Eņģeļi un Dēmoni. Eneagramma biznesā.

vienīgā eneagrammas biznesa programma latviski

Vairāk šeit>> 

Pieteikties!

Palīdzu cilvēkiem īstenot viņu dzīvē pārmaiņas. Intervija.

Intervija laikrakstam "Kurzemnieks". 

Saruna pierakstīta 28.09.2017.

„Palīdzu cilvēkiem īstenot viņu dzīvē pārmaiņas,” saka izaugsmes veicinātāja, kādreizējā kuldīdzniece INTA SANTA, kura tagad dzīvo Aizputē. 

Izaugsmes veicinātājs ir pēdējos gados profesiju klasifikatorā iekļauta nodarbošanās. Intas izmantotās metodes esot koučings, eneagramma, meditācija un Transformācijas spēle.

Kā līdz šādai profesijai nonācāt?

Darbojos nozarē, kas pasaulē attīstījusies jau gana ilgi. Drīz būs desmit gadi, kopš tā ienākusi Latvijā. 2009. gadā sāku studēt Rīgas koučinga skolā. Tas vēl bija laiks, kad vārds koučings (coaching) tika rakstīts angļu valodā, jo daudzi nezināja, kā to pareizi izrunāt. Biju viena no šīs skolas pirmajiem absolventiem. Mūs mācīja pasniedzēji no Starptautiskās Ēriksona universitātes, no Maskavas, Kanādas. Tagad Latvijā izaugsmes veicinātājus sagatavo vairākas skolas. Katrs absolvents atrod kādu nišu jeb specializējas, jo ir individuālais, komandu, līderības, finanšu, biznesa un vēl citi koučinga veidi. Es vairāk strādāju ar dzīves koučingu.

Interese radās, kad nomainīju darbavietu, – uzņēmumā Lauma Lingerie sāku strādāt par personāla vadītāju. Jaunā vietā paiet laiks, kamēr saproti, kas jādara. Kāda kolēģe iedeva kaudzīti ar žurnāliem par cilvēka izaugsmi, un man bija laiks tos izlasīt. Uzzināju, ka ir tāds koučings jeb metode, ko lieto biznesa un personisko mērķu sasniegšanai. Sāku lasīt žurnālu Biznesa Psiholoģija, aizgāju uz prezentācijām, kursiem, lai uzzinātu vairāk, un tad sāku studēt.

Kā notiek darbs ar klientu?

Izmantoju četras metodes. Viena no tām ir koučings – divu gudru cilvēku saruna. Viens iemācījies uzdot jautājumus, otrs ļoti labi pārzina savu dzīvi un meklē atbildes uz jautājumiem. Šī metode palīdz katram pašam saprast, ko viņš vēlos un kas jādara, lai iecerēto sasniegtu, kā jārīkojas, kad viņš sāks to darīt. Pēc sarunas cilvēkam parasti jau ir saraksts ar to, ko izdarīt tuvākajā laikā. Kā smejos, apmeklēt kouču ir bīstami, jo pilnīgi skaidrs, ka kaut kas būs noteikti jāizdara. Turklāt cilvēks vēl maksā par to, lai pēc tam pats darītu.

„Es smejos: apmeklēt kouču ir bīstami, jo pilnīgi skaidrs, ka kaut kas noteikti būs jādara. Un cilvēks vēl maksā par to, lai pēc tam pats darītu.”

Eneagramma ir otra metode, kas, manuprāt, ir vienīgais, ko cilvēkam vajadzētu zināt, lai dzīvotu pilnvērtīgi. Tā ir mācība par deviņām motivācijām, kaislībām, grēkiem, kas vada mūsu dzīvi. 

Individuālā sesijā cilvēks var uzzināt, pie kāda psiholoģiskā tipa pieder, kas viņa izaugsmei rada šķēršļus. Ar eneagrammu var ļoti labi sevi iepazīt un saprast, kādēļ konkrētās situācijās katrs rīkojas tieši tā. Sevi pētīt no eneagrammas skatpunkta – tas ir tāds kā studiju darbs.

Šajā tipoloģijā viss balstās uz to, ka katrs pasaulē nācis ar savu misiju. Katram ir kāda spēja, spēcīga prasme. Saskaņā ar klasiskās psiholoģijas pamatiem bērnībā mēs pazaudējamies, apaugam ar paņēmieniem, kā pielāgoties. Satiekoties ar vidi, paslēpjamies, uzaudzējam biezāku ādiņu, kas vēlāk kļūst kā bruņas, pazaudējam patieso būtību un savu misiju vairs neapzināmies. Sākam uzvesties, vadoties pēc tā, ko diktē mūsu izpratne par to, kā vajadzētu rīkoties. Mūs sāk vadīt kaislība, ko kristīgajā pieejā dēvē par grēku. Eneagrammas teorija runā par to, kā no grēka stāvokļa nonākt atpakaļ sākuma stadijā.

Piemēram, cilvēks nācis pasaulē, lai to pilnveidotu. Man dota spēja saskatīt pasaules pilnību, to papildināt. Ir talants saskatīt detaļas, to nozīmi. Saskaroties ar pasauli un saprotot, ka reizēm tas nav droši, pieklājīgi vai citiem pieņemami, kādā mirklī vēlmi pēc pilnības sāku sevī apspiest. Loģiski: kad kaut kas tiek apspiests, rodas negatīvas emocijas un izpausmes. Es sāku pasauli kritizēt. Jo vairāk kritizēju, jo vairāk redzu, cik tā nepilnīga, un dusmojos. Tā vietā, lai pasauli pilnveidotu, ar savām dusmām un kritiku to grauju.

Pēc eneagrammas apguves cilvēki saka: viņiem ir vieglāk pieņemt pašiem sevi, saprast, kāpēc viņi tā rīkojas. Ir vieglāk saprast arī citus, jo skaidrs, ka viņi neko nedara tikai tāpēc, lai man ieriebtu, un ka viņiem ir savas ēnas puses tāpat kā man. Katrs var sevi mirklī pieķert, kad sāk kritizēt, un sevi mainīt. Tad dzīve kļūst vienkāršāka.

Vadu arī meditācijas, kas ir vissievišķīgākais pārmaiņu veids. Tas ir ilgāks ceļš līdz nodomu realizācijai, taču palīdz paplašināt apziņu, ieraudzīt neredzamo.

Transformācijas spēle ir Skotijas ekokopienā (Findhornas ekokopienā) radīta galda spēle, ar kuru var atklāt katra spēcīgās puses, izprast šķēršļus ceļā uz mērķi un iedrošināt pieņemt lēmumus, lai dzīvē ieviestu pārmaiņas. Cilvēkam rodas skaidrība, kas traucē nodomus īstenot un kā šos aspektus pārveidot tā, lai tie palīdz sasniegt iecerēto.

Spēli var spēlēt gan viens, gan ar partneri, gan draugiem. Smejoties saku, ka tas ir riču-raču ar Taro kārtīm: tur ir metamais kauliņš, lauciņi un kārtis. Katrā lauciņā jāizdara noteiktas darbības. Cilvēks ar šo spēli meklē atbildes sevī. Vienam spēlētājam tā ilgst vismaz trīs stundas, četriem – 12 stundas. Es spēli vadu. Man patīk, kad to spēlē pāri, jo pēc tam ir ļoti labas izjūtas. Saprotu, ka esmu izdarījusi ko labu. Cilvēki nonāk pie ļoti interesantām atklāsmēm un secinājumiem. Var pieredzēt dziļi aizkustinošus notikumus.

Cik ilgstoši un bieži cilvēki konsultējas ar izaugsmes veicinātāju?

