Tikšanās ar pateicību par piedzīvoto

Aizputes novada pašvaldības vēlēšanu sieviešu saraksts dienu pēc vēlēšanām pulcējās, lai pateiktu PALDIES. Mēs teicām viena otrai: "PALDIES!" Un vienu lielu kopīgu: "PALDIES!" sakām visiem, kas mūs atbalstīja ar domām, darbiem. Ar "Patīk" un "Dalies" pogu izmantošanu pie mūsu attēliem. Ar "Komentēt" loga pildīšanu...Ar plusiņu un mīnusi vilkšanu vēlēšanu biļetenos....Un ūsu un citu vīrišķīgu atribūtu piezīmēšanu mūsu plakātiem.

Mēs sakām lielu: "PALDIES!"

Mēs sapratām, ka kopā varam daudz vairāk, kā katra no mums atsevišķi. Un esam par vienu pamatīgu pieredzi bagātākas.

Pārmaiņas ir neizbēgamas. Mums prieks, ka esam daļa no tām. Anita Roga un Aiga Zeltagrauda ir kļuvušas par mūsu pārstāvēm pašvaldībā. Bet arī mēs, pārējās saraksta sievietes Inta Osa, Daiga Tīmane, Ailona Dārzniece, Inguna Valodze, Linda Asmane, Inta Santa, Sanita Beļajeva, Zaiga Rumjanceva, Iveta Pūpola, Signe Tomsone, Inga Eidiņa, Kristīne Grīnberga un šoreiz aizkadrā palikušās Ilze Alsiņa, Dace Gulbe, Una Mārtiņsone un Kristīne Vītola nekur nepazūdam. Mēs esam. Tepat. Blakus. Lai iedvesmotu un atbalstītu pārmaiņās arī visus JŪS! Mēs turpināsim iet un darīt labas lietas. Un ticam, ka arī jūs rīkosieties tāpat!

Paldies!

Sieviešu saraksts Aizputes novadā

Ja man kāds kaut divus mēnešus atpakaļ teiktu, ka es startēšu vēlēšanās, droši vien izteiksmīgi nobolītu acis un smejot teiktu: "Es? Nemūžam!" 

Izrādījās, ka viss tomēr var notikt savādāk. Un es esmu mainījusies arī šajā ziņā. Es startēju. Un vēl citas 17 dāmas ar mani kopā. Mēs esam 18 aktīvas novada sievietes. Un būtu vēl vairāk, ja šādiem sarakstiem nebūtu ierobežots skaits saskaņā ar vēlēšanu likumu :).

No kreisās: Signe Tomsone, Sanita Beļajeva, Una Mārtiņsone, Daiga Tīmane, Ilze Alsiņa, Aiga Zeltagrauda, Dace Gulbe, Kristīne Grīnberga, Inta Oša, Zaiga Rumjanceva, Inga Eidiņa, Ailona Dārzniece, Linda Ašmane, Iveta Pūpola, Kristīne Vītola, Inguna Vālodze, Anita Roga, Inta Santa

Ir pārsteidzoši viegli būt kopā šajā kompānijā. Ikkatrs no izaicinājumiem, ar kuru esam sastapušās vai radījušas pašas, tiek risināts kopīgiem spēkiem. Mēs sadarbojamies, liekot lietā katra savas spēcīgās puses. Mēs atklājam viena otru un topam pārsteigtas par iepazīto. Mēs esam dažādas. Un tas ir mūsu spēks. Mēs esam noticējušas viena otrai. Un laikam pats lielākais prieks man ir par to, ka esam noticējušas katra pati sev. Tam, ka mēs varam vairāk, labāk un spēcīgāk darboties, lai uzlabotu to vidi, kurā mītam mēs, mūsu bērni un mūsu tuvie.

Mēs vēl nezinām, ka viss beigsies. Cik no mums tiks ievēlētas deputātu vietās un vai vispār tas notiks? Tomēr jau tagad sevi saucam par ieguvējām. Esam iepazinušas viena otru. Esam paplašinājušas savu komforta zonu. Esam apjautušas sadarbības spēku. Un sajutušas, ka mūs atbalsta. Mūsu tuvie, draugi un paziņas. Tā ir lieliska sajūta- būt daļai no kopienas, kas tic labām pārmaiņām un ir gatavi tās īstenot. 

Kādam izaicinājumam esat gatavi jūs?

Lai top labas pārmaiņas!

Ideja, kā svinēt 4.maiju!

Latvijas brīvības atgūšanas svētki. Svētki, kuru svinēšanas tradīcijas tikai veidojas. Mēs nolēmām šoreiz balti klātā galdā likt tikai novadnieku gardumus. 
Mums izdevās! 

Mainam bēdas pret prieku!

