Rāda ziņas ar etiķeti Vīns. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Vīns. Rādīt visas ziņas

pirmdiena, 2018. gada 4. jūnijs

Team wine building

Komandas un vīna saliedēšanas pasākums Aizputes vīna darītavā.



Vīndarīšanas pamatu teorētiska un praktiska apguve komandas saliedēšanas pasākumā ar taustāmu vērtību. 

Pasākuma plānā:
-vīnu degustācija vīndarītavas pagrabā;
-vīndarīšanas meistarklase reālos apstākļos;
-pašu gatavotā vīna etiķetes izveide.
Komandas sadarbības rezultāts taustāms pēc 6-9 mēnešiem ( ~ 20 pudeles pašu gatavota vīna ar īpašām etiķetēm)

Starp citu, tā var būt lieliska dāvana klientiem vai izciliem kolēģiem!
Pasākuma izmaksas 450 eur*

*izmaksas norādītas 8-10 cilvēku komandai, 3-4 h garam pasākumam Aizputes vīna pagrabā ar aptuveni 20 pudelēm pašgatavota vīna kā taustāmu un baudāmu vērtību pēc 6-9 mēnešiem.
Varam pielāgoties gan dalībnieku, gan vīna pudeļu skaita, gan norises vietas ziņā. Jautājiet!
Piesakieties, rakstot: intasanta@intasanta.lv vai
zvanot: tel. 29121884

Pasākumu vada: 

Mārtiņš Sants- Latvijas vīndaru dinastijas pārstāvis, SIA „Aizputes vīna darītava” valdes priekšsēdētājs, Biedrības „Kurzemes vietējie produkti” valdes loceklis. Izglītība: profesionālais bakalaurs kultūras vadībā (Latvijas Ekonomikas un Kultūras augstskola).

Kontakti: Tel.26397949;e-pasts: martins.sants@gmail.com; web: www.aizputesvins.lv

Inta Santa- Personiskās un komandu izaugsmes veicinātāja/koučs (ACC, ICF), eneagrammas, koučinga un biznesa trenere (ICTA), Transformācijas spēles fasilitatore (Innerlinks), Izglītība: profesionāls koučs, komandu koučs (Erickson College International), MBA (BA Turība), bakalaurs psiholoģijā (RPIVA). 

Kontakti: Tel.29121884; e-pasts: intasanta@intasanta.lv;  web: www.intasanta.lv

otrdiena, 2013. gada 12. novembris

Kā tikt pie izcila plova?


Lai taptu izcilas lietas ir jābūt izciliem apstākļiem? Hmmm. Vai es tam piekrītu? Jāpadomā. Tomēr...laikam JĀ. Ir jābūt izciliem MŪSU PAŠU radītiem apstākļiem! :)

Tātad, izcila plova pagatavošanai ir nepieciešams:
1. Ideja. 
Tā mums radās kādā pilates nodarbībā. Droši vien izklausās pilnīgi "čau!"- kurš gan vingrojot domā par plovu? Kaut gan...tādā kompānijā, kādā mēs vingrojam var rasties ne tikai tādas idejas.

2. Kompānija
Tiklīdz kādu cilvēku kopienu ir saliedējis ierastais darbības veids un viņi tajā jūtas komfortabli, tie ir gatavi jauniem izaicinājumiem. Un šoreiz izaicinājums bija nevis ierastais simtnieks, īkšķīši vai vingrojums, saukts "van Damme", bet gan kopīga plova pagatavošana.  Skaitījāmies vairākas reizes un vairākiem piegājieniem- bet tā arī pie precīza skaita netikām...galu galā, kādam tam nozīme, jo galvenais rezultāts tika sasniegts:  VISI TIKA PIE PLOVA...un pat pāri palika dažiem izsalkušiem mājās palicējiem.