Nav tādu stingru noteikumu, cik daudz un cik bieži mūsu konsultācijas vajadzīgas. Vieniem pietiek ar vienu sesiju, kurā iegūt motivāciju, un sākas darbība, lai iecerēto sasniegtu – cilvēkam, iespējams, kādā mirklī pazudis fokuss, bet nu atkal skaidrs, kurp virzīties. Reizēm vajag divas vai trīs sesijas. Reizums pati pasaku, ka vairāk tikties nevajag, jo vienkārši jāpaveic tas, kas jau pārrunāts. Iespējams, biznesa koučingā ir stingrāki rāmji, par cik tikšanas reizēm uzņēmums ir  gatavs maksāt, bet dzīves koučingā tas ir brīvāk, individuālāk.

„Man nav nolūka cilvēkus padarīt atkarīgus no maniem padomiem. Es gribu dzīvot tādā sabiedrībā, kurā cilvēki paši spēj pieņemt lēmumus,” saka izaugsmes veicinātāja Inta Santa.

Kādās situācijās cilvēki lūdz palīdzību?

Gana daudz klientu ir kādas izvēles priekšā pirms pārmaiņām. Bieži tā ir neapmierinātība ar situāciju darbā. Liela daļa sākuši biznesu, un radušies jautājumi. Jānoformulē fokuss, lai virzītos uz vēlamo. 

„Ja esi gatavs spert soli, bet nezini, kurā virzienā, izaugsmes veicinātājs var palīdzēt. Tas negarantēs, ka vēlamo sasniegsi, bet rosinās darboties, lai tas izdotos.”

Ir daudz personisku jautājumu. Ne akurāt tā – kur dabūt otru pusi, bet gadās arī tādi. Piemēram, meitene grib atrast puisi, ar kuru draudzēties, vēlāk veidot ģimeni. Runājam par viņas nodomu, vērtībām, vēlmēm. Saruna beidzas ar ideju, ka turpmāk meitene biežāk smaidīs, ikdienā pievērsīs uzmanību sejas izteiksmei. Jo sarunas laikā nākusi atklāsme, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ nav izdevies puisi satikt. Noskaņojums saistīts ar ārējām izpausmēm – ja cilvēks sāks biežāk smaidīt, tas mainīs arī noskaņojumu, vibrācijas, radīsies izmaiņas ķermenī. Tādēļ jāizdara konkrēta darbība un jāskatās, ko tā maina.

„Daži vadītāji ir jautājuši, kā iemācīties negribēt. Viņi sasniedz to, ko izdomā, bet no mūžīgās darbošanās jūtas paguruši.”

Koučings nedod 100% garantiju, ka sasniegsiet vēlamo, taču veidosies prasme pašam ar savu dzīvi rīkoties. Mēs katrs kaut ko neprotam: dusmoties, draudzēties utt. Citam šī prasme šūpulī ielikta, citam jāiemācās. Pie manis bijuši vadītāji, kuri jautā, kā iemācīties negribēt. Viņi sasniedz to, ko izdomā, bet no mūžīgās darbošanās jūtas paguruši. Katrai pozitīvajai īpašībai mūsos ir arī negatīvā puse. Izaugsmes veicinātājs palīdzēs iemācīties lietot spējas vislabākajā veidā un attīstīt to, kas vajadzīgs.

Cik pieprasīta ir šī profesija?

Biznesa vidē pieprasījums ir pastāvīgs. Lielos uzņēmumos, kuriem ir konkrēti uzdevumi, tas ir attīstības instruments, kā darbiniekiem izkopt prasmes pildīt savu pienākumu. Arī valsts iestādes nodrošina koučingu vadītājiem individuāli un viņu komandām. Dzīves koučings nav tik pieprasīts, jo tā ir personiska izvēle, to nediktē vadītājs vai darba nepieciešamība. Pašam par to ir jāmaksā un pašam ir jāmainās :)

Iztaujāja Jolanta Hercenberga publikācijai laikrakstā "Kurzemnieks"

Ir četras situācijas, kad meklē kouču:

1. Cilvēks ir gatavs uzņemties atbildību par savu dzīvi, zina, ko negrib, bet nezin, ko grib.
2. Cilvēks zina, ko grib, bet nezin, kā to īstenot. Izvērtējot resursus, iespējas, top plāns, kas jāmaina, jāmācās.
3. Cilvēks zina, ko grib, kā sasniegt, bet nezina, kā to izdarīt ātrāk. Koučings liek mobilizēties.
4. Cilvēks zina, ko grib, kā ātri to sasniegt, bet vēl vēlas, lai tas arī sagādātu prieku. 

Par rudens lielīšanos Pokaiņos

Klāt rudens. Jā, laiks krāšņiem tirgiem un lielīšanos ar vasarā sastrādāto. Ko nu katrs savā druvā, dravā un citās darba vietās sastrādājuši. Šogad pabiju vienā tādā lielīšanās pasākumā- Pokaiņu gadatirgū.

Pokaiņos biju bijusi un festivāla "Helsus" organizētājus atzinusi par labiem esam. Tamdēļ abu lietu kombinācija man šķita iepazīšanas vērta un es piekritu piedāvājumam piedalīties "Zināšanu gadatirgū Pokaiņos". 

Piekritu vēl vasarā, bet, tuvojoties noliktajam datumam, sāku apšaubīt savu izvēli. Vai tik neesmu pārāk vieglprātīgi parakstījusies veselu dienu pavadīt lietainā mežā? Izrādās, es nebiju ierēķinājusi šī pasākuma organizētāju labo karmu. Lai arī gan pirms, gan pēc tam Latvijā lija aumaļām, tieši tajā dienā un tieši tajā vietā saulīte spīguļoja tā, ka prieks skatīties.

Laicīgi ieradāmies un ar festivāla rīkotājas Agneses laipno palīdzību iekārtojāmies....mežā. Jā, tieši tā! Mežā, starp sēnēm, kokiem, akmeņu krāvumiem, lazdām, papardēm un zaķkāpostiem slējām savu stendu. 

No dalībnieku lielajām acīm varēja nojaust, kurš šeit ir pirmo reizi un kurš, jau veterāns un saprot, kas un kā. Katram dalībniekam tika ierādīt vieta taciņas malā. Izpētījām apkārtni, novērtējot zemes gludumu, uzcēlām telti. Tieši, tā! Vienkārši. Kādi nu ir tie apstākļi, tādi nu ir. Tā, kā bijām gana agri cēlušies, lai ierastos laikus, tad brokastis ar skatu uz saules staros bija tas, ko bijām pelnījuši. 

Un nemaz tik ilgi nebija jāgaida, līdz uz meža taciņas sāka parādīties pirmie apmeklētāji. Es sāku lielīties gan ar vasarā sastrādāto, gan ar to, kas jau sen zināms produkts. Darba diena varēja sākties!

Manā dravā šovasar bija radusies jauna smuka "bišu mājiņa"- eneagrammai veltīta mājas lapa www.enneagramcoaching.lv  Ar to tad arī lielījos šajā gadatirgū- "Zināšanu gadatirgū Pokaiņos". 

