Intervija mēneša garumā. Jūlijs, 2019

Šis ieraksts veidots ar pateicību Diānai Ņikitinai- meitenei, kura Facebook vidē ir radījusi telpu jaunajām mammām, kuras nodarbojas ar personīgo biznesu-  MAMMU VIRTUĀLĀ KOPSTRĀDES TELPA. Diāna uzaicināja visas grupas biedres piedalīties pieredzes un apņemšanās maratonā. Katru jūlija mēneša darba dienu tika publicēts viens jautājums un katra augstāk minētas lapas dalībniece varēja sniegt savu atbildi. Ilgi nedomājot, iesaistījos šajā aktivitātē. Man tas bija tāds kā apzinātības rituāls- ik dienu padomāt kaut ko par sevi un savu biznesu. Tā bija ļoti vērtīga pieredze. Paldies Diānai! Šai aktivitātei noslēdzoties, nolēmu apkopot visas savas atbildes kā vienu lielu interviju. Laipni aicināi iepazīt mani no mana biznesa puses!

PIRMĀ DIENA // 1 no 18// 

TAVA NODARBOŠANĀS

Tavs vārds, tavs biznesa jeb skatuves vārds.

Kas ir tava biznesa ideja/produkts/pakalpojums, un kāds ir ceļš, kā tu līdz tam nonāci?

Pievieno arī linkus, ja tev ir, ko parādīt.

NODARBOŠANĀS //Esmu mierīgu pārmaiņu veicinātāja. Tūdaliņ būs desmit gadu, ka pagrūžu, mudinu, palīdzu ieraudzīt un atklāt. Spēcīgākā manis pašas izaugsmes veicinātāja ir mana ģimene, jo īpaši man jaunākā meita. Klientu vidū gan privātā biznesa attīstītāji, gan darba ņēmēji, gan pāri attiecību līkločos, gan organizāciju vadības komandas, kā arī jaunieši un skolēni. Pēdējā laika mīļākais instruments -eneagramma www.enneagramcoaching.lv, ar pāriem, bet ne tikai, lieliski strādā Transformācijas spēle www.transformationgame.lv , ar jauniešiem, komandām un biznesa vidē visbiežāk strādāju ar koučinga metodēm, bet kaifiņam vadu meditācijas. Viss mans piedāvājumu klāsts meklējams www.intasanta.lv un gana daudz no tā arī FB lapās Eneagramma Latvijā Transformācijas spēle ar Intu Santu Meditācijas ar Intu Santu

OTRĀ DIENA // 2 NO 18 // 

IEDVESMA UN VĒRTĪBAS

Kas tevi ikdienā iedvesmo darīt savu lietu? 

Kādas vērtības tev ir svarīgas, darot savu lietu.

IEDVESMA // ...kad redzu, kā cilvēks mainās, iegūstot atklāsmi; kad redzu kādu, kurš ir paveicis ko agrāk neiedomājamu, pārkāpjot savas ierastās robežas; kad redzu patiesa lieluma piemērus. Bieži vien saskatu to savos klientos mūsu sadarbības laikā vai pēc tam. Bet tikpat bieži to atklāju arī citos cilvēkos...un tas mani iedvesmo attīstīties un pilnveidot sevi. 

VĒRTĪBAS // ekoloģiskums attiecībā pret apkārtni, apkārtējiem un attiecībā pret sevi.

TREŠĀ DIENA // 3 no 18 //

INTUĪCIJA

Pirms pārejam pie praktiskiem jautājumiem, man šodien radās sajūta, ka ir īstais brīdis vēl pajautāt šo, apcerot tēmu par iedvesmu un vērtībām.

Kā tu savā darbībā izmanto intuīciju, kādās zīmēs ieklausies, kā zini, kāds ir nākamais solis?

INTUTĪCIJA // Tas ir pavisam vienkārši, sekot impulsam. Un vērot, vai tas ir, vai nav. Nupat, vadot meditāciju, pie vārdiem "mums iekšā iedegas saule"...pārstāja līt. Tiesa, apzinātākos procesos (koučings, Transformācijas spēle, eneatipa intervija) klientiem gan jautāju, vai viņi gatavi uzklausīt to, ko esmu "noķērusi". Tā tik meditācijās pilnībā ļaujos.

CETURTĀ DIENA // 4 NO 18 //
PLĀNOŠANA

Kāda ir tava darba diena, kā tu plāno savu laiku?