Vietu, kur dzīvoju varētu saukt par mežu, ja vien tas nebūtu privātmāju rajons ;). Sēta pilna ne tikai augļu un košumkrūmiem, bet arī riktīgiem meža kokiem. Par to gan jāsaka paldies iepriekšējiem mājas saimniekiem, kuri stādījuši uz nebēdu (jeb varbūt nav rāvuši ārā to, kas ieaudzies). Kastaņkoki, bērzi, kļavas, liepas, lazdas, pīlādži- parādi man vēl kādu māju, kuras sētā šie visi sadzīvo ar ābelēm, ķiršiem, bumbieriem, plūmēm, ceriņiem un jasmīniem. Uh! Koki un krūmi aug ņigu-ņegu un laiku pa laikam nākas pieņemt lēmumu kādu zaru apzāģēt vai nīkuļojošo pavisam izcelt. Lai cik ar prātu tas nebūtu saprotams, tomēr bēdājos par katru reizi, kad nākas kam dzīvam ķerties klāt. Pat tad, ja tā ir galotnes apzāģēšana kādam augstumaugstam ķirsim. 

Dikti bēdīga man sanāca viena no jūlija nedēļas nogalēm- pie sētas raženi ziedošajai liepai tika pamatīgi apzāģēti zari. Nu...ļoti pamatīgi. Vakarā, skatoties uz "bēdu leju" bezspēcīgi dusmojos un pat apraudājos, bet no rīta... nolēmu, ka ir kaut kas jāmaina un saucu palīgā tēju lasītājus. Ilgi nebija jāgaida: saņēmu ne tikai solījumus ierasties, bet arī ideju, ko vēl var iesākt ar liepziedu pilnajiem zariem- varot tak siet arī pirtsslotas!

Draugi un paziņas ieradās viens pēc otra gan ar saviem, gan lienētiem auto. Sarunājoties ar liepziedu lasītājiem, apjautu, ka pie tādas bagātības nemaz nav tik viegli tikt. Mūsu liepa bija kā glābiņš diviem savstarpēji nepazīstamiem cilvēkiem, kuri līdz tam bija liepziedus lasījuši kur citur- vietā, kur šogad liepas nozāģētas un izrautas ar visām saknēm, apvienojot lauksaimniecības zemes. Reizēm tā bagātība, kas blakus, šķiet tik pašsaprotama :).

Manu bēdu transformācijas rezultāts:

- 4 auto tika pie pirtslotu pilniem bagāžniekiem;

- 1 ķocis, 1 spainis un 2 lielizmēra maisiņi tika piepildīti ar liepziediem;

- mūsu veranda un mēs paši tikām pie žūstošo liepziedu pirtslotu smaržuterapijas;

- dēls tika pie brangas citronmelisu slotas;

- mūsu saldumu krātuvē parādījās rūgtā šokolāde un saldās trifeles;

- sarunas, sarunas, sarunas....kuru rezultātā pieņēmu vēl kādu lēmumu:

- .....un pāris dienas vēlāk devos uz gongu meditāciju,

PALDIES visiem atsaucīgajiem (Inga, Māra, Zaiga, vēl viena Inga un vēl viena Māra)- jūs piešķīrāt jēgu tam, kas šķita zudis!

...arī skumji notikumi var tapt priecīgi, ja pieņem lēmumu un rīkojas. Kādu lēmumu šodien pieņemsi Tu? Lai izdodas papildināt savu saldo mirkļu bagāžu!

Transformācijas spēles darbnīca. Kas tas ir?

"SPĒLE nāks no Tevis- šeit nebūs neviena, kurš teiks Tev to vai šito."
"Tas ir viegli, rotaļīgi un priecīgi un tajā pašā laikā dziļi un nopietni."
"....... taisnākais ceļš uz lietu patieso būtību."

Transformācijas spēle sniedz rotaļīgu tomēr būtisku pieeju sevis izvērtēšanai un transformācijai. Tā piedāvā izpratnes un pateicības pilnu transformācijas veidu tam, kā Tu spēlē savu dzīvi. Tā skatās uz dažādiem Tevis paša radītu pieredžu veidiem, kā Tu uz tiem reaģē, un kā Tu varētu mainīt savas ierastās reakcijas tā, lai atklātu savu augstāko potenciālu un sasniegtu savas dzīves mērķus.

Transformācijas spēles laikā Tu pamazām aizvien vairāk un vairāk apzinies gan savas personīgi spēcīgās puses, kā arī paša/-as uzliktos ierobežojumus. Tā ir spēcīgs interaktīvs rīks, kurš piedāvā stimulējošu, atbalstošu un informatīvu grupas darbu, kurā tiek iedrošinātas tādas pieejas, kā atvērtība, sadarbība un dalīšanās. Tā precīzi atspoguļo Tavu dzīvi, piedāvā skaidru atgriezenisko saiti un precīzu izpratni, kas var Tev palīdzēt:

• Ieviest skaidrību Tev nozīmīgos personīgos jautājumos.
• Saprast stresa paternus un mainīt neproduktīvus paradumus.
•  Atklāt, izpētīt un atļaut parādīties jaunām iespējām Tavā dzīvē.
• Atrisināt starp-personu konfliktus.
•  Iegūt lielāku sevis un apkārtējo emocionālo izpratni.
• Tikt galā ar dzīves pārējas stāvokļiem - veselības, karjeras, laulību vai attiecību izmaiņām.
• Iekļaut ikdienas dzīvē vairāk atpūtas un miera.
• Atbrīvot ceļu spontanitātei, veiksmei un piepildījumam.