Piekritīsiet, nosaukums visnotaļ dīvains: "Zināšanu gadatirgus". Vai tad zināšanas var tirgū nopirkt? Tiesa. Ne visu. Bet šo to var gan. Piemēram, tie, kuri bija atnākuši uz manu mini-lekciju par eneagrammu, kaut ko ieguva gan. Ieguva priekšstatu par to, kas tas ir un kam tas domāts. Paldies visiem, kuri atvēlēja laiku un pabija kopā ar mani! Ceru, ka šo zināšanu graudi ir krituši auglīgā augsnē un jau nākamruden būs laba raža :). Tiksimies nākamgad- pārbaudīšu :)

Bez lielīšanās un pavisam klusu piedāvāju šī pasākuma dalībniekiem parotaļāties ar Transformācijas spēli. Tas jau man ierasts "bišu namiņš", kur spēles kāro bišu jeb spēlētāju netrūkst. Tā arī šoreiz- teju vai viss laiks bija aizņemts, palīdzot kādam apmeklētājam pētīt viņam aktuālo jautājumu. Tie, kas strādājuši šādā formātā, zin, cik tas paņem daudz spēka. Apmeklētājs, iedziļināšanās viņa jautājumā un precīzi mērķēti, uz izaugsmi orientēti jautājumi.Un, gandarījums, redzot, kā mainās cilvēka enerģija. Kā mainās runas ātrums, ķermeniskais stāvoklis. Kā parādās atslēgas vārdi. Mazie brīnuma mirkļi. Tas ir atalgojums- redzēt, ka ar savām teju desmit gadu laikā gūtajām zināšanām un prasmēm varu radīt lielākus un mazākus brīnumiņus. Apmeklētājs pēc apmeklētāja, saruna pēc sarunas un tā, gadatirgum atvēlētais laiks nemanot pagāja. Darba diena bija galā.

Iepriekš, pētot pasākuma programmu, man šķita, ka pilnīgi noteikti vēlēšos apmeklēt Ugunsrituālu. Tomēr, dienai beidzoties, sapratu, ka šai dienai man iespaidu gana. Silta zupa pie ugunskura pasākuma noslēgumā bija tas, ko tieši šeit un tagad! Ugunsrituāls lai paliek citai reizei.

Iespējams, ka tā arī ir jābūt. Katram notikumam savs laiks. Un katrā notikumā sava zināšanu bagāža iegūstama. Tas, par ko man ir nedaudz žēl,  ka nepaguvu izbaudīt visu gadatirgus krāšņumu. Ierodoties, biju aizņemta ar iekārtošanos un negaidītu apstākļu spiestu pārkārtošanos, bet nobeigumā jau visi bija prom. Būs jāpadomā, kā to labāk dabūt gatavu nākamajā gadā.

Grūti noticēt statistikai. Tai dienā Pokaiņos esot pabijuši 1000 apmeklētāju :). Mežs kā nekā!

Secinājumi:

-ir svarīgi saģērbties ērti un silti;

-līdzi ņemamo telti vērts izvēlies košu un pamanāmu;

-lieti noder iepriekš noformēts piedāvājums- tam ir jābūt skaidri saprotamam;

-ja lasi lekciju, padomā, kā un kur sasēdināt  meža taku staigātājus/klausītājus (bluķīši, ādiņas, paklājiņi, saliekami ķeblīši un radošā izdoma būs noderīgi);

-ir vajadzīgi palīgi, bez tiem, nekādi. Tie var ij mantas stiept, ij telti uzsliet, i no malas paskatīties, ij paskatīt, kas kaimiņos labs notiek, ij uzmundrinoši uzsmaidīt, ij atvest un aizvest mājās pēc garās darba dienas.

-ir svarīgi atrast vērtīgo it visā :)

Paldies organizētājiem!

Paldies apmeklētājiem!

Paldies atbalstītājiem!

Un paldies man pašai!

Lai iegūtās zināšanas visiem lieti noder!

Uz tikšanos pārmaiņu ceļā!

Piedāvājums personību komandai

Dāvana absolventam

Kāds senatnes gudrinieks ir teicis: "Kad iepazīsti citus, topi gudrus, kad iepazīsti sevi, topi vieds". Kā būtu, ja jūsu gudrais absolvents saņemtu dāvanā iespēju iepazīt sevi? Man ir šāds piedāvājums: eneatipa intervija, kuras laikā ir iespējams ieskatīties sevī, atbildēt uz līdz šim neatbildētiem jautājumiem un saņemt ideju par to, ar kādu misiju esmu nācis šai pasaulē. Jā, eneagrammas zinības tieši par to arī ir: apzināties savu misiju, savu spēcīgo pusi un apzināti strādāt, lai to varētu izmantot pēc iespējas vērtīgāk sev un visiem apkārtējiem. Šķiet, kas gan vēl varētu būt vērtīgāk, lai nodzīvotu laimīgu dzīvi. Un tieši tas taču ir tas, ko vēlam saviem tuvajiem. Lai top!

Kas tas ir eneatipa intervija?

1. Sešdesmit līdz deviņdesmit minūšu ilga saruna klātienē vai skaipā.

2. Saruna notiek izaugsmi veicinošā formātā un rosina ieskatīties sevī un patiesi meklēt atbildes uz vienu vai otru jautājumu,

3. Sarunas noslēgumā klients (šajā gadījumā absolvents) saņem vairākus eneatipu aprakstus un izaugsmes rekomendācijas, lai varētu pieņemt galējo lēmumu par savu eneatipu. Jo pieņemt galējo lēmumu var tikai katrs pats. :)

Kas vada interviju?

Esmu Inta Santa- asociēts sertificēts koučs (ACC), ar koučingu jeb izaugsmes veicināšanu nodarbojos kopš 2009.gada. Kopš 2013.gada esmu arī eneagrammas trenere. Es vadu eneagrammas treniņus gan klātienes, gan vebināru formātā un regulāri palīdzu cilvēkiem noskaidrot vai precizēt savu eneatipu. Vairāk par mani šeit>>

Kas ir jādara, lai šādu interviju pasūtītu? 

1. Jāsazinās ar mani rakstot intasanta @ esmainos. lv vai zvanot +371 29121884

2. Jāveic pakalpojuma apmaksa. Intervijas cena  ir 35 eur neatkarīgi no intervijā patērētā laika vai saņemto eneatipu aprakstu skaita.

Kas jāņem vērā? 

1. Saruna  var notikt klātienē (Liepājā, Kuldīgā, Aizputē vai Piena muižā) vai skaipā. Skaipa gadījumā ļoti noderīgs ir video.

2. Iespējams pasūtīt dāvanu karti ar personalizētu tekstu.
3. Saruna var notikt gan latviski, gan krieviski, gan angliski (attiecīgi arī dāvanu karte var būt kādā no šīm valodām:) )

4. Šī saruna ir pārmaiņas rosinoša. Noteikti radīsies vēlme vēl labāk sevi iepazīt!

P.S. Eneagramma ir senas zinības par cilvēku vājībām un spēcīgajām pusēm, kas šobrīd aizvien plašāk un plašāk tiek pielāgotas mūsdienu vajadzībām. Iepazīt sevi ar eneagrammas palīdzību, tas ir kā iegūt karti savas personības attīstībai.

Kad vajadzība sakrīt ar to, kas dabonams. Par Helsus.

Šogad (2017.gads) maijā daudz labu lietu notikušas ar mani. Esmu iepazinusies ar varen daudz interesantiem ļaudīm. Un atklājusi sev līdz šim it kā jau zināmu personību veikumus. Liels nopelns šajā visā ir arī festivālam Helsus. Tā arī nemaz nebūtu uzzinājusi par šo pasākumu, ja vien nebūtu viena mana draudzene, kurai pēkšņi uznāca vajadzība pēc šamaņu bungām. Ziniet, reizēm tā notiek. Vajag un viss! Un vistrakāk, kad tas vajag sakrīt ar to, ka tepat jau tas ir dabonams. Tā arī notika ar manu draudzeni. Viņa tika pie šamaņu bungām, bet es- pie informācijas, ka ir tāds festivāls Helsus, kurā piedalās arī šo bungu gatavotāji. Man vajadzēja tikai dažas sekundes, lai saprastu, ka man vajag būt šajā festivālā. Tā bija vēl ziema. Uzrakstīju organizatoriem e-vēstuli un burtiski pāris minūtēs saņēmu atbildi. Eu, vēl viens apstiprinājums tam, ka man tur jābūt! Gan jau esat piedzīvojuši to sajūtu, kad trāpies notikumu plūsmā...un viss notiek it kā pats no sevis. Pats no sevis ar mani notika viss, kas nepieciešams šim festivālam. Gan telts, gan makten lielais baneris, gan vīra lēmums man palīdzēt ar visu šo lietu sakārtošanu. Pat krēsli, kurus iegādāju dienu pirms pasākuma, mani vienkārši veikalā sagaidīja. Notikumu plūsma.