3.Sagatavošanās
Laikam jau būtu jāsāk ar Aizputes novada skolas būvēšanu tālos gadu simtus atpakaļ (jo tieši šajā senus laikus piedzīvojušās ēkas pagrabā TAS viss notika), bet tas nu būtu par traku. Īstenībā, ja uztaisa notikumu secību montāžu, tad vīna pagrabs ar visu saturu mums jau bija, plovam sagatavota (t.i. vairs neblējoša un neskrienoša) jēra gaļa bija- atlika tikai  izdomāt, kā uzvārīt plovu vienā kaltā 20 cilvēkiem? Šķiet, vienkāršs uzdevums kādam no Mārtiņiem- Rītiņam vai  Sirmajam, tomēr mūsu pusē nav šādu pieredzējušu zīmolu nēsātāju, lai gan netrūkst ne sirmu vīru, ne arī Mārtiņu. Īsāk sakot, pēc nelielas apdomāšanās, šim jautājumam tika nolemts pieiet ar inženiertehnisko pieeju: interneta dzīlēs atrastās receptes sastāvdaļas tika sadalītas uz tajā norādīto ēdāju skaitu un vēlreiz sareizinātas ar 20 un drusku uzmests pa virsu. Iegūto sastāvdaļu daudzums brālīgi un pēc loģikas  tika ierakstīts 20 mazās lapiņas...un katrs plova kārotājs varēja izvilkt savu plova sastāvdaļu. Protams, sastapām izbrīnas pilnu saucienu: "Kur es Aizputē dabūšu sarkanos asos piparus?", tomēr arī šis starpgadījums tika ātri atrisināts un piparu sagādnieks atrasts.

3.Iedvesmotājs
Laikam jau bez šī apstākļa nu nekādi. Jebkuram mērķim ir nepieciešams motīvs, jebkurai ābelei - ābols...un jā..šoreiz arī jebkurai patiesībai- vīns. Mūsu vingrotāju kompānijā iedvesmotāji bija pat vairāki un katrs no tiem atbildēja par savu iedvesmas sastāvdaļu. Una mūs iedvesmoja uz kopsadarbību, Varis iedvesmoja ar vīna stāstiem, bet Kaspars ar plova gatavošanas niansēm. Kā izrādījās, šis ir optimālais iedvesmotāju skaits šādā (~20 cilvēku) kompānijā, jo garlaicīgi nebija ne mirkli, lai arī pagrabos pie glāzēm, nažiem un katliem tika pavadītas teju vai 5 stundas.
Iedvesmotājs Varis vīna stāstu elementā
4.Process
Lai process noritētu ar glanci...un sajūta būtu tieši tāda, kā svētkos, ikviens šī pasākuma dalībnieks tika pie savas vīna glāzes...un, dabiski, arī pie vīna. Niansēs neiegrimšu, bet minos, ka vīniem tika doti skaitļa vārdi..un vērtējumā priekšgalā izvirzījās "Tas, nu tas otrais" :)
Tiklīdz, kā pasākuma dalībnieki bija mērķtiecīgi atbrīvoti no jebkādām šaubām, par to, ka pasākums būs vērtīga laika pavadīšana, tā viņiem tika paziņota darāmo darbu kārtību. Tieši tā: šajā reizē svētki tapa pašu rokām- ne tikai plova sastāvdaļu sagāde, bet arī plova gatavošanas process tika veikts pašrocīgi. Tiesa, dažiem gan nācās nedaudz paraudāt, jo, saprotiet paši, nomizot pāris kilogramus sīpolu, nav nemaz joka lieta! Tātad- visas sastāvdaļas tika sagatavotas un process- plova vārīšana varēja sākties.