PLĀNOŠANA // ;) Kopš 3.bērna piedzimšanas, laiks tiek saskaņots ar un ap viņu. Ja ar pirmajiem diviem tā bija problēma, tad tagad, esot freelance režīmā, to izbaudu. Vakar pat, dodoties uz biznesa pasākumu, meita parādīja "attā", bet, tad pēkšņi piemetināja: "Es gribu samīļoties!". Kādreiz devos prom, kad bērni jau gulēja un atgriezos tuvu gulēt ejamam laikam. 

Visādi citādi- ir lielie plāna konkrētI punkti (ko gribu tuvāko 3 gadu laikā), ir mazāki (ko gribu tuvākā pusgada laikā), ir vēl mazāki...un tad ir diena ar darbu sarakstu no rīta un attiecīgo izsvītrojumu dienas laikā. Un, protams, korekcijas. Tas viss palīdz saglabāt plūsmas virzienu pat tad, kad ir sajūta, ka nekas nenotiek.

PIEKTĀ DIENA // 5 no 18 // 

PRODUKTS VIZUĀLI UN SAJŪTĀS

Tavs produkts/pakalpojums vienā bildē (tava interpretācija par tēmu, var būt arī bilžu kolāža). Un kādas sajūtas tevi pārņem, domājot par savu produktu?

:) Viss būs labi

SESTĀ DIENA // 6 no 18 // 

ATBALSTS

Kā ģimene un draugi tevi atbalsta tavā biznesā?

Kā tu gribētu, lai tevi atbalsta?

ATBALSTS // No rīta izlasīju jautājumu un aizvēru lapu. Neesmu pazīstama ar tādu zvēru. Manās profesionālās izvēles visiem apkārtējiem ir bijušas svešas. Bet, tad, apdomājot, sapratu, ka tomēr, nē. Visi neatbalsta gadījumi man ir mudinājuši kaut kādam izrāvienam manā profesionālajā un personiskajā izaugsmē. Tas ir bijis iemesls ielūkoties sevī un saprast, kur tad esmu pati es, kur tas, ko citi gaida no manis. ...un turpināt virzīties, kur esmu nodomājusi. Un...tad...laiku pa laikam notiek kāds magic- saņemu dāvanā kleitu, datoru, SPA vai fizisku līdzās būšanu kādā svarīgā pasākumā. Un es sajūtos, kā 7.debesīs. Jo, tas taču ir atbalsts MAN. Ne tam, ko daru vai nedaru, esmu vai neesmu. Bet man- personiski, neatkarīgi no tā, ko esmu izvēlējusies darīt vai nedarīt. Un tas ir galvenais.

SEPTĪTĀ DIENA // 7 NO 18 // 

IEDVESMA II

Lietainā dienā manis teju nav, varbūt tev līdzīgi. Tādās dienās gribās grāmatu, tēju, izskrollēt internetu līdz galam. Tāpēc jautājums.

Kur smelies iedvesmu darbam – grāmatas, podkasti, bilžu krātuves, online resursi? Vari rakstīt linkus, konkrētus personāžus, iedvesmas vietas, jebko, kas tev palīdz atraisīt domu un atrast risinājumus.

IEDVESMA // Visuniversālākais likums ir to negaidīt, bet darīt. Absolūti piekrītu Anita Gaile Ne velti esam no vienas sfēras ;). Ļoti bieži sāku darīt, pat nezinot, ar ko tas viss beigsies. Jā, man ir plāni un mērķi, bet detaļas es cenšos (o, te vēl ir ko mācīties!) atstāt plūsmai. Un tur strādā tā- intuīcijas lieta. Šo es riktīgi "kačāju" vadot meditācijas. Vienkārši mirstu no laimes mirkļos, kad, vadot sesiju vai treniņu notiekošais sasinhronizējas, un notiek "Dieviņš". Tad sanāk, ka iedvesma man uznāk gan lietainā, gan saulainā, gan laimīgā, gan sasodīti neveiksmīgā dienā. Galvenais ir to negaidīt, bet ņemt un lietot, kad tā ir atnākusi. Būt gatavai. Būt procesā iekšā. Un uzreiz likt lietā. Tas ir ideālais gadījums. Protams, ir jau visādi. Arī ne tik veiksmīgi- galu galā tāpēc jau dzīvoju, lai mācītos un padarītu pasauli sev apkārt par labāku vietu