Viss, gan komunikācija pirms pasākuma, gan organizatorisko jautājumu risinājumi, gan cilvēki pašā festivālā bija viens vienīgs baudījums. Ko tādu atceros piedzīvojam gadus 4 atpakaļ, viesojoties ekokopienā Findhornā (lasīt šeit>>). Cilvēku atvērtība un cilvēciskums. Nesteidzība un miers. Cieņa vienam pret otru. Vēlme iepazīties un dalīties. 

Es biju nolēmusi šajā festivālā iepazīstināt apmeklētājus ar meditāciju, eneagrammu un Transformācijas spēli, pēdējās divas opcijās izmantojot sev tik zināmo un mīļo koučinga pieeju. Man pašai koučings šķita jau tik "zināms", ka vienu pašu to jau nu gan neviens negribēs iepazīt. Tomēr patīkami vīlos, jo bija cilvēki, kas tieši par to interesējās. Varētu pat teikt, ka kopš seniem laikiem varēju izbaudīt patiesu un mērķtiecīgu cilvēku interesi par šo tēmu. Prieks. 

Tikos ar ļoti daudziem paziņām. Tais nedaudzajos mirkļos, kad izdevās pastaigāt pa Pasta salu, nemitīgi sveicinājos ar jau sen zināmiem vai nesen iepazītiem paziņām. Vienu mirkli pat pārņēma sajūta-"VissFeisbuksAtrodasŠeit" :). Gana daudz paziņu atnāca pie manis mērķtiecīgi gan izmēģināt kādu no maniem piedāvājumiem, gan vienkārši tāpat- apsveicināties. Tāda māju sajūta. Godīgi.

Paldies visiem, kas palīdzēja ko tādu radīt!

Tīri praktiskas lietas:

• dalības izmaksas atkarīgas no vēlmju lieluma. Pats optimālākais variants pieejams par 30 eur. Tas ietvēra sevī  3x3m lielas telts vietu Pasta salā, Jelgavā un izcilu sadarbību ar pasākuma organizatoriem.
• dalībnieku uzstādīšanās un novākšanās tika ļoti labi organizēta, iepriekš dalībniekiem piefiksējot savas spējas un iespējas ierasties noteiktā laikā pie ieejas Pasta salā.
• no karstās saules lieliski glābj telts, no slāpēm- līdzpaņemtie ūdens krājumi.
• ideāla lieta ir baneris un nelielas informatīvas skrejlapas- palīdz gan atpazīt pakalpojuma sniedzēju tā zinātājiem, gan popularizēt to nezinātājiem.
• lieliski, ja teltī esat vismaz 2 dalībnieki. Esmu bezgala pateicīga vīram, kurš piekrita man palīdzēt šajās divās dienās. Bez viņa tas būtu bijis krietni vien grūtāk.
• vairāk par šo visu šeit: www.http://helsus.org/

Es jau zinu, ko darīšu nākamgad (2018.gadā) 19. un 20.maijā- es noteikti būšu Helsus festivālā! Ko arī jums iesaku! :)

Foto: no personīgā un festivāla organizatoru arhīva

Piedzīvojums eneagrammas stilā. Mājupceļš.

Viss vienmēr beidzas labi. Tā viss beidzās ar ar mūsu ceļojumu uz mācībām Minskā. Ir pienācis stāsta noslēdzošajai daļai. Kā mēs ceļojām mājup.

Kā mēs tur nokļuvām skatīt šeit>>

Kā mēs mācījāmies skatīt šeit>>

Vēl Latvijā esot, saņēmu Facebook ziņu no eneagrammas vīrusa nēsātājas- pasniedzējas (8.) ar jautājumu, vai nevaram viņu paķert atceļā no Minskas līdz viņas mājām Viļņā. Lai gan neesmu auto, ar kuru brauksim, īpašniece, atsaku, ka gan jau sarunāsim.

Pēc kāda laika telefona sarunā ar savu draudzeni, saku, ka esmu sarunājusi mums pasažieri. Viņa man sprigani atsaka: „Es zinu!”

Pārsteigumā prasu: „Kā Tu zini?”.

Viņa atsmej: „Man ragana teica, ka atceļā mums būšot pasažieris- vīrietis”.

Saku, ka īsti gan nav tā, kā viņa teica, jo pasažieros mums pieteikusies mums labi zināmā pasniedzēja. Tomēr, apdomājot, saprotam, ka nemaz jau nav tik tālu no patiesības. Šī pasniedzēja ir ar varen spēcīgu enerģiju. Visu, ko vēlas sasniedz, rīkojas spēcīgi, runā pārliecinoši, būvē pati savu māju...vienu vārdu sakot ar visu savu būtību staro vīrišķīgu enerģiju. Kuru, tad, arī visticamāk, bija uztvērusi manas draudzenes ragana.

Tā arī ir- atceļā dodamies ar pasažieri. Dodoties ceļā vienojamies, ka ja nu iestrēgstam uz robežas, tad nakšņojam Viļņā, ja viss notiek gludi, tad turpinām ceļu mājup.  Ceļš līdz robežai ir intensīvi pilns ar saldējumu, sarunām, smiekliem un bagātīgu dalīšanos pieredzē. Vēl tikai atvadīšanās no vinjetes un pēdējiem baltkrievu miljoniem pierobežas benzīntankā, un esam gatavas robežas šķērsošanai.

Pieripojam pie STOP zīmes...un saprotam, ka esam nokļuvušas mirklī, kad notiek robežsargu maiņa. Nekas nenotiek. Visas mašīnas vienkārši stāv.  Beidzot kas sakustas. Un mēs esam pirmās, kas iebrauc Baltkrievijas muitā. Kaut kas samisējas un mēs izkrītam no rindas. Daudz izmanīgākie un pieredzējušākie, apsteidz mūsu auto un mēs paliek ārpus rindas. Baltkrievu robežsardze norāda mums uz rindas galu, kas nu jau ir vairākas mašīnas uz atpakaļu. Neko darīt, draudzene jau nopūšas un gatavojas slēgt atpakaļ ātrumā, kad mūsu pasažiere piemiedz mums ar aci un izkāpj no auto. Saprotam, ka tagad būs paraugdemonstrējums. Un ir ar. Viņa sataisa žēlu seju un sūdzās robežsardzei, ka visi mūs nekaunīgi apsteiguši un ka esam tik ilgi godīgi gaidījušas...un ka visu būtu iespējams atrisināt, ja viņa palūgtu tai mašīnai pabraukt uz priekšu, bet tai mašīnai pabraukt uz atpakaļu un tad mums būtu vieta rindā. Par brīnumu meitene paklausa un izdara tieši tā, kā lūgts.  Urā! Mēs esam rindā atpakaļ. Tālāk jau darbs ar papīriem. Visi robežas šķērsotāji ar papīru čupiņām drūzmējas pie dokumentu reģistrēšanas lodziņiem. Mūsu pasažiere paņem visus dokumentus un pārliecinoši iespraucas rindā. Viņa  neuzkrītoši pavēro priekšā rindā stāvošo kontrollapiņās ierakstīto laiku (tādas kontrollapiņas visi auto saņem, iebraucot pierobežas zonā).  Kad viņa ir pārliecinājsies, ka laiks mūsu lapiņā ir agrāks, viņa stingrā balsī aicina tuvāk stāvošo kundzi ieskatīties savā lapiņā: „Paskatieties, kāds laiks ir rakstīts jūsu lapiņā. Un paskatieties, kāds- mūsu. Paskatieties.” Vērojam, kā pārējie rindā stāvošie neiztur spiedienu un pārceļas vai nu pie  citiem lodziņiem vai atkāpjas. Un nu jau mēs esam rindā nākamās. Pie datora sēdošā meitene raiti kliko viņai vien zināmo info. Paskatās uz auto apdrošināšanu, jautā: „Jūs to izdrukājāt?”. Man draudzene pamāj ar galvu. „Slikti, ļoti slikti. Ir vajadzīgs oriģināls.” Mūsu pasažiere iejaucās sarunā: „Paldies, ka brīdinājāt. Nākamreiz zināsim.” ...un potenciālais ierobežojums pazūd, pirms sācis izpausties. Vēl tikai saņemam Baltkrievijas (varbūt jau arī  robežpārkāpēju no Lietuvas) baložu svētību (sasodīti labi snaiperi tie baloži!)...un esam Baltkrievijas robežpārbaudi izturējušas. 