Tu sāksi, izvēloties savu personīgo Spēles Fokusu (mērķi, nodomu). Tas ir pats Spēles pamats. Tad Tu piepildīsi savu Personīgo Zemapziņas Aploksni ar kāršu komplektu, kas norādīs Tavas spēcīgās puses (Apgaismības),izaicinājumus (Šķēršļi), un iekšējās īpašības (Eņģeļi). Tavs personīgais spēles kauliņš uzsāks gājienu pa Dzīves Ceļu un Tu saņemsi sarkano, Fiziskā līmeņa rezultātu karti. Lai šo līmeni izietu, Tev būs nepieciešams pamodināt apziņu vai nu iegūstot Apziņas un  Sirds saites, vai izmantojot Eņģeļu klātbūtni. Tiklīdz, kā būsi kļuvis par šī līmeņa meistaru/-i un aizpildījis Fiziskā līmeņa sarkano rezultātu karti, Tu pārvietosies uz oranžo Emocionālo līmeni, tad uz dzelteno Prāta līmeni un tad jau uz violeto rezultātu karti, kas simbolizē Gara dimensiju. Laikā, kamēr Tu virzīsies cauri līmeņiem, Tu vienlaicīgi ņemsi kārtis no savas zemapziņas aploksnes un tīrīsi sāpes. Mirklī, kad būsi sasniedzis punktu, kurā Tu būsi brīvs/-a no sāpēm, esi iztukšojis/-usi savu zemapziņas aploksni, un aizpildījis/-usi visas četras rezultātu kartes, Tava spēles būs beigusies.

Transformācijas spēles darbnīca, kuru vada sertificēts fasilitators, paplašina to noteikumu klāstu, kuri ir iekļauti tradicionālajā spēles versijā. Katra indivīda spēle un grupas interaktīvie procesi tiek padziļināti ar prasmīga vadītāja palīdzību un bagātināti ar radošu atgriezenisko saiti.

2013.gada svaigākais diploms!

Ja vēlies izbaudīt šo procesu- droši raksti- vienosimies par abpusēji izdevīgāko vietu un laiku! Spēles formāts paredz 1-6 spēlētāju dalību. Spēles ilgums - 3h/spēlētājs.  Šeit var lasīt šo spēli spēlējušo atsauksmes >>

Dalības maksa*: 65eur- 100 eur/ dalībnieks
Aicinu ciemos spēlēt pie sevis Aizputē vai Piena muižā- Berghof (vietā, kur apstājas laiks). Ir reizes, kas braucu ciemos pie Jums uz vietas, tādā gadījumā mainās dalības maksa, par ko notiek individuāla vienošanās.

*Kopš 2013.gada septembra esmu nolēmusi atļaut saviem klientiem noteikt pašiem cenu par pakalpojumu, kuru viņi saņem. Tā patiesībā ir viena no klienta izaugsmi veicinošām aktivitātēm- apzināties, cik man ir vērta mana izaugsme attiecībā pret manām šī brīža iespējām. Es piedāvāju robežas un klienta atbildība ir izvēlēties savu izaugsmes veicināšanas cenu.

Savukārt, ja vēlies pats/-i iegādāties šo spēli angļu valodā un spēlēt to savu draugu pulkā, pavadot laiku jēgpilni, to vari izdarīt caur šo linku. Tādā gadījumā es saņemšu nelielu. bet taisnīgu komisijas maksu :)

Esmu PAR mieru, sadarbību, lokālo ekonomiku un latu!

Ne mazums grāmatu lasīts un ne mazums filmu skatīts. Ir lietas, kuras veido priekšstatu un ir lietas, kuras papildina jau esošo. Šī filma mani satika tad, kad uzdevu sev jautājumu, vai tiešām es esmu neriktīga, ja tā "cepos" par eiro ieviešanas masīvo propagandu. Jau sāka mākt šaubas, varbūt tā arī ir, ka labāk būs VAIRUMAM. Tamdēļ paldies cilvēkiem, kuri man atsūtīja saiti ar šo filmu!  

Bija iespēja vēlreiz saprast. Kamdēļ esmu PAR latu. Par sadarbību. Par mieru. Par lokālo ekonomiku. Par līdzsvarotu dzīvošanu. Tās lietas, kurām esmu PRET nav to vērtas, lai pieminētu. :) 

Savukārt divas stundas manas dzīves bija tā vērtas. Ieskatieties, varbūt arī Jums tā šķitīs.

Savādāka motivācijas vēstule

Šo sludinājumu izlasīju svētdienas vakarā kādā laikrakstā, kurā bija ietīta Aizputes sieviešu kluba pašdarinātā vīna pudele.  Šī pudele bija kādas manas idejas un apkārtējo iedzīvotāju kopīgas sadarbības rezultāts (skat. šeit ). Un nu jau vairs nezinu, kurš tieši no šiem, agrāk piedzīvotiem apstākļiem, šajā vai citā avīzē izlasītajiem vārdiem mani pamudināja izdarīt TO. 