ASTOTĀ DIENA // 8 no 18 //

NAUDA

Šis ir ļoti vērtīgs temats, jo, ne tikai sievietes paprasa mazāk, bieži vien neprasa nemaz, bet, kā lai to biznesu iegriež, ja nav enerģijas apmaiņas. Jo nauda tā pati enerģija vien ir. Un, kā lai veido uzkrājumus, ja nav ienākumu? Tāpēc šodien tā:

Attiecības ar naudu. Kā tu plāno, kā tu prasi par savu darbu, kā aprēķini savu darba samaksu, vai uzskati, ka prasi adekvātu summu, ko tu gribētu darīt savādāk, kas tev palīdzējis/bremzējis veidojot cenu politiku?

NAUDA // Jē! Mana mīļākā tēma. Tēma, kas mani visvairāk audzinājusi. Un turpina to darīt. Lielai daļai savu palalpojumu cenu ļauju noteikt klientam pašam. Drošības (klientu drošības) pēc esmu noteikusi robežas ar piebildi, ka drīkst pārkāpt. Un tad piedzīvoju visu ko interesantu. Laiku pa laikam domāju, ka varētu tā, kā biznesā pieņemts- noteikt konkrētu ciparu par konkrētu pakalpojumu. Bet, nē. Tomēr pārāk daudz vērtīga gan man, gan klientam ir šajā pieejā. To, starp citu, noskatīju Findhoras ekokopienā, kur veselas divas nedēļas pavadīju, apgūstot Transformācijas spēles vadīšanas prasmes. Lai pilnībā varētu pāriet uz tur pieņemto apmaksas sistēmu, man būtu jāpārceļas uz turieni, tāpēc pagaidām vēl balansēju starp tā un šitā. Kas, zin, varbūt ar laiku pati izaugšu tiktāl, ka būšu absolūti stabila :). Šī tēma man atsauca vēl vienu domu- ne koučings, ne analītiskā psiholoģija (kuru šobrīd studēju) nedrīkst būt vienīgais ienākumu avots. Lai nebūtu kouča vai analītiķa labklājība atkarība no klienta. Tas arī ir par to pašu. Savā ziņā.

DEVĪTĀ DIENA // 9 no 18 //

PIENĀKUMI UN IZAICINĀJUMI

Kurus pienākumus savas darbības ietvaros tu dari labprāt un kurus ne? Kādi ir tavi lielākie ikdienas šķēršļi un izaicinājumi, darot savu lietu?

Man patīk Ivetas teiktais "Ideālā pasaulē es gribētu" ;)

Ideālā pasaule tepat vien ir. Daru, ko gribu, nu vismaz 80%. Un, jūtu, ka tie atlikušie 20% lēnām pievelkas un apgūstas, jo #esmainos .

PATĪK // Patīk dziļais darbs ar individuālajiem klientiem, džezojot (t.i.improvizējot) vadīt seminārus, iejusties eneagrammas tipu tēlos ...meklēt un atrast sakarības starp ārējām izpausmēm un neirobioloģiju. Laikam to sauc par sintēzi- likt visu ko kopā, atrast sakarības un pielietot to profesionālajā darbā. Piem.jau labu laiku semināru kafijas pauzēs konfekte ir tikai no rīta, pārējā dienas laikā piedāvāju bumbierus un banānus. 😁

NEPATĪK // Nu jau nav tik traki, bet sākotnēji šausmīgi nepatika pārdot sevi. Eksperimentējot esmu atradusi veidu, kurš ir komfortabls man. Nepatīk vadīt excel tabuliņā čekus un rēķinus. Bet, nu tas ir vien 2 dienas reizi trijos mēnešos. Visādi citādi ar grāmatvedības tēmām tieku galā, ja ko nesaprotu, zvans draugam vai VIDam un viss ok. Bet, nu tā excel tabuliņa ir reāls izaicinājums! Taisnību sakot, vienā no darba vietām, kurā pavadīju, kauns teikt, cik gadu, tā arī pagāja 80% laika: excelis un pārdošana. Tamdēļ jau mainīju nodarbošanos, lai darītu to, kas patīk.