Nākamā pārbaude mūs gaida TAX FREE zonā. Tur ļoti sievišķīgi atļaujamies pārbaudi neizturēt  un iznākam no veikaliem ar krietniem pirkumu maisiem, atstājot aiz sevis pārdevējas ar jautājumu pilnām sejām. Pētot Baltkrievijas somu ražotāju piedāvājumu, priekšroka tiek dota tieši tai, kurā kārtīgi salikta derētu arī lidojāmā slota :) :) :). Šajā reizē nu jau visas trīs stādāmies priekšā kā raganas, kuras dodas mājup pēc kārtīga raganu treniņa. Pēc kārtējās klusuma pauzes saņemam piedāvājumu pacienāties ar kafiju...un kaudzi ar jautājumiem par to....kas tas ir, ko mēs darām...un kā tas ir,  ko darām. Niansēs neiegrimstam, kafiju paņemam...un dodamies tālāk uz Eiropas Savienības robežu, kuru šķērsojam teju braukšanas ātrumā un tad jau pavisam drīz ir arī Viļņa- pilsēta, kurā eņģeļi lido zemu (tieši šāda ir šīs pilsētas devīze, kuru lietuviešu valodas nepratējiem...itin nemaz nav viegli saprast...lai gan nojaust kaut ko šai sakarā ir iespējams, jo uzrakstā VILNIUS uz „i” burtiņa sēž balts eņģelītis).

Robežu esam šķērsojušas samērā ātri un nolemjam ceļu turpināt līdz pat mājām. Vien paciemojamies vēl mājā pie mūsu 8.. Tur saņemam turku gaumē pagatavotu kafiju (kurai, nejautājot, tiek pievienots cukurs), ekskluzīvus salātus un ekskursiju pa karalisko māju.  Protams, ar šādu enerģijas daudzumu ,kāds ir šai sievietie, māja nemaz nevar būt savādāka :). Ekskursijas laikā nemanot tiekam pie pagraba dārgumu burciņām...un nezināma auga puķupodā. Tad viņa apsola mūs izvadīt cauri Viļņai un izvest uz lielceļa, kur tālāk tikai taisni, taisni, līdz pat mājām. 

Atvadāmies, sakāpjam mašīnās un sekojam ceļa rādītājai. Kādā mirklī gan mūs pārņem mulsums (kad pabraucam garām norādei „Kaunas”), bet nospriežam, ka gan jau viņa zin, ka mēs tak nebraucam uz Rīgas, bet gan uz Liepājas pusi. Gan jau. Tomēr ne „gan jau”. Kad tuvojamies Viļņas robežai, saprotam, ka esam izvestas uz ceļa, kurš ved uz Rīgu. Nu galīgi ne tur, kur mums vajag. Hmmm. Pirmajā vietā apstājamies un velkam ārā Tomtomu. Izpētam situāciju un saprotam, ka braucot atpakaļ...mēs tikai zaudēsim laiku...un turpinām braukt tālāk. Taisnību sakot ,šis ceļš ir daudz interesantāks- pilnāks mazākām un lielākām apdzīvotām vietām,  pašā nobeigumā pārvēršoties īstā rallija posmā, kur man ik pa mirklim jau jāsauc priekšā stāvošie pagriezieni un līkumi. Tā, kā man ar kreiso, labo pušu saukšana tā īsti labi neiet (nez kāpēc visi pagriezieni ir „pa kreisi”...neskatoties uz kuru pusi tie ir īstenībā), tad turpmāk vienkārši ar paceltu Tomtoma ekrānu norādu  tālākā braukšanas virziena maiņu. Lidojam zemu un ātri :)

...Mājās nonākam, kad Latvijā jau sāk aust gaisma. Dienu bijām sākušas ar skrējienu un rīta peldi Raubiču ezerā, bet beigušas ar rallija posmu Ezere-Nīgrande-Skrunda. Kas tas bija? Triatlons? Vai kas vairāk? Lai nu kā, tas bija īsts piedzīvojums eneagrammas stilā. Jo tikai eneagrammai pateicoties mēs to piedzīvojām...un tikai pateicoties tai mēs to pārdzīvojām.

Bija jauki!Paldies visiem iesaistītajiem un iesaistītajām! Labprāt to atkārtotu ;)

Būt raganām tomēr ir forši ;)

p.s. ar aktuālajiem ieguvumiem no šī mācību brauciena dalīšos tuvākajā eneagrammas vadības klubā: "Kaislība. Būtība. Vadība." Vairāk par šo šeit>>

Piedzīvojums eneagrammas stilā. Mācības.

Iepriekšējo ierakstu beidzu ar divu draudzeņu laimīgu iekārtošanos mācību centra nummuriņā  Minskas pievārtē. Kāds abas draudzenes tur nonāca, skatīt šeit>>

Guļam labi. No rīt pamostos pirmā un spontāni pieņēmu lēmumu doties nevis uz jogas nodarbību, bet izpētīt apkārtni skrienot. Sacīts- darīts. Mīļās botas kājās un aiziet! Asfaltēto kalniņu nomaina grantētas lejiņas un mežainas taciņas, līdz nonāku ciematiņā, pie kura ieejas lepni gaisā izslējies stāv „šlagbaums”  ar kaut kādu aizlieguma uzrakstu. Tik vien atceros, ka kas par aizsargājamo teriotriju rakstīts. Vēl nešķiet, ka būtu pieteikami skrējusi, tamdēļ turpinu uz priekšu...līdz nonāku pie smuka drāšu žodziņa ar smilšainu pludmali aiz tā. Iesākumā nospriežu, ka tā laikam kāda privāta pludmale, bet ieskatoties vērīgāk, pamanu brīdinājuma uzrakstu, kur uzskaitīts, ko tik šajā vietā nedrīkst darīt. Un man par laimi, šai uzrakstā nav nekā  par peldēšanos. Tātad drīkst! Ņemot vērā to, ka ir  agrs rīts...un tuvumā neviena nav, peldos kaila. Galu galā...šodien ir 24.jūnijs. Jāņu dienas rīts. Pavisam nejauši ir izdevies izpildīt, kādu sapni- peldēties kailai Jāņu dienas rītā!  Urā! Ūdens ir dievīgi silts un man kompāniju sastāda pīļu mamma ar savām atvasēm. Kaut kur tepat staigājis zivju gārnis...un niedries skaļi rājās kāds cits putns. Pēc peldes dodos atpakaļ. Skrienot pa kalniņu augšup satieku kādu laipnu autovadītāju, kurš uzmundrinoši sveicina. Šķiet, diena iesākusies lieliski! Manai sajūsmai nākošo dienu rītos pievienojas arī mana draudzene.  Tas, ka viņai nav līdzi skrienamo apavu nav šķērslis! Taisnību sakot, dažos no rītiem tieši viņa ir  tā, kas m ani izceļno gultas ar teicienu: „Nekā nebūs, būs vien jāskrien :)!”.