Sagaidīju pirmdienu un zvanīju, lai noskaidrotu, kas un kā, ko un kur, un galvenais, KĀPĒC ir radusies nepieciešamība pēc sabiedrisko attiecību speciālista Kuldīgas novada pašvaldības domē. Atbilde mani iepriecināja: „ IR nepieciešamas idejas!”. Un ideju man netrūkst. Nosūtīju visus prasītos dokumentus. Un sajutos lepna, ka viss, ko varēju izdarīt, ir padarīts.  Tomēr, otrdienas vakarā, jau laižoties miegā, pēkšņi apjautu: „Ir taču pasaulē arī citi speciālisti, kas noteikti ir s-p-e-c-i-ā-l-ī-g-ā-k-i par mani! Tātad var gadīties, ka es ar savām idejām varu arī netikt pie teikšanas un darbošanās!” Šī doma mani nelaida vaļā. Tā nu trešdienas rītā sēžu un, saķērusi idejas aiz astes, (skat., kāpēc jāķer idejas ) , lai dies` nedod,  tās neaizmirstas!  Esiet laipni un lietojiet! Iespējams, ka tās pamudinās arī Jūs uz kādu ideju...un radīsies vesela IDEJU TALKA vai IDEJU FORUMS (kā tas dažās Latvijas pilsētās jau notiek).

Kuldīga- pilsēta ar dvēseli. Physical evidence.

Kuldīgas ģerbonis 1925.-1938.g

Lai cik arī es nebūtu ēteriska būtne, tomēr  pēdējā laikā esmu sapratusi, ka ikvienai nemateriālai lietai ir nepieciešams savs materiālais segums, kaut kas taustāms, pasmaržojams, pagaršojams vai vienkārši ieraugāms kaut no attālumu- t.s. physical evidence. Un kāpēc šajā reizē nevarētu būt runa par pilsētas dvēseli? Kādu laiku prātoju: ‘” Kāda gan varētu izskatīties Kuldīgas dvēsele?”  Jā, Kuldīgai ir sava aizstāve- sv. KATRĪNA. Un lai arī man pašai tuva sievišķīgā būtība, tomēr doma, ka Kuldīgas dvēsele varētu būt idejas vārdā nomocīta jaunuve, mani neuzrunāja. Savukārt nākamā doma par VIMBU, man gan gāja vairāk pie sirds. Vēl jo vairāk: pavasara tūrisma sezonas atklāšanas akcija „Lido zivis Kuldīgā!” un Kuldīgas svētku centrālais pasākums „Zelta ikrs”, šķiet, jau ir sākuši bruģēt ceļu uz Kuldīgas dvēseles physical evidence - vimbu pāri (starp citu, vairākus gadus taču Kuldīgas ģerbonī bija pāris lidojošu zivju, vai ne?)

Mēs katrs esam daļa no visa.

Gan jau ka esat dzirdējuši par visuma vienotību un to, ka tauriņa radītās spārnu vēdas Lietuvā var izraisīt vētru Meksikā.  Šī ir lieta, kurai jēgu redzu jebkurā kontekstā. Un kā tā gan būtu realizējama Kuldīgas vārda spodrināšanā? Redzu to pavisam vienkārši- ikviens pilsētas (novada) iedzīvotājs kļūst par konkrētās vietas spodrinātāju. Katram no mums ir kādas spēcīgās puses un ikvienam no mums ir patīkami, ja to pamana kāds cits, ļauj tām izpausties un varbūt, pat iespējams,  novērtē. Radot apstākļus, kas veicina vēlmi    ikvienam pilsētas (novada) iedzīvotājam būt par lepnu un savas vietas slavinātāju, mēs varam nošaut vairākus zaķus vienlaicīgi. Lepnuma, šķiet, kurzemniekiem nekad nav trūcis. Nedaudz būtu  jāpiestrādā pie slavināšanas prasmēm (varbūt ko no suitiem, vai latgaļiem pamācīties)! Kā vienu no risinājumiem redzu jau pieminēto ideju forumu (man nez kāpēc  šķiet, ka kaut kas tāds Kuldīgā jau notiek). Ar dažādām metodēm padarīt par ikdienišķu nodarbi lepošanos ar padarīto, atklāto un sasniegto... Kā būtu, ja ikviens savā veidā būtu ieinteresēts piestrādātu pie šī soļa? Kādam to vieglāk ir izdarīt tvītojot (www.twitter.com), kādam – spiežot „patīk” www.facebook.com vai www.draugiem.lv, kādam-  sakārtojot savas mājas priekšu, izkarot pie loga puķu podu vai uzvarēt kādas sacensībās, nesot Kuldīgas vārdu pasaulē, vēl kādam- izvadājot ciemiņus ekskursijā vai ar prieku apkalpojot pilsētas viesus.  Paturot prātā šo virsuzdevumu, ir iespējams daudzas no lietām padarīt vienkāršākas, saprotamākas un pieņemamākas. Kā pilsētas (novada) pašvaldības uzdevumu es redzu nepieciešamību radīt apstākļus, kad ikvienam iedzīvotājam pašam gribas meklēt atbildi uz jautājumu: „Ko es varu izdarīt pilsētai (novadam)?” vs „Ko man tā pašvaldība dod?” Šķiet, ka šis risinājums gan draud ar  visu sabiedrisko attiecību speciālistu atstāšanu bez darba :).