1. Visupirms katlā nonāca jēra gaļas tauki, tieši tie, no kuriem visi vienmēr cenšas izvairīties, bet plovam tā ir pati nepieciešamākā daļa (gadījumā, ja tauku daudzums nav pietiekams, to daļēji, bet tikai daļēji var aizstāt ar eļļu). Tauki tiek pilnībā izkausēti. Un tas, ko mēdz dēvēt par dradžiem, tiek izmakšķerēts ārā. To vairs nevajadzēs (šeit mūsu suņu aplaizītos, ja tiktu pie lasīšanas)

2. Izkausētajos taukos tiek apcepts jēra kauls/-i un vesels/-i, nemizots/-i sīpols/-i. Kas pēc kārtīgas apbrūnināšanas arī tiek izcelti tieši tāpat ārā. Un arī vairs nebūs vajadzīgi.

3. Tagad kārta nomizotajiem un sagrieztajiem sīpoliem. Tos vajag reāli daudz un tie ir kārtīgi jāapbrūnina.

4. Apbrūninātajos sīpolos liek iekšā OK lieluma jēra gaļas gabalus (OK lielums- tas ir tā, kad cilvēks ar vidēja izmēra plaukstu rāda OK zīmi) un apcep ar brūnu garoziņu.

5. Tūlīt pēc tam visā šajā bagātībā tiek ievietots milzīgais notīrītu un stienīšos sagriezto burkānu daudzums (vai zinājāt, ka plova sarkanbrūnā krāsa ir tieši no tajā izšķīdušajiem burkāniem?) un sutināts. N.B. Burkānus nedrīkst rīvēt, vai griezt ripiņās vai kubiņos. Nepieciešami ir tieši STIENĪŠI apmēram rādāmā pirksta vidējās falangas garumā (cilvēks ir ar vidēja izmēra plaukstu :)).

6. Nākamais, ko pievieno plovam, ir kārtīgs daudzums specifisko garšvielu: to klāstā ir gan čilī pipars (N.B. uzmanīgi, pēc darba ar šo brīnumu, nenomazgātām rokām, ir bīstami pieskarties ādai un dies`pasarg gļotādai!), gan bārbeles (jeb godži ogas), gan kumīns, gan koriandrs, gan arī rozmarīns un rinda visādu citādu garšvielu, kādas nu sirds kāro un internets iesaka kā piemērotas plova gatavošanai. Visvienkāršākais variants ir iegādāt aitas gaļas garšvielu maisījumu.

7. Vēl pirms rīsu pievienošanas, šajā, nu jau pēc plova smaržojošajā virumā, iemērc veselas ķiploku galviņas, lai tās pievelktos ar aromātu. Šķiet, ka šim virumam ir pat specifisks nosaukums- zirvaks. Labojiet, tie, kas zin ko vairāk.


8. Ķiploku galviņas velk ārā un nu ir kārta rīsiem. Obligātā prasība- rīsiem pirms tam ir jābūt kārtīgi nomazgātiem (t.i. ūdens tiek liets tik reizes virsū un nost, kamēr nost lejamais ūdens ir kļuvis caurspīdīgs un vairs nav pienaini balts, kāds tas bija sākumā). Tātad, nomazgātie rīsi nonāk katlā, tajā tiek saspraustas ķiploku galviņas un lēnām un prātīgi pievienots ūdens- tieši tik daudz, lai nedaudz pārsegtu rīsu līmeni. Visai šitai padarīšanai liek virsū bļodu (tā, lai bļoda "iekrīt" kaltā un piespiežas tā malām) un virs tās - katla vāku. Un nu tikai sutināšanas darbs... pēc iespējas retāk cilājot, bet tomēr neatstājot rīsus bez uzraudzības. Ir pieļaujama ūdens papildināšana, jo dažādas rīsu šķirnes var dažādi sautēties un galu galā.. ne jau katru dienu vāram plovu 20 cilvēkiem!

9. Pa to laiku...var sagatavot vienkāršos salātus- tomāti+sīpoli+olīvu eļļa. Mūsu gadījumā salātiem kā piedeva ienācās vīnogas. Šķiet, pilnīgi loģisks to, salātu, kas top vīna pagrabos, papildinājums!