Nākamais, ko dodamies testēt ir ēdnīca. Iepriekšējā Minskas mācību reizē jau biju sapratusi, ka dabīgā kafija šeit ir ekstra, tamdēļ uz brokastīm dodamies ar savām kafijas termokrūzēm un tas ir viens prātīgs lēmums, jo vienīgais trūkums šīs iestādes ēdināšanas sistēmā bijā nepiedienīgi mazās kafijas ( un arī tējas) krūzes. No tādiem piņģerotiem nu nekādi nav iespējams padzerties! Visādi citādi par ēdināšanu nevar sūdzēties. Izbaudām gan veģetāro, gan neveģetāro virtuvi...un vienai otrai lietai pat iekārojam recepti mājās pagatavošanai. Līdzpaņemtie krājumi tā arī paliek neizmantoti un vēlāk lepni vizinās atpakaļ uz mājām.

Ēdnīcā satiekam eneagrammas vīrusa nēsātāju- pasniedzēju (8.), kura tūdaliņ mūs apber ar padomiem, kas un kur atrodas, kas un kur ir jānoliek. Viņa pat  atved pie mūsu galdiņa vēl vienu meiteni no Latvijas, lai sapazīstinātu...un visas tirādes beigās nosaka: ka droši šai meitenei varam jautāt, kur un kā ir iespējams izmazgāt veļu. Nu mazums, kādas vajadzības! Es un mana draudzene saskatāmies un sākām smieties: esam aizmirsušas, cik ļoti 8.ar pašsaglabāšanos instinktu ir aprūpējoši.

Mācību telpa ir  neliela...un tajā aptuveni 40 dalībnieku. Šķiet, vislielākā dalībnieku grupa ir tieši šī...un nesaprotamu iemeslu dēļ iespiesta teju vismazākajā telpā. Tomēr, lai nu kā...viss jau nevar būt ideāli. Ir taču jābūt kādai izaugsmes zonai, vai ne?

Sākam ar iepazīšanos. Katrs pasaka savu vārdu un stāsta par savu saikni ar eneagrammu un gaidām no šīm mācībām. Klausos, klausos un saprotu, ka negribu teikt to pašu ko vienmēr. Un mirklī, kad pienāk mana kārta, šauju ārā:  „Es esmu lietišķā ragana”. Pēc  maniem aprēķiniem bija jāatskan smiekliem, bet telpā iestājas biedējošs klusums. Šķiet, puse no  klausītājiem ir sastinguši vai nav sadzirdējuši manis sacīto. Ka ne, ne . Turpinu teikt, ko biju nodomājusi, nospriežot, ka laikamjau  krieviski mans nodoms ir izklausījies savādāk, kā biju to iedomājusies skanam latviski. Tiesa, vēlāk gan cilvēki man nāk  klāt un jautā...ko es ar to biju domājusi...un kā to saprast...un kā vispār ir būt raganai...  Tad, jau laikam tomēr bija sadzirdējuši to manis sacīto, tikai drusku pa savam.  Cilvēku daudz...un vārdu arī.  Turpmāko 5 dienu laikā tā arī neizdodas ar visiem iepazīties dziļāk, lai gan izdodas noķert to internacionālo sajūtu , ko savulaik ķēru strādājot starptautiskajās izstādēs vai konferencēs. Forši.

Irina un Jegors Karopi. Pāris gan dzīvē gan darbā.

Treneri Irina un Jegors strādā lieliski. Viņi veikli uzbur ainiņas klausītāju iztēlē, operatīvi un strukturēti attēlo sacīto uz flipčārta un pāri visam lieliski savā starpā sadarbojas. Viņi ir kā roka ar cimdu. Viens saka, otrs papildina. Viens ievelk elpu, otrs izpūš. Katrs no teorijas gabaliem mijas ar praktiskiem uzdevumiem. Taisnību sakot, arī Marija, kas kādu laiku aizstāj Irinu vai Jegoru, lieliski prot sadarboties. Marijas spēcīgākā puse ir anekdotiskās metaforas. Dienās, kad Marija strādā, smieklu šaltis pāršalc telpu ik pēc pārdesmit minūtēm. Darbojamies gan grupās, gan pāros...un ir iespējams saskatīt eneagrammas internacionālo spektru. Liela daļa mācību dalībnieku paši ir kouči, tomēr arī tiem, kuri ar to nenodarbojas ikdienā, treneru sniegtās rekomendācijas lieliski palīdz izpildīt visus vingrinājumus godam.

Irina pārī ar Mariju, kas aizrauj visus ar savu humora sajūtu.

Es un mana draudzene daļu no mācību programmas jau esam mācījušās un tamdēļ jau spējam ķert nianses un atšķirības pasniegšanas veidā un saturā, tādējādi bagātinot kopējo eneagrammas tēlu savā apziņā. Ir karsti gan tieši, gan pārnesti. Vingrinājumi ceļ augšā lietas, kuras gribētos labāk necelt...vai vismaz izlikties, ka to nav.  Daļu no vingrinājumiem egoistiski dodamies pildīt uz savu nummuriņu, apvienojot to ar dušas apmeklējumu. Ķeram kaifu un mācamies!

Dienas, kad apgūstam eneatipu bērnības tēmu ir pieklusinātākas

Dalībnieki dalās ar piedzīvoto, treneri rūpīgi seko līdzi ikviena stāvoklim, jo daļa no vingrinājumiem var sacelt kādas emocijas, kuru nomierināšanai var būt vajadzīgs papildus darbs. Ar katru mācību dienu grupa kļūst arvien klusāka, ievainojamāka un trauslāka- mēs iegrimstam eneatipu bērnības tēmā. Un tagad jau ir vieta asarām, kas plūst, lai attīrītu ko reiz nobloķētu. Raud bravūrīgie 8., drebošā balsī runā  3., 7.saskaras ar savām sāpēm, 6.ar bailēm, 4.ar kaunu, 2.ar mirkli, kad pieņēmuši lēmumu, ka savas vajadzības labiem bērniem nemēdz būt, 5.ar to, cik sāpīgs var būt pārliecīgs vieglums, 9. ar dusmām, bet 1.ar savu aizvainojumu par nodarīto netaisnību. Šķiet, ik katram ir kas sens un sāpīgs paslēpts kaut kur dziļi, dziļi iekšienē. Un tikai izrunāts, top skaidrs, ka tā tas kādreiz ir noticis ar visiem. Tās ir sāpes, kas prasās pēc attīrīšanas. Tas ir kā negaiss, ko visi tā gaida karstā vasaras dienā. Tas briest, briest...un izsprāgst tūkstoš lāsēs...lai atnestu mieru un veldzi pēc tam, kad viss jau beidzies. Jūtīgo tēmu dienās treneri lūdz pievērst uzmanību arī saviem nakts sapņiem...un būt pret sevi saudzīgiem.

Un tā...jau nemanot ir pienākusi pēdējā mācību diena. Tā sākas ātrāk, kā iepriekš plānots...jo šodien ir jākārto rakstisks eksāmens. Mums šis eksāmens ir divkāršs- ir gan jāzin atbildes uz jautājumiem, gan jāatceras krievu burtu rakstība...un eneagrammas termini krievu valodā. Paspējam noķert to, ko treneri sauc par „škoļņij ņevroz” un, nodevuši eksāmena darbus, dodamies uzelpot. Dīvaini- it kā pieauguši cilvēki un eksāmenu ne mazums likts, bet sajūtas tādas pašas kā skolas laikā ;)

Eneagrammā pieredzes nevar būt par daudz! Turpinām ceļu!