DESMITĀ DIENA // 10 NO 18 //

LĪDZSVARS

Kā tev izdodas savienot savu nodarbošanos ar mazuļa/bērna/u audzināšanu? Tava līdzsvara formula starp es-bērni-darbs-mājas-partneris. Kādus pienākumus deleģē?

LĪDZSVARS // Re, kā reiz par līdzsvaru sanāk rakstīt "izlīdzsvarotā" laikā. Zināju, ka man šodien būs savas 30 minūtes mieriņa ceļā uz Prāta Vētras koncertu. 

ES // Līdz kāzām man dzīvē bija tikai divas prioritātes: mācības un es. Ģimene izjauca šo līdzsvaru. Mācījos meklēt atpakaļceļu. Nu, varētu teikt, ka ir atrasts. Lai, gan viegli negāja. Veselība smuki visu lika pa vietām. Arī tagad veseluma ceļā sekoju, lai būtu serotonīna pietiekoši (masāža 1x nedēļā, sauļošanās pusstunda un peldes, citkārt tā var būt skriešana vai vingrošana). Zinu, ka darbam vajag dopamīnu, bet bez serotonīna rezervēm tik un tā nevarēšu. Visiem bērniem ir bijušas aukles. Sākotnēji uz dažām stundām dienā, vēlāk jau kā ģimenes locekļi. Tas ir līdzējis visvairāk man. Mieriņš vannā, frizētavā vai randiņš ar draudzeni. Palīdz rituāli. Reizums pat smejos, kad skatos savu plānotāju, kur esmu sākusi rakstīt arī savus baudas avotus. Must have! 

BĒRNI // Katrs (pavisam to 3) ir ienesis kādu savu noti. Vecuma starpības dēļ nu jau varu rēķināties ar atbalstu. Šodien arī, bērni viens otru pieskata, bet vecāki uz koncertu. Visgrūtāk bija ar pirmo. Likās, ka esmu sevi totāli pazaudējusi. Pirms trešā bērna piedzimšanas ķēru sevi laimīgumā. Nu, jau, kad mazulim ir četri, varu teikt, ka laimīgums atgriežas. 

DARBS // Ar pirmo bērnu tā bija vieta, kur muku, lai meklētu sevi. Režīms bija dzelžains. Izturēju. Un, ja vēl ņem vērā, ka visu laiku esmu studējusi, tad...varu pasist sev uz pleca. Jā, izdarīju. Izturēju. Tagad strādāju režīmā, kad ir daudz vairāk baudas un mazāk pienākumu. Sajūta, ka esmu iepriekšējā rat-race to nopelnījusi. 
MĀJA // Ar gadiem esmu samierinājusies, ka kārtība mājās iespējama tikai tad, ja tur dzīvoju es viena pati. Cenšos par bardaku nestresot, tomēr ne vienmēr tā mierīgi varu to "atlaist". Ēst gatavot nekad nav paticis, par to bērnj prot paši visu izdarīt un vīrs atklājis pavāra talantu sevī :).Mājas darbi- galvenās lietas dara tas, kurš ir "rīcības spējīgs", reizums šeptējam kopā, reizēm neviens neko nedara, jo abi esam pārstrādājušies.

VĪRS // Esam kopā auguši, viens otru audzinājuši. Laiku pa laikam kaut kur vieni paši devušies un turpinām doties. Laiku pa laikam kur dodamies divatā. Bez bērniem. Reizums viens otru ar ko pārsteidzam. Reizums kļūdamies un dusmojamies. Turpinām mācīties un mainīties . Kā jau dzīvē. Dzīvojam.

VIENPADSMITĀ DIENA // 11 NO 18 //

KLIENTI

Kas ir tavs klients? Kā tevi atrod tavi klienti? Kāda ir tava klienta pasaules uztvere, mindset? Ar kādiem klientiem tu vislabprātāk gribētu sadarboties?

KUR ATRODU KLIENTUS // Labs jautājums. Savu freelance karjeru sāku absolūti tukšā vietā. Visu būvēju no nulles. Sāku ar tuvākiem paziņām. Gana daudz sākotnēji darīju barterī- par reklāmas pakalpojumiem. Iesaistījos un turpinu iesaistīties visos iespējamos projektos. Atsaucos un turpinu atsaukties publikāciju veidošanai. Sākums bija grūts. Tagad, kad savā pusē (esmu no Kurzemes laukiem) esmu izveidojusi savu zīmolu (😁), tad mani meklē, atrod un pat 2h brauc no Rīgas. Sanāca tā, ka es veidoju tirgu jaunajam produktam- personiskajai izaugsmei Kurzemē- un nu tas sāk atmaksāties. 