10. Un kad jau ar salātiem izsalkumu remdējušie vingrotāji...sāka palikt nemierīgi, un uzstājīgi sāka stumdīt līdzpaņemtajos šķīvīšos salātus uz vienu pusi, pavadot šo darbību ar uzstājīgu skatienu,  tad plovs tapa gatavs. Pilns pārsteigumu kā Šeherezādes stāsti, svelmīgs, kā baltā tuksneša saule un miesu un dvēseli barojošs kā ... ceļojums uz austrumu zemēm.



Uz veselību!


PLOVA SASTĀVS:
2,5 kg jēra gaļas
2,5 kg rīsu
2.5 kg burkānu
750 g jēra tauku (daļu aizstājām ar eļļu)
10 sīpoli
6 ķiploku galviņas
2 čilli pipari svaigi
 3 ē.k.bārbeļu ogu
3 t.k koriandra sēklu
3 ē.k. kumīna
2 paciņas aitas gaļas garšvielu maisījuma
Sāls


PALDIES!
Unai par pilatistu vadīšanu

 Kasparam par plova vārīšanu un tēlaino tehniskā procesa nodrošināšanu
 Dacei par asistēšanu
Varim par pagrabiem, stāstiem un vīnu
Dainim par vīnogām
Uģim par gāzes plītiņas aizlienēšanu

......un visiem pārējiem par eļļas, sīpolu, rīsu, burkānu, tomātu gādāšanu un sagatavošanu, par būšanu klāt un kopā... Un paldies man pašai par fotografēšanu un šī stāsta izstāstīšanu. Mēs to izdarījām- tapa svētki pašu rokām! Pilnīgi noteikti- to varat dabūt gatavu arī Jūs!
Lai top!



trešdiena, 2011. gada 18. maijs

Sadarbība. Tuvākā plecs

Vakar man bija izdevība piedalīties Aizputes novada attīstības stratēģijas izstrādei veltītā seminārā. Seminārs, kā jau seminārs. Viens no visiem, kas atvēlēti novada attīstības stratēģijas izstrādei. Eiropas fondu finansēts. Un no dalībniekiem diezgan švaki apmeklēts. Nav jau nekāds brīnums. Ārā auksts, līst lietus…un iepriekšējie semināri bija šķituši neinteresanti. Tā vismaz es dzirdēju no sev apkārt esošajiem.

Ai, ko nu tas! Atkal runāsim pa tukšo. Kāds gan mums sakars ar to laimīgo cilvēku skaitu, kuri ir Venecuēlā. Labāk to 3h laikā kādu naudu nopelnīsim. Tādu semināru jau tikai pašvaldību darbinieki ar amatalgu var apmeklēt!