Vēl atlikusi tikai pēdējā tēma par 3 centriem un eneatipu attīstību, kas dīvainā kārtā savij kopā visu iepriekšējās dienā stāstīto. Mācības ir noslēgušās. Eksāmenu esam nokārtojuši...un ir laiks kopīgai bildei ar visiem 110 ICTA INTENSIV apmācību dalībniekiem. Saņemam arī savus diplomus un uztaisam vēl vienu koppbildi, kurā esam tikai mēs- tie 40, kuri mācījāmies eneagrammas meistara intensīvajā kursā. 60 apmācību stundas 5 dienās...bija ko turēt :) 
Uz redzēšanos Minska! 
Un uz saredzēšanos...jo noteikti pēc kāda laika atgriezīsimies, lai apgūtu ko jaunu pie lieliskās Vektor Rosta komandas.
 Paldies!


Turpinājums ( kā mēs mājās braucām) seko šeit>>

p.s. ar aktuālajiem ieguvumiem no šī mācību brauciena dalīšos tuvākajā eneagrammas vadības klubā: "Kaislība. Būtība. Vadība." Vairāk par šo šeit>>

Eneagrammas vadības klubs. Kaislība. Būtība. Vadība

Piedāvājums eneagrammas pazinējiem. Tiem, kuriem ir būtiski iegūtās zināšanas papildināt un aktīvi izmantot, lai uzlabotu gan savu, gan apkārtējo dzīves kvalitāti. Kluba formāts paredz tikšanos reizi ceturksnī, ienirstot eneagrammas pasaulē veselas dienas garumā. Katrā no kluba tikšanās reizēm pievērsīsim uzmanību kādam būtiskam eneagrammas aspektam, padziļināti to izpētot gan no teorētiskā, gan praktiskā viedokļa. Tāpat ik reizi iepazīsim dziļāk kādu no eneatipiem un praktiski papildināsim savas prasmes eneatipa noteikšanā intervējot reālus cilvēkus.

Piedāvājums: 

Iepazīt dziļāk to kaislību, kas vada Jūsu dzīvi, atklāt un iepazīt patiesāk savu būtību, ievilkt dziļu elpu un pārliecinoši pārņemt savas dzīves vadību. 

Eneagrammas vadības klubs notiek Piena muižā Berghof-vietā, kur ir eleganti apstājies laiks. Vietā, kas pieredzējusi laikmetu maiņas un beidzot atradusi savu patieso būtību.

Eneagrammas vadības klubu piedāvā: Inta Santa, personīgās izaugsmes veicinātāja/koučs ACC, eneagrammas, koučinga un biznesa trenere, Transformācijas spēles fasilitatore.

Eneagrammas vadības klubs "Eneagrammas attīstības līmeņi: no kaislības līdz būtībai": 

24.septembrī, 2016 10.00-21.30

Eneagrammas attīstības līmeņu teorija, kuru radīja R.Hadsons un D. Risso, balstoties uz apjomīgu pētījumu, savā ziņā ir pati eneagrammas esence. Tieši pateicoties šīs teorijas izpratnei ir iespējams veidot apzinātu pašizaugsmes ceļu. Ierasti eneagramma tiek skatīta kā dinamisks modelis plaknē- t.i. 2 dimensijās. Eneagrammas attīstības teorija sniedz iespēju saskatīt eneagrammu 3.dimensijā. Šajā nodarībā būs iespēja izpētīt dziļāk signālus, kas brīdina par negatīvu virzību attīstībā, atpazīt svina likumu, iegūt būtības stāvokļa, un, iespējams, pat pirms dzimšanas sajūtu pieredzi. Tā ir iespēja iepazīt eneagrammas vertikālo dinamiku saprotošā un atbalstošā vidē.

Dienas kārtība: 

24.09.2016.(sestdiena)

9.30 ierašanās un iekārtošanās nummuriņā

10.00-13.30 mācības ar kafijas pauzi

13.30 -14.30 pusdienas

14.30-18.00 mācības ar kafijas pauzi

18.00-19.00 vakariņas

19.00-21.30 mācības 

21.30- 09.00 atpūta, naktsmiers

25.09.2016.(svētdiena)

09.00-11.00 brokastis

12.00-14.00 izrakstīšanās vai individuāls darbs pēc pieprasījuma

Dalības maksa: 200 eur, iemaksājot drošības naudu 35 eur līdz 25.augustam, dalības maksa 180 eur.

Dalības maksā iekļauts: pilna pansija ar dzīvošanu divvietīgā numuriņā, apmācības un izdales materiāls.

Pieteikšanās un sīkāka info: intasanta @ gmail . com Tel.29121884

Piedzīvojums eneagrammas stilā. Kā viss sākās?

Ja man vajadzētu pateikt, ar ko tas sākās, tad nāktos atgriezties, ak, vai cik tālā pagātnē. Laikā, kad ieguvu eneagrammas vīrusu. Ar to mani aplipināja kāds 8., sakot, ka tas ir sasodīti interesanti- mēģināt saprast, kurš ir kurš eneatips. Bet ideja par eneagrammas vīrusa nēsātājas pasniedzējas (8.) atvešanu uz Latviju pieder kādai mācību centra īpašniecei (7.), kuru uz to, savukārt pamudināja kāds cits 8.. Tā nu tie 8.ietekmē pasauli :). Mēs te visi esam saistīti. Redzamām un neredzamām saitēm. 

Īsāk sakot, saķēru eneagrammas vīrusu, radīju iespēju apgūt eneagrammu varen daudziem Latvijas iedzīvotājiem, paralēli arī pati to apgūstot....un nolēmu iet tālāk. Tālāk pilnīgi tiešā nozīmē- tas ir uz Minsku. Minskā ik gadu notiek ICTA (International Coach and Trainer asocciation) intensīvais treniņš. Pirmajā reizē divas nedēļas trenējos, lai varētu trenēt citus, tad sapratu, ka par maz zinu, lai citus kompetenti trenētu un tamdēļ devos vēl dziļāk eneagrammas izpētē. Grāmatas, vebināri, internets...līdz saņēmu uzaicinājumu doties uz nākamo ICTA intensīvo treniņu. Paskatījos programmā un pieņēmu lēmumu atkārtot eneagrammas meistara treniņu. Šī nu ir tā reize, kad dubults neplīst, vēl jo vairāk...ja tas „dubults” tiek pasniegts  bagātīgā un intensīvā veidā. Lēmumu pieņēmu ziemas saulgriežos...ļaujot sev noticēt, ka līdz mācību sākumam vasaras saulgriežos, būšu jau savu mazuli atradinājusi no mammošanās.  Vienkārši ļāvu notikt brīnumam! Un brīnums notika!

Manam entuziasmam uzradās sekotāja. Un nu jau ne tikai es, bet arī mana draudzene (7.) ar nepacietību gaidījām jūniju. Viena otru uzmundrinot nolēmām uz Minsku doties ar auto. Es pie sevis nodomāju- ar šo draudzeni mierīgi tiksim ar visu galā, nemaz nenojaušot, ka viņa domā tieši tāpat :) . Pienāca ilgi gaidītais datums un mans 7. ar savu neticami ērto auto pieripoja pie manas mājas. Sakrāmēju somas, paķēru kasti ar zemenēm un „Aidā!”, piedzīvojums varēja sākties. Pirmais piedzīvojams bija konstatēt, ka līdzpaņemtais Tomtoms neatpazīst Baltkrieviju. „Kartē neatzīmēta teritorija”, Tomtoms rakstīja un es sapratu, ka sagatavoties ceļojumam, nozīmē arī sagatavot ierīci, uz kuru gatavojies paļauties ceļojuma laikā. Dziļi ieelpojām un tikpat dziļi izelpojām, nolemjot risināt jautājumus pēc kārtas. Vispirms mums jātiek līdz Baltkrievijas un Lietuvas robežai un līdz tai mūs Tomtoms aizvadīja eleganti. Eiropas Savienības robežas šķērsošana bija nākamais piedzīvojums. Sākām ar patīkamo. Mēs samainījām naudu. Un vienā mirklī kļuvām par miljonārēm. Skaisti! Vēlāk uzzinājām, ka esam noķērušas ekskluzīvu kaifu, jo sākot ar 1.jūlijā Baltkrievijā sākas naudas reforma (деноминация), atsakoties no 4 nullēm.