 Lai veicas mums visiem un arī tiem, kuri, šķietami, ir mani konkurenti šajā vakancē!

Kopā mēs noteikti varam vairāk :)

Redz, kā praktiskās Kuldīgas vimbas kopā spēj noturēt apgaismes stabu

p.s. Man gribējās šo tekstu ievietot komentāru sadaļā pie augstāk minētā sludinājumu, bet nezināmu iemeslu dēļ tas tur neparādījās. Pajautāju sev, vai tas mani kādā veidā var apturēt? Pasmaidīju un sapratu, ka idejām tehnika nevar būt šķērslis!  Lai top!

Attēli no:

 http://livars.blogspot.com

 http://lv.wikipedia.org

Laipni aicināti uz koučingu!

Laipni aicināti uz koučingu!

Lai gan jaunā vietne  www.RigaCoach.lv  ir pieejama jau kopš Lieldienām, tās oficiālā prezentācija latviešu valodā notika 16.aprīlī. Uz šo pasākumu tika aicināts ikviens Latvijas koučs ar mērķi iepazīt www.RigaCoach.lv veidotāju komandu un tās priekšrocības, kuras sniedz dalība šajā projektā.  

Kā ierasts, koučinga formātā veidotajā pasākumā, visupirms tika izvirzīti vakara mērķi, kuru skaitā izskanēja gan vēlme iepazīt jaunās vietnes saturu, gan tās sniegtās iespējas un priekšrocības, gan arī prasības, kas nepieciešamas, lai šajā vietnē varētu izveidot savu personīgo kouča profilu.

Vakara gaitā www.RigaCoach.lv veidotāju komanda- profesionālie kouči Santa Liepa, Laila Zariņa, Elita Kazaine un Inta Santa, aktīvi sadarbojoties ar auditoriju, sasniedza pasākuma sākumā izvirzītos mērķus un ikviens pasākuma apmeklētājs devās mājup ar guvuma sajūtu- kā tas ir ierasts, strādājot izaugsmes veicināšanas jeb koučinga formātā.

Jaunā interneta vietnē sev interesējošo informāciju par izaugsmes veicināšanu/ koučingu var iegūt gan potenciālie, gan esošie koučinga klienti:

• sadaļā “KAS IR KOUČINGS?”  iespējams uzzināt atbildes uz biežāk izskanējušajiem jautājumiem par šo tēmu kā arī iepazīt reālu klientu veiksmes stāstus.
• sadaļā “MEKLĒT KOUČU” sekojot vienkāršai instrukcijai ir iespējams atrast sev vispiemērotāko izaugsmes treneri/kouču, iepazīt to, pieteikties e-pastā uz iepazīšanās sarunu vai nekavējoties sazināties ar skype palīdzību, kā arī atstāt atsauksmi par sadarbības pieredzi ar konkrētu izaugsmes treneri/kouču
• sadaļā “AKTUĀLI” uzzināt visus jaunumus, tai skaitā arī par tuvākajiem semināriem.

Savukārt izaugsmes treneri/kouči šajā interneta vietnē varēs gūt informāciju par aktualitātēm Rīgas Kouču klubā- sadaļā “RĪGAS KOUČU KLUBS”

Šī vietne ir veidota kā aicinājums uz koučingu gan pašiem koučiem, gan arī to klientiem!

Lai iegūtu vairāk informācijas par dalību klubā, sava profila izveidi lapā vai iegūtu atbildes uz citiem aktuāliem jautājumiem, sazinies ar vietnes veidotājiem, rakstot uz hello@rigacoach.lv !

www.RigaCoach.lv

Lieldienas laivās.

Lieldienas laivās! Šoreiz  Liepājas Cietokšņa kanālā.

Tajā aprīļa sestdienas rītā Latvijā bija iemaldījusies ziema. Šķiet, ka šī vecā un aizmāršīga tantiņa bija pamanījusi manā verandā slēpes un atcerējusies, ka slēpēm piestāv sniegs. Paskatījos pa logu- VISS BALTS! Ja pieņem, ka teorija par aizmāršīgo tantiņu ir OK, un to, ka dzīvoju AIZputē, tad šķiet, pat brīnīties nevajadzētu.

Nē, nu principā, dievs ar to sniegu! Lai viņš tur ir un priecē pēdējos baltuma mīļotājus. Bet, bet, bet mums šajā sestdienā bija ieplānots brauciens ar laivām. Kā jau ierasts - laivošana Lieldienās. Laicīgi bijām aizrunājuši laivas. Laicīgi izvēlējušies maršrutu. Laicīgi sākuši meklēt līdzbraucējus. Un še, tev- sniegs!