Es nepiederu pie pašvaldību darbiniekiem. Es arī varētu šo 3 h laikā nopelnīt un krietnu naudu, ja parēķinātu, cik maksā viena koučinga sesija. Tomēr….neesmu jau tik blonda, lai nesaprastu, ka manu pārdoto koučinga sesiju skaitu Aizputē ietekmē iedzīvotāju dzīves līmenis. Un iedzīvotāju dzīves līmenis ir cieši saistīts ar to, kas notiek/nenotiek/ tie plānots/netiek plānots konkrētajā dzīves vietā. Un vēl es sapratu, ka tā ir laba iespēja iepazīties ar cilvēkiem-gan semināra dalībniekiem, gan semināra apmeklētājiem. Man tas bija svarīgi.
Puiši uzsākot sarunu, prezentēja esošās situācijas analīzi. Klausījos, klausījos un gandrīz nobijos. Viss tik slikti! Pēc tam sākām runāt par iespējamajiem attīstības posmiem. Un par iespējamiem piedāvājumiem. Un tas jau bija interesantāk. Cilvēki dalījās pieredzē. Cilvēki elpoja, dusmojās, domāja, smējās un pierakstīja. Parādījās dzīvība telpā. Parādījās sadarbība. Un šis ir vārds, pie kura man gribētos pakavēties.
Runājot par aktuālajām problēmām novadā, tika minēts finanšu trūkums uzņēmējdarbības aktivitātes palielināšanai. Viens no semināra dalībniekiem ieminējās, ka viņa pagastā ir sabiedrība, kas aizdod uz laiku zemniekiem minerālmēslus…tehniku…un kā samaksu ņem pretī produkciju. Varbūt par to samaksu nesaklausīju pietiekami precīzi, var jau būt, ka man vienkārši gribējās tā to saklausīt. Ka ir iespējams veidot sadarbību arī tad, ja naudas nav. Bet ir vēlme darīt. Pati darbojos vides diskusiju grupā un kā vienu no ierosinājumiem izteicu veidot SADARBĪBAS BANKU, ar to domājot, ka jaunie uzņēmēji vai nepieredzējušu NVO biedri varētu sadarboties. Piemēram, jaunais uzņēmējs (kaut vai paņemsim nupat plašsaziņas līdzekļos izskanējušo Aizputes vīndari) vēlas izveidot savu mājas lapu…bet naudas tam darbiņam nav. Bet SADARBĪBAS BANKĀ savu piedāvājumu ir izlicis tieši tāds pats aizputnieks, kurš prot taisīt ģeniālas mājas lapas…un vēlas nosvinēt savas kāzas (piemērs ir tīra improvizācija). Kā Jums šķiet- vai tiešām viņi nevarētu atrast kopīgu valodu arī bez naudas? Kad izklāstīju savu ideju, no semināru vadītāju puses saklausīju tai atbalstu. Pati pat nebiju pamanījusi šādu faktu. Izrādās, ka viens no fenomeniem, kāpēc cilvēki izvēlas palikt Latvijā ir PLECA SAJŪTA. Un šādu sadarbības politiku piekopjot, šāda pleca sajūta veidojas. Ikviens vietējais sāk apzināties sev Tuvos resursus un izmantojot SADARBĪBAS BANKU tos varētu arī pielietot. Pat to neapzinoties, jau biju par šo tēmu rakstījusi rakstā Vīna pagrabs tepat blakus.
Un vēl viena atziņa, ko saklausīju no semināra vadītāju puses: Aizputes novads ir Latvijas tuvākās nākotnes modelis. Puse no novada iedzīvotājiem dzīvo novada centrā- t.i. Aizputē. Vairāk kā puse ir pensijas vecuma iedzīvotāji. Peļņas iespējas ir ārpus novada robežām. Nekādu dižo dabas resursu nav. Dabīgi samazinās iedzīvotāju skaits. Un ļoti daudz emigrējuši jau uz citām valstīm….
Aizdomājos. Varbūt ir vērts Aizputes novadā taisīt Latvijas atdzimšanas pilotprojektu? Ja jau te ir Latvijas mikromodelis. Tas noteikti būtu saprātīgs Eiropas līdzekļu ieguldījums, jo tēriņi tak būtu daudz mazāki, kā visu Latviju aptverot.

Bet pašās beigās pataupīju saldo ēdienu. Mēs semināru beidzām ar Aizputes novada tuvāku 20 gadu attīstības DREAM WALL. Būsiet tak dzirdējuši par šo lietu? Un viens otrs jau arī pats to ir darījis. Mani šis nobeigums iedvesmoja. Redzēju, ko tiešām cilvēki –mani novadnieki vēlas redzēt Aizputes novadā (pie sienas tika piestiprinātas nākotnes vīzijas fotogrāfija ar jēdzieniem/terminiem/sajūtām, kas raksturotu Aizputes novadu pēc 20 gadiem). Un sapratu, ka tuvumā ir tuvākā plecs. Ir cilvēki, kas domā līdzīgi. Un tas jau ir daudz!
Paldies semināra organizatoriem un paldies visiem dalībniekiem!