MANI KLIENTI //

1.Sievietes pārmaiņu priekšā un procesā (personiski un profesionāli izaicinājumi) bija mana pirmā auditorija un turpina būt;

2.Skolotāji, kurus interesē koučinga pieeja skolās bija tie, kuriem sāku vadīt koučinga pamatprasmju seminārus, tagad tos jau vadu augstskolā ;

3.Jaunieši par karjeras jautājumiem;

4.Pēc Transformācijas spēles fasilitatora prasmju apgūšanas sāku strādāt ar pāriem. Pirmās reizēs bija fantastiska sakritība, kad tiem, ar kuriem biju spēlējusi, dzima bērni 😁;

5. Atsevišķa grupa ir meditāciju dalībnieki- pārsvarā mammas, kuras vēlas mirkli sev. Bet ir arī ne-mammas, bet tik un tā cilvēki, kuri vēlas pabūt ar sevi, kuriem citādi tam neatliek laika.

7.Pēdējā laikā, līdz ar eneagrammas tēmas popularizāciju, ir parādījusies jauna auditorija- uzņēmēji/vadītāji, kuri vēlas saprast savus padotos/kolēģus/sadarbības partnerus un uzlabot sava darba efektivitāti. Šī auditorija priekš manis vēl tikai veidojas, bet ir ļoti interesanti vērot, kā tā pamazām aug. 

Visus manus klientus vienojošais ir vēlme pēc pārmaiņām. Tie, kuri līdz ar mani ir gatavi teikt #esmainos.
KLIENTU ATRAŠANĀ PALĪDZ //

1.Sarafānu radio 

2.Pasākumi gan maksas, gan bezmaksas (ļooooti ilga atdeve, bet par to bagātīga)

3.Sociālā aktivitāte (atdeve gan no jauniem, gan no esošiem klientiem)

4.Tiešā pārdošana (eju, zvanu, rakstu tomēr ir visefektīvākā no visiem)

5.Visas manas 5 mājas lapas ir vairāk kā informatīvs atbalsts klienta lēmuma pieņemšanai, nevis pārdošanas kanāls. Lai gan landing page komplektā ar FB event tīri labi darbojas. Šobrīd eksperimentēju ar SEO vienai no lapām, skatīšu, kas no tā iznāks, jo šai tēmai atgriezeniskā saite ir tikai pēc laika.

DIVPADSMITĀ DIENA // 12 NO 18 //

KLIENTU ATSAUKSMES

Kādas atsauksmes saņem no klientiem? Kā notiek saruna ar klientu, kā tiec galā ar kritiku, negatīvismu, ko dari ar pozitīvu atgriezenisko saiti? Kāds ir tavs ieteikums labai klientu apkalpošanai?

ATSAUKSMES // Parasti tās ir ļoti individuālas, personiskas. Visas manas 10 gadu freelance karjeras laikā ir bijušas 4 x, kad klients ir kaut ko nopublicējis sociālajos tīklos. Ierasti tās ir personiskas īsākas vai garākas vēstules pēc vairāk vai mazāk gara pakalpojuma saņemšanas laika. Tādi laimes čuksti. Reizums man jau no atmiņas izkritis, kas bijis, bet tad, pēkšņi atnāk tāds laimes čuksts.. un smaids līdz ausīm. Bieži neko nesaņemu, bet pēc pāris gadiem redzu, ka klienta sapnis come true. Pusgadu atpakaļ uzzināju par klienta sapņa īstenošanu- privātā apģērba zīmola palaišanu. Sapņa līmenī tas bija 10 gadus atpakaļ :). Visa šī dēļ mācos prasīt atsauksmes. Protams, ir arī sarafānu radio- kad atnācis kāds klients pēc rekomendācijas- tā jau arī ir atsauksme 