Neko darīt, gāju meklēt termoveļu, vilku ārā rūpīgi iepakoto slēpošanas kostīmu, lēju termosos karstu tēju, pildīju blašķītēs ko stingrāku un....devāmies laivot. Hā!

PLĀNS.

Iepriekšējos Lieldienu laivojienos bijām izmantojuši iespēju laivot pa nelielajām tuvākās apkārtnes upītēm- Tebru un Durbi. Šīs upītes parasti vasarā paliek tik seklas, ka drīzāk ir piemērotas bradāšanai, tāpēc īstais laiks to izpētei ir tieši pavasaris.  Šajā gadā nolēmām izmēģināt vēsturiski saturiskāku laivojienu- www.sofijaslaivas.lv (vietā un vietnē ar ekselentu servisu) bija aprakstīts maršruts- LIEPĀJA, KAROSTAS CIETOKŠŅA KANĀLS (posms Grīzupes iela- jūra pie Ziemeļu fortiem). Uz šī vēsturiskā āķa uzķērās arī mūsu bērni, kuri iepriekš šķobījās, jo visu jau zinot, kas laivojot notiek! Un ne tikai. Pēdējā brīdī mums pievienojās arī jautra jauniešu kompānija, kuri, šķiet, par iespēju doties laivojienā bija izlēmuši ceļā no Rīgas uz Liepāju. Bet par to vēlāk.

SUŅA LAIKS?

Tad nu tā. Sestdienas rītā pirmais darbs bija sazināties ar Turaidu no www.sofijaslaivas.lv un pateikt, ka mums būs vajadzīga vēl viena laiva. Skatoties ārā pa logu, šķita ka mūsu rīcībai trūkst veselā saprāta. Iespējams, ka Turaids nodomāja ko līdzīgu, jo vēlāk mums teica: "Šādos suņa laika apstākļos mums parasti laivas atsaka...bet Jūs prasāt papildus!!!"

Sapakojām līdzi ņemamo un sēdāmies mašīnā. Tuvojoties Liepājai, jūras tuvums darīja savu un sniegs vairs nebija redzams. Tā vietā no gaisa krita miglai līdzīgs lietus. Laivojam?

Sofijas laivas- ekselents serviss

Ieradāmies norunātajā vietā un domīgi sēdējam. Auksti. No mašīnas negribas līst ārā. Kāda laivošana?

Bet kad pamanījām, kādi bija ieradušies mūsu Rīgas kompanjoni, sapratām, ka mūs bažām nav pamata. Ja jau cilvēki tādā apģērbā ir gatavi doties laivot, tad ko lai kunkstam mēs, kam mugurā slēpošanas kostīmi.

Šķiet, ka šajā bildē nav laivotājs!

Vilkām mugurā vestes, sadalījāmies komandās un aidā! Laivojiens varēja sākties.

Airi un vestes- neatņemams laivotāju inventārs!

Laivojot svarīgi ir spēja sadarboties. Aizmugurējais ne tikai stūrē, bet arī kompensē :)

CIETOKŠŅA KANĀLS.

Liepājas cietokšņa kanāls savulaik ticis būvēts ar mērķi savienot Liepājas ezeru ar jūru un tādējādi padarīt Liepāju ūdens ieskautu no visām pusēm. Vēlākos laikos daļa cietokšņa kanāla ieslodzīta pazemes tuneļos (būvējot ceļus) un tamdēļ laivošanai piemērota ir tikai neliela kanāla daļa. Lai arī tie ir tikai 8km- tie ir gana bagāti ar skaistiem skatiem un vēsturiskiem pieminekļiem. 

Cara laika būves vēl joprojām priecē aci.

Ieklausies vārdos- lunete, redāns. Vai nav skaisti? Tā   cariskās Krievijas laikā sauca cietokšņa aizsardzības korpusu daļas. Un šīs cietokšņa būves mēs arī  redzējām.

Tiešām- mūsu bažām par nosalšanu nebija pamata! Aktīvi darbojoties ar airi- nemaz nebija ko domāt par aukstumu. Un nevarētu teikt, ka būtu īpaši aktīvi jādarbojas. Tieši tik daudz, lai nebūtu auksti. Kanāls ir ar tikko jūtamu straumi un gana gleznains. Reizēm pārņem sajūta, ka atrodies kautkur Santkpēterburgas pievārtē- gar malām sastādītie koki, bērzu birzis un miglainais gaiss radīja elegantās Krievijas sajūtu. Ko vēlos piezīmēt- kanāla krasti bija gana kopti- vietām pat bija atpūtas soliņi un ugunskura vietas.

Čornaja rečka- tā šo kanālu sauc krieviski runājošie Liepājas iedzīvotāji

Laivojot satikām gulbju pāri un dzirdējām dumpja dziesmu- tas bija kas varens. Es savā nezināšanā šo balsi piedēvēju alnim (kaut kas lokomotīves troksnim līdzīgs), bet līdzpaņemtie mežu speciālisti mūs apsmēja- tas tomēr esot dumpis. Interesanti, kāds tas putns izskatās?

Gulbju pāris bija nemierā ar mūsu kompāniju. Konkurenti.

