Mīlestība. Barselona. Es.

Savā iepriekšējā stāstā par iemīlēšanos, solīju, ka būs turpinājums. Un lūk, šeit arī tas ir! Ja pagājušajā reizē vedu Jūs ekskursijā uz vienu no skaistākajā Barselonas un Jūgenda laikmeta privātmājām, tad šoreiz vedīšu ceļojumā uz privātmāju parku. Labi, taisnību sakot, šī vieta tā arī nav kļuvusi par arhitekta savulaik iecerēto privātmāju parku, tomēr tā ir kļuvusi par vienu no Barselonas apbrīnojamākajiem apskates objektiem. Un pilnīgi noteikti tas ir kaut kas galvu reibinošs, nu gluži kā mīlestība no pirmā acu skatiena!

Guella parks-vēl viens apbrīnas vērts apskates objekts Barselonā

Mīlestība un garīgums

Kā jau visos laikos, arī 19.gs. beigās bijuši traki bagātnieki. Tāds ir bijis arī kāds veiksmīgs kataloniešu uzņēmējs grāfs Evsebijs Guells /Eusebi Güell/, kurš ieraudzījis Gaudi darbus Parīzes Ekspo izstādē, nekavējoties kļuva par šī jaunā arhitekta patronu. Viņus vienoja reliģiskā pārliecība (abi bija katoļi), gan arī mīlestība pret arhitektūru. Abu šo dižo cilvēku sadarbības rezultāts priecē vēl joprojām. Gaudi pēc Guella pasūtījuma radīja vairākus objektus, tai skaitā arī "dārzu pilsētu" -parku, kas bija iecerēts kā bagāto Barselonas iedzīvotāju privātmāju rajons. Gaudi ideja bija šajā parkā apvienot urbāno ar dabisko un savīt to tādā spēlē, lai liktu aizdomāties arī par garīgumu. Parks atrodas Guella iegādātā kalna nogāzē ar skatu  pāri Barselonai uz Vidusjūru. Par dievišķā klātbūtni bija iecerēts atgādināt ar kapellu kalna galā. Kapella tā arī nav tikusi uzbūvēta, bet garīgā klātbūtnes lomu spēlē kāds cits vēl joprojām celtniecības stadijā esošs objekts- La Sagrada Familia. Katedrāle, kuras torņi lepni pacēlušies virs dienišķo māju jumtiem ir redzami no parka augstākajām vietām.

Tas, ka La Sagrada Familia nav pabeigta, nav tās vienīgā kopīgā īpašība ar Guella  Parku

Un tomēr...ar mīlestību pret Barselonu

Diemžēl sākotnēji iecerētais komerciālais objekts par tādu nekļuva. Šajā nekustāmo īpašuma projektā izdevās pārdot tikai 3 mājas, un parks Gaudi laikā tā arī netika pabeigts. Pagājušā gadsimta sākuma lielākā daļa Barselonas bagāto pilsoņi nebūt nebija sajūsmā par Gaudi "dīvaino" arhitektūru. Guells noraustīja plecus un atdeva šo parku Barselonas pilsētai: ka nav bizness, tad nav! Atdot parku tās pilsētas iedzīvotājiem, kuri to nav gribējuši novērtēt. Vai neveiksme? Šobrīd tā negribētos teikt, ja ņem vērā, ka šo parku gada laikā apmeklē neskaitāms daudzums tūristu, kuru lielākais prieks ir nofotografēties pie zilzaļās ķirzakas, kas rotā centrālās ieejas trepes parkā. 

Nofotografēties pie Gaudi ķirzakas, tas ir gluži kā nofotografēties ar Mikimausu- katra tūrista sapnis.

Ar mīlestību pret dabu

Visgrandiozāko sajūsmu vienmēr ir izpelnījusies greznā ieeja parkā. Ieejot pa vārtiem, šķiet esi sarāvies maziņš, maziņš un atrodies pludmalē, kur bērni ir sabūvējuši smilšu pilis. Kādas nu kuram precīzas sanākušas, bet acij tīkamas un pieskārienam izbaudāmas. Jutekliskas.

Šķiet, ka esi nonācis milzu bērnu valstībā. Rotaļīgā arhitektūra.

"Parka sarga namiņš"- man šķiet, ļoti piemērots nosaukums šai ēkai.

Kā ierasts, Gaudi arhitektūrā var sastapt Veseluma/Daļas spēli. Arī šis parka ieejas regulēti grubuļaino sienu apdares veids liek sajūsmā aizturēt elpu. Sadauzīto flīžu gabaliņi ar lielu rūpību un mīlestību ir lipināti kopā tā...lai atkal iegūtu veseluma iespaidu.

Sadauzīt flīzes un pēc tam ar to lauskām aplīmēt grubuļainas sienas...Sirreāli

Sākotnēji šis zemes gabals ir bijis vienkāršs kalns ar smilšainā augsnē vārguļojošiem zāles stiebriem. Gaudi nolēma šeit izveidot Vidusjūras mežu, ieprojektējot un iestādot gan kokus, gan augus. Tā arī ir- tagad te ir vesels mežs koku un augu, kas vēl joprojām ar mīlestību tiek kopti. Citu starpā šī parka īpašumu iegādes līgumā bija stingri nosacījumi attiecībā ne tikai pret žogu augstumu katram īpašumam, bet arī pret attieksmi pret kokiem- tie bija jāmīl! 

Arhitektūra ar pietāti pret dabu/daba ar pietāti pret arhitektūru. Sadarbība.

Katrs celiņš un katra nogāze  parkā ir veidota ar mērķi, lai saglabātu šeit esošo augu valstību un nodrošinātu tai nepieciešamo ūdens daudzumu. Jā... un nogāzes šeit ir gana interesantas.

Kas šajā bildē ir dīvains? :)

Ar mīlestību

Kalns paliek kalns un pastaigas pa to ir un paliek pastaigas pa kalnu. Ja vēlaties ar mīlestību izturēties pret sevi (lasi: savām kājām), iesaku šim parkam laiku veltīt nesteidzoties un izbaudīt to, mirkli pa mirklim apsēžoties un vai nu kādā no organiski izbūvētajām kafejnīcām vai kādā no dīvaini izlocītajiem akmens vai flīžu soliņiem. Mans mīļākais mirklis šajā parkā bija tad, kad pusceļā uz virsotni sastapām kādu ielas (pareizāk jau laikam būtu teikt: parka) muzikantu, kurš ar savu dziesmu ģitāras pavadījumā radīja vēl vienu sirreālu sajūtu, kas noteikti vēl joprojām atbalsojās Guella parka velvētās arkādes griestos.

Reizēm skaistums nav aprakstāms, bet gan tikai sajūtams.

p.s. Ja nu arī Jums izdodas pabūt šajā parkā, tad pasveiciniet tā statisko iemītnieku -balodi. Viņš tik lieliski prata izvēlēties pozas un "iekadrēties", ka pilnīgi noteikti var uzskatīt viņu par daļu no šīs skaistuma- Guella parku Barselonā. Oficiālā parka mājas lapa  http://www.parkguell.es/en/index.php

Šim stāstam pilnīgi noteikti ar mīlestību sekos vēl!
Stāsta pirmā daļa: Kad tu pēdējo reizi biji iemīlējusies/-ies?