NEGATĪVAS ATSAUKSMES // Totāls manas profesionalitātes publisks izsmērējums notika politisko batāliju dēļ. Palīdzēju, manuprāt, vērtīgu ideju pilniem un darboties spējīgiem cilvēkiem kļūt par deputātiem. Un vienu reizi novadīju iedzīvotāju sapulci, pielietojot savas profesionālās prasmes. Sapulce bija OK, bet samazgas, kuras nāca pār manu galvu pēc sapulces sociālajos tīklos, bija pārsteigums. Šajā tēmā vēl joprojām saņemu "sveicienus" no tiem, kas uzskata mani par politisko oponentu. Ok. Visādi citādi, jā ir reizes, kad klienti atzīst, ka sadarbība neveidojas, bet tajās reizēs to izrunājam un vienojamies neturpināt. Vēl, ievēroju profesionālo higiēnu- strādāju ar šādiem un līdzīgiem jautājumiem gan koučinga, gan supervīziju, gan mentoringa, gan individuālās vai grupu terapijas formātā. Tas ir svarīgi. Jā, un vēl mēdzu rekomendēt kādu citu pieeju, kas manā skatījumā konkrētajam klientam varētu būt vērtīgāka vai arī noderīga paralēli darbam ar mani.

POZITĪVA ATGRIEZENISKĀ SAITE // Protams, izmantoju (starp citu arī negatīvās kampaņas ļoti labi var izmantot. Augstāk aprakstītās pieredzes rezultātā mana bloga apmeklējumu skaits pieauga teju vai 10x). Ja tā ir ROI formātā izmērāma saite, tad tas jo īpaši vērtīgi turpmākai sadarbībai ar uzņēmējiem. Ja vienkārši labi vārdi, izmantoju kā "degvielu". Ja publiski izteikti, vai pēc lūguma saņemti, tad dalos, lai citiem veidotu priekšstatu par ieguvumiem no sadarbības ar mani.

IETEIKUMS LABAI KLIENTU APKALPOŠANAI // Tikai un vienīgi godīgums. No visām pusēm. Šo man iemācīja koučinga mentore Leda Turai kādus 5 gadus atpakaļ un esmu sapratusi, ka nekā labāka par to nav.

TRĪSPADSMITĀ DIENA // 13 NO 18 //
PĒCGARŠA

Kas ir tavs pieprasītākais produkts? Ar ko vēlies palikt atmiņā, ar kādu pieredzi vēlies, lai tavs klienti dalās tālāk?

POPULĀRĀKAIS PRODUKTS // Šobrīd tā ir eneagrammas tēma. Cilvēki vēlas to iepazīt, uzzinat kā pielietot un vēlas noskaidrot savu eneatipu. Šogad sanācis īpaši daudz eneagrammas iepazīšanas semināru novadīt. Lai gan pati sev esmu definējusi, ka piedāvāju atbalstu pārmaiņām. Un tie tad arī ir mani mīļākie gadījumi.

PALIKT ATMIŅĀ // Lai cik arī kārdinoša nebūtu vēlme palikt klienta atmiņā ar "ah, pateicoties Intai es atklāju/iepazinu sevi; guvu izrāvienu; nopelnīju pirmo miljonu 😁"...tomēr tā nav manas jomas specifika. Tā pa īstam priecājos, kad klients paliek nopietns/kluss/ievelk dziļu elpu/pasmaida/iztaisno muguru/aizpeld ar skatienu tālumā un saka: "Skaidrs. Es zinu, kas man jādara. Un es to darīšu". Vēlos, lai klienta atmiņā paliek šis "lūzuma" moments, moments, kurā tiek pieņemts kāds būtisks dzīves lēmums pārmaiņām.

AR KO DALĀS TĀLĀK //  Faktiski laiku pa laikam pat organizēju šādu dalīšanos ar interviju palīdzību. Savā blogā intervēju cilvēkus, kuri, manuprāt, ir mainījušies. Ne vienmēr, bet gana bieži tie ir bijuši arī mani klienti. Tad, nu sanāk, ka šie cilvēki dalās ar savu pieredzi. Reizums viņi intervijā piemin sadarbību ar mani, reizums nē. Bet svarīgākais ir tas, ka viņi ar šiem stāstiem pārmaiņām iedvesmo arī citus. Sarafānu radio formātā tas strādā līdzīgi. Cilvēkam ir pozitīvs pārmaiņu rezultāts un viņš dalās šajā pieredzē. Pasaule mainās ;)

ČETRPADSMITĀ DIENA // 14 NO 18 //
ATZIŅAS

Kāda ir bijusi labākā mācība uzņēmumā, kādas kļūdas pieļautas nezināšanas pēc? Ieteikums, ko tu būtu gribējusi dzirdēt savu lietu sākot.

MĀCĪBA // Turpināt arī tad, ja liekas, ka nesanāks. Iet durvīs, kuras atvērtas. Plūst līdzi klientu pieprasījumiem- dažādi mani pakalpojumi ir radušies tieši klientu jautajumu dēļ.

KĻŪDAS DĒĻ NEZINĀŠANAS // Neizpētot tirgu "uzrauties" uz paziņu piedāvajumiem. Nezināšanās dēļ ir nācies krietni vien pārmaksāt, iegādājoties ko no paziņām. 

IETEIKUMI // Sāc ar eneagrammu :) Būtu varen ietaupījusi enerģiju uz "kreņkiem" personiskajās un profesionālajās attiecībās.

PIECPADSMITĀ DIENA // 15 no 18 //

KO MAINĪT

Kā tu gribi justies sava uzņēmuma ietvaros? Viena lieta (vai vairākas), ko tu mainītu savā uzņēmumā, ja to varētu izdarīt dienas laikā?

Jūtos gana labi savas nodarbošanās ietvaros. Ko es mainītu? Laiks stūrēt ārzemju virzienā. Tiesa, tas nav vienā dienā paveicams. Bet nozīmīgu soli var spert arī vienas dienas laikā.

SEŠPADSMITĀ DIENA // 16 NO 18//

KĀ BŪTU, JA BŪTU 

Iesoļojam apņemšanās pēdējā nedēļā. Šī tāda vairāk vēlmju domāšanas un 'kā būtu, ja būtu' nedēļa.

Ja tev nebūtu raižu par naudu vai kvalitātes nodrošināšanu, kādu profesionālo ceļu tu izvēlētos/produktu ražotu/pakalpojumu piedāvātu? Vai, kā darītu savu esošo lietu?

KO DARĪTU // Pirktu vecas reiz varenas lauku mājas, muižas, pilis un tās atjaunotu. Ko ar tām tālāk? Priecātos par smukumu :). Ierīkotu tur īpašas skolas, veco ļaužu pansionātus, bet visvairāk man patiktu, ja apkārt kādai no tām izveidotos ekokopiena. Pēc pieredzētā vienā Skotijas ekokopienā, esmu šai idejā iemīlējusies.

SEPTIŅPADSMITĀ DIENA // 17 no 18 //

SADARBĪBA

Kāds atbalsts vai sadarbība tev šobrīd būtu reāli un praktiski vajadzīga?

Piemēram, atbalsts ikdienas administratīvos darbos, atbalsts savas lietas popularizēšanai, atrast tirdzniecības vietas un noieta kanālus, atbalsts ar mārketingu, atbalsts konkrētā jautājumā, saruna ar ekspertu, tava reklāmas materiāla izplatīšana, utt.

Kādu, kas manā vietā varētu sagatavot tekstus krieviski. Sākot ar enneagramcoaching.lv mājas lapu, treniņa materiāliem un beidzot ar regulāriem rakstiem krieviski saprotošai auditorijai. Palīdzība profesionāla reklāmas video sagatavošanai vairākās valodās. Šoferi, lai varu braucot nodarboties ar ko vērtīgu. Kādu magic veidu kā izlasīt visas vajadzīgās analītiskās psiholoģijas grāmatas, lai varētu uzrakstīt sasodīti labu studiju nobeiguma darbu. ;)

ASTOŅPADSMITĀ DIENA // 18 no 18 //

MĒRĶI

Kāds/kādi ir tavi mērķi savā darbībā nākamajām 30 dienām? Ko gribētu izdarīt, sasniegt?

Augustā grafiks pamazām pildās, tur viss notiek. Jānosvin dēlam kāzas :) . Augustā jāsāk gatavoties septembra darbiem- jāsagatavo izdales materiāls pirmajam eneagrammas attiecību semināram un nākamajam eneaIZAUGSMES klubam. Jāieraksta reklāmas video. Jāsaliek karkass analītiskās psiholoģijas studiju fināla darbam, lai saprastu, kas tam nepieciešams. Jāztulko mājas lapas pamats krieviski. Jāsameklē kāds, kas varētu iztulkot bloga ierakstus un izlabot manus tulkojumus. Ak, jā, vēl tak arī angliskā video teksts jāsagatavo. Nez, cik var norunāt 30 minūtēs? Update. Šorīt skatos, kas man vēl papildināms izdales materiālā nākošās nedēļas semināram. Atveru grāmatu, bet tur- karkasa ideja manam studiju darbam. Redz, ko nozīmē - formulēt mērķi ;). Paldies, Diāna par jautājumiem!