Par cietokšņa būvēm vīrieši noteikti varētu uzrakstīt labāk...un ar lielāku sajūsmu. Es varu vien pateikt to, ka apbrīnoju šos inženiertehniskos būvējums, kas tik ekstrēmos apstākļos ir saglabājuši savu izskatu un varenību. Ir vērts šajā braucienā paņemt līdzi lukturīti un izpētīt visu, ko var sastapt. Mēs vienā no cietokšņa būvēm atradām arī geokačeru slēpni. Patīkams pārsteigums.

Geokečings- aizraujoša izklaide.

Staigājot pa cietokšņa būvēm- tā arī bija vienīgā reize, kad kļuva vēsi. Atgriežoties laivās un iegulstot airos, atkal sasildījāmies un turpinājām baudīt kanāla skaistumu.

Cietokšņa ventilācijas šahta. No apakšas uz augšu arī ir ko redzēt!

Jauku piedzīvojumu mums sagādāja pār kanālu pārkritušais koks. Daļa laivu pamanījās tam izbraukt pa apakšu, daļa laivotāju pieņēma lēmumu tomēr to pārvarēt pa krastu. Bet braukšana pa caurteku zem šosejas izvērtās par tik patīkamu piedzīvojumu, ka viens otrs bija gatavs doties tajā vēlreiz.

Krišjānis ar evil-look, Elizabete a la` cietokšņa spoks... Šķērslis pārvarēts!

Tā, pavisam nemanot, bijām jau pietuvojušies jūrai. Par to liecināja gan augstie krasti, gan dīvainā šalkoņa, gan arī aiz kokiem pamanāmie vēja ventilatora spārni.

Jūra ar saviem augstajiem viļņiem izskatījās varen draudīga, tomēr viena no laivām nolēma izmēģināt arī to. Īsti gan viņiem neizdevās, kā domāts. Tomēr atzīmi- es ar kanoe biju jūrā, savā sasniegumu sarakstā viņi var ielikt.

Visi 15 braucēji sveiki un veseli. Arī visas 7 laivas (2 aizkadrā) tieši tāpat.

Izcēlām laivas. Sakūrām ugunskuru pie Ziemeļu fortiem, uzcepām desas un sajutāmies tik laimīgi, ka mājupceļā neaizmiga tikai tie, kas bija šoferi.

Paldies www.sofijaslaivas.lv ! Paldies jaukajai kompānijai! Paldies cariskās Krievijas inženieriem par sagādāto baudījumu!

p.s. Sniegs? Mēs par to aizmirsām!!!

p.p.s Nepiemēroti tērptie rīdzinieki? Atzina, ka šis laivojiens ir bijis labākais Lieldienu piedzīvojums!

p.p.p.s Ko mēs darīsim nākošajās Lieldienās? Domāju, ka Jūs jau ziniet atbildi J

Mīlestība. Barselona. Es.

Savā iepriekšējā stāstā par iemīlēšanos, solīju, ka būs turpinājums. Un lūk, šeit arī tas ir! Ja pagājušajā reizē vedu Jūs ekskursijā uz vienu no skaistākajā Barselonas un Jūgenda laikmeta privātmājām, tad šoreiz vedīšu ceļojumā uz privātmāju parku. Labi, taisnību sakot, šī vieta tā arī nav kļuvusi par arhitekta savulaik iecerēto privātmāju parku, tomēr tā ir kļuvusi par vienu no Barselonas apbrīnojamākajiem apskates objektiem. Un pilnīgi noteikti tas ir kaut kas galvu reibinošs, nu gluži kā mīlestība no pirmā acu skatiena!

Guella parks-vēl viens apbrīnas vērts apskates objekts Barselonā

Mīlestība un garīgums

Kā jau visos laikos, arī 19.gs. beigās bijuši traki bagātnieki. Tāds ir bijis arī kāds veiksmīgs kataloniešu uzņēmējs grāfs Evsebijs Guells /Eusebi Güell/, kurš ieraudzījis Gaudi darbus Parīzes Ekspo izstādē, nekavējoties kļuva par šī jaunā arhitekta patronu. Viņus vienoja reliģiskā pārliecība (abi bija katoļi), gan arī mīlestība pret arhitektūru. Abu šo dižo cilvēku sadarbības rezultāts priecē vēl joprojām. Gaudi pēc Guella pasūtījuma radīja vairākus objektus, tai skaitā arī "dārzu pilsētu" -parku, kas bija iecerēts kā bagāto Barselonas iedzīvotāju privātmāju rajons. Gaudi ideja bija šajā parkā apvienot urbāno ar dabisko un savīt to tādā spēlē, lai liktu aizdomāties arī par garīgumu. Parks atrodas Guella iegādātā kalna nogāzē ar skatu  pāri Barselonai uz Vidusjūru. Par dievišķā klātbūtni bija iecerēts atgādināt ar kapellu kalna galā. Kapella tā arī nav tikusi uzbūvēta, bet garīgā klātbūtnes lomu spēlē kāds cits vēl joprojām celtniecības stadijā esošs objekts- La Sagrada Familia. Katedrāle, kuras torņi lepni pacēlušies virs dienišķo māju jumtiem ir redzami no parka augstākajām vietām.