Tālāk jau nāca gaidīšanas svētki. Bet nu vismaz ar miljonāra sajūtu :). Rinda pamatīga. Veikli cilvēki ar papīrīšiem veikli skraida no viena lodziņa pie otra. Lieki teikt, ka mēs sajutāmies kā citplanētieši. Nu, labi, miljonāri citplanētieši. Kur un kas nepieciešams? Kas jāraksta? Kam jāatdod? Pamazām izpētījām situāciju. Ar blondiem smaidiem izzinājām, kādi dokumenti un kā jāaizpilda un kur jāaiznes.

Visā visumā nav nemaz tik sarežģīti:

-auto jābūt uz šofera vārda, ar zaļo karti (apdrošināšanas veids) un tas uz Baltkrievijas robežas ir jādeklarē kā ievedams un izvedams. Deklarācija tiek rakstīta divos eksemplāros. Pirmais tiek atstāts iebraucot, otrs būs vajadzīgs, lai izbrauktu no Baltkrievijas. Starp citu- auto apdrošināšanai būtu jābūt oriģinālam papīram, nevis skenētam. Tas būtiski uzlabo muitnieku omu :).

-pasažieriem ir jābūt ar vīzu un apdrošināšanu uz konkrēto ceļojuma laiku. Uz robežas jāaizpilda divdaļīga imigrācijas karte, kuras viena daļa tiek savākta iebraucot, bet otra būs jāapzīmogo brauciena galamērķī un atpakaļ braucot, jāatstāj.

Nākamā piedzīvojuma daļa mūs gaidīja, iegādājoties auto vinjeti. Šķērsojot robežu, laipnā muitniece sacīja, ka to noteikti vajagot iegādāt, lai izvairītos no bīstami lieliem sodiem (100-200 eur) un ka to var iegādāt benzīntankā tūlīt aiz robežas. Sacīts- darīts. Griezām iekšā tūlīt aiz robežas esošajā benzīna tankā un sapratām.....ka Baltkrievijā šīs lietas notiek augsti tehniskā līmenī. Līdz šīm ko tādu nebija nācies vērot. Sapratām, ka tā nav vienkārša uzlīmes nopirkšana. Tas ir kas sarežģītāks. Dziļi ieelpojām un izelpojām. Tāpat arī izdarīja vinješu tirgotāja, uzzinot, ka mēs ko tādu darām pirmo reizi: „Да Вы нас доведёте с этим первым разом! Сегодня уже более 20 таких как Вас!” Tomēr, neskatoties ne uz ko, meitene izrādījās izturīga. Viņa veikli un laipni paskaidroja, kas, kur un kāpēc ir jādara. Tikām pie automašīnas logā ielīmējamas reģistra ierīces, kuras uzdevums bija pīkstēt, ik reizi braucot cauri uz maksas ceļiem izvietotajiem reģistra vārtiem. Un ceļš varēja turpināties!

Arī šī lieta nemaz nav tik sarežģīta, tikai jārēķinās ar papildu izdevumiem:

-maksas ceļa reģistra ierīci mēs saņēmām pagaidu lietošanā, un par to bija jāatstāj diezgan liela drošības nauda. Izbraucot no Baltkrievijas, nauda tiek atgriezta mirklī, kad nododam reģistra ierīci.

-reģistra ierīce ir jāielīmē auto logā, vēlams zem atpakaļskata spoguļa. Ja auto logs ir armēts, tad ierīce jālīmē tur, kur uz loga ir „lāsīšu” zīmējums.

-vinješu tirgotāja smalki iztaujāja, kurp mēs dodamies un vadoties, pēc tā, aprēķināja paredzamo maksu. Tā arī bija jāsamaksā uzreiz. Saņēmām solījumu, ka atgriežot ierīci, tiks aprēķināts faktiskais patēriņš un varēsim saņemt atpakaļ to, kas nav iztērēts.

-ērti ir tas, ka visus šos maksājumus iespējams nokārtot ar karti. 

Ir iespēja augt arī mūsu DUS (un ne tikai). Baltkrievijā pieejams telefonu uzlādes serviss ;)

Turpmāko ceļu jau braucām pīkstēdamas- t.i. mirkļos, kad braucām cauri dzelzs vārtiem, ierīce signalizēja, ka esam piereģistrētas. Maģistrāle bija tukša, ar plašiem skatiem visapkārt. Skaisti, tīri, acij patīkami. Laiku pa laikam parādījās kādi sociālās reklāmas plakāti, kas, jāatzīst bija visnotaļ gaumīgi un tieši tāpat, kā apkārtne, acij tīkami. Tā, priecājoties, par apkārtni, palaidām garām to nobrauktuvi, kur mums bija jādodas, lai nokļūtu mūsu ceļojuma gala mērķī. Savu kļūdu konstatējām tikai esot Minskā. Nosmējāmies, ka mēs uzvedīsimies kā igauņi un ap Minsku riņķosim ne vairāk kā 3 reizes. Liekot galvas kopā, izfunktierējām, kurp mums būtu jādodas un izrādījās, ka varam tikt galā ar šo apmaldīšanos saviem spēkiem. Nomaldījāmies vēl tikai vienu reizi. Tad mūs samulsināja milzīgi izgaismotais uzraksts „Raubiči”- tā saucās ciemats, kurā atradās mūs interesējošā INTENSĪVA norises vieta. Izrādījās, ka šī ciemata tuvumā esošais Baltkrievijas olimpisko rezervju treniņa centrs ir ar tieši tādu pašu nosaukumu. Pateicoties varen attapīgam un ar bagātīgu humora izjūtu apveltītam šī centra sargam, laicīgi tikām pārtvertas un nosūtītas pareizā virzienā. Un, tadammm! Mēs veiksmīgi nonācām vietā, kur nākošajā rītā bija jāsākas mācībām. Vēl tikai  jautrs dialogs ar iestādes apsargu, lietišķa saruna ar viesnīcas administratori un mūs varēja pārsteigt, šķiet, no zemes izlīdušais, organizatoru pārstāvis (1.), ar tekstu: „Labvakar! Uzrādiet savas pases!” Mēs pārsteigtas paklausījām. Viņš tās pāršķirstīja, atdeva mums atpakaļ, nobēra tekstu par to, kas, kur atrodas, kur mums jāiet... cikos kas sākās....un mūsu piedzīvojuma pirmā diena bija gatava noslēgties. Ceļā bijām pavadījušas gandrīz 12 stundas (tīrā braukšana pēc plāna bija 7h, pārējais viss bija Viļņas lielveikals, ES robeža, vinjete un Minskas riņķošana)....tomēr no noguruma ne miņas. Bija tikai patīkama piedzīvojuma sajūta.

Turpinājums sekos!

Piedzīvojuma sadaļu "Mācības" skatīt šeit>>
Mājupceļa piedzīvojumu skatīt šeit>>

p.s. ar aktuālajiem ieguvumiem no šī mācību brauciena dalīšos tuvākajā eneagrammas vadības klubā: "Kaislība. Būtība. Vadība." Vairāk par šo šeit>>