Pēterburgas stāsti. Jusupovu pils.

Iepriekšējā Pēterburgas atvaļinājuma laikā, kuģīša ekskursijas gide visnotaļ uzstājīgi rekomendēja apskatīt Jusupovu pili. Tā esot varen grezna, jo tās īpašnieki- Jusupovu dzimta ir bijusi teju vai bagātāka par Romānovu (Krievijas cari) dinastiju. Ieliku šo māju Moikas krastā savā must see sarakstā. Un otrā Pēterburgas atvaļinājuma laikā devos tieši uz turieni. Šī pils atrodas SanktPēterburgas centrā- tas nozīmē, ka nekur tālu nav jādodas. 

VIP ieeja Jusupovu pilī

Ieeja greznajā Jusupovu namā pa parādes durvīm ir tikai parādies viesiem. Ikvienam parastajam viesim, ir jādodas kvartālam apkārt (aptuveni 500m) un jāmeklē ieeja pilī pa sētas  durvīm. Ieejai pa sētas durvīm ir arī savs labums- iespēja apskatīt arī Jusupovu pils parku. 

Tiesa, tas, kā jau pilsētā, ir krietni vien mazāks, kā tie, kurus skatīju iepriekš Pēterhofā un Carskoje Selo. Varētu teikt, tas drīzāk ir tāds pagalms ar pāris kokiem. Iegādāju biļeti un dodos ceļā. Šķērsoju parku, ieejot pagalmā tieku pie laipna biļešu kontroliera. Kungs ir cienījamos gados un, man par pārsteigumu, runā angliski. Mans pārsteigums turpinās visu šīs pils apmeklējuma laiku, jo VISS pils apkalpojošais personāls ir angliski runājošu senioru pulks. Gluži kā senos laikos, kad cieņā bija prasmīgi un viedi cilvēki cienījamos gados. Pils vārtsargs norāda man uz ieejas durvīm Savdabīgi, ka durvis ir zemas un ved uz pagrabstāvu. Tur gan viss ir gaišs un skaists. Iekārtots gaumīgi. Dodos uz apskates sākumu. Tomēr nākas atgriezties, jo ar lielo somu tālāk nedrīkstu doties. Atrodu garderobi un nododu tur savu lielo somu un ūdens pudeli- uz to atkal attiecas tas pats aizliegums, kas Ermitāžā. Tad dodos uz audiogida saņemšanas punktu- tur, atstājot ķīlu, var tikt pie kartes un audio gida. Tagad esmu paveikusi visu, lai dotos apskatīt pils smukums. 

Pirmais, kur aizķeras mans skatiens un sajūsma, ir greznās kāpnes, kuras ir tieši pretī parādes durvīm. Noklausos stāstu par kāpņu telpas skulptūrām un dodos tālāk. Katra telpa Jusupovu pilī ir ar savu stilu, savu noskaņu. 

Lielā balto kolonnu zāle, kurā savulaik notikušas greznas balles

Jusupoviem bija arī pašiem savs muzejs ar pasaules līmeņa šedevru kolekciju

Pa šīm kapnēm dodoties lejup var nonākt mājas teātrī

Šajā bibliotekas telpā tikai nesen tika atklāts slepenais kambarītis 

Te ir atrodami teju vai visi laikmeti un teju vai visas modē bijušās telpu iekārtošanas tendences. Lai arī varētu šķist, ka viss šis juceklis var novest pie bezgaumības, tomēr tā nav. Robeža netiek pārkāpta. Lai arī par visgrandiozāko telpu tiek uzskatīta lielā baļļu zāle, tomēr uz mani lielāko iespaidu atstāj teātra apmeklējums. Iedomājieties, pašiem savs teātris mājās. Nu, gluži kā TV :). Fantastiks iekārtojums. Šķiet, ka šeit gribētos atgriezties uz kādu no pasākumiem, kurus regulāri te piedāvā. 

Kad visas telpas apskatītas, dodos uz izeju, kas ir turpat, pagrabstāvā. Maldoties nonāku kafejnīcā