Tas, ka La Sagrada Familia nav pabeigta, nav tās vienīgā kopīgā īpašība ar Guella  Parku

Un tomēr...ar mīlestību pret Barselonu

Diemžēl sākotnēji iecerētais komerciālais objekts par tādu nekļuva. Šajā nekustāmo īpašuma projektā izdevās pārdot tikai 3 mājas, un parks Gaudi laikā tā arī netika pabeigts. Pagājušā gadsimta sākuma lielākā daļa Barselonas bagāto pilsoņi nebūt nebija sajūsmā par Gaudi "dīvaino" arhitektūru. Guells noraustīja plecus un atdeva šo parku Barselonas pilsētai: ka nav bizness, tad nav! Atdot parku tās pilsētas iedzīvotājiem, kuri to nav gribējuši novērtēt. Vai neveiksme? Šobrīd tā negribētos teikt, ja ņem vērā, ka šo parku gada laikā apmeklē neskaitāms daudzums tūristu, kuru lielākais prieks ir nofotografēties pie zilzaļās ķirzakas, kas rotā centrālās ieejas trepes parkā. 

Nofotografēties pie Gaudi ķirzakas, tas ir gluži kā nofotografēties ar Mikimausu- katra tūrista sapnis.

Ar mīlestību pret dabu

Visgrandiozāko sajūsmu vienmēr ir izpelnījusies greznā ieeja parkā. Ieejot pa vārtiem, šķiet esi sarāvies maziņš, maziņš un atrodies pludmalē, kur bērni ir sabūvējuši smilšu pilis. Kādas nu kuram precīzas sanākušas, bet acij tīkamas un pieskārienam izbaudāmas. Jutekliskas.

Šķiet, ka esi nonācis milzu bērnu valstībā. Rotaļīgā arhitektūra.

"Parka sarga namiņš"- man šķiet, ļoti piemērots nosaukums šai ēkai.

Kā ierasts, Gaudi arhitektūrā var sastapt Veseluma/Daļas spēli. Arī šis parka ieejas regulēti grubuļaino sienu apdares veids liek sajūsmā aizturēt elpu. Sadauzīto flīžu gabaliņi ar lielu rūpību un mīlestību ir lipināti kopā tā...lai atkal iegūtu veseluma iespaidu.

Sadauzīt flīzes un pēc tam ar to lauskām aplīmēt grubuļainas sienas...Sirreāli

Sākotnēji šis zemes gabals ir bijis vienkāršs kalns ar smilšainā augsnē vārguļojošiem zāles stiebriem. Gaudi nolēma šeit izveidot Vidusjūras mežu, ieprojektējot un iestādot gan kokus, gan augus. Tā arī ir- tagad te ir vesels mežs koku un augu, kas vēl joprojām ar mīlestību tiek kopti. Citu starpā šī parka īpašumu iegādes līgumā bija stingri nosacījumi attiecībā ne tikai pret žogu augstumu katram īpašumam, bet arī pret attieksmi pret kokiem- tie bija jāmīl! 

Arhitektūra ar pietāti pret dabu/daba ar pietāti pret arhitektūru. Sadarbība.

Katrs celiņš un katra nogāze  parkā ir veidota ar mērķi, lai saglabātu šeit esošo augu valstību un nodrošinātu tai nepieciešamo ūdens daudzumu. Jā... un nogāzes šeit ir gana interesantas.

Kas šajā bildē ir dīvains? :)

Ar mīlestību

Kalns paliek kalns un pastaigas pa to ir un paliek pastaigas pa kalnu. Ja vēlaties ar mīlestību izturēties pret sevi (lasi: savām kājām), iesaku šim parkam laiku veltīt nesteidzoties un izbaudīt to, mirkli pa mirklim apsēžoties un vai nu kādā no organiski izbūvētajām kafejnīcām vai kādā no dīvaini izlocītajiem akmens vai flīžu soliņiem. Mans mīļākais mirklis šajā parkā bija tad, kad pusceļā uz virsotni sastapām kādu ielas (pareizāk jau laikam būtu teikt: parka) muzikantu, kurš ar savu dziesmu ģitāras pavadījumā radīja vēl vienu sirreālu sajūtu, kas noteikti vēl joprojām atbalsojās Guella parka velvētās arkādes griestos.

Reizēm skaistums nav aprakstāms, bet gan tikai sajūtams.

p.s. Ja nu arī Jums izdodas pabūt šajā parkā, tad pasveiciniet tā statisko iemītnieku -balodi. Viņš tik lieliski prata izvēlēties pozas un "iekadrēties", ka pilnīgi noteikti var uzskatīt viņu par daļu no šīs skaistuma- Guella parku Barselonā. Oficiālā parka mājas lapa  http://www.parkguell.es/en/index.php

Šim stāstam pilnīgi noteikti ar mīlestību sekos vēl!
Stāsta pirmā daļa: Kad tu pēdējo reizi biji iemīlējusies/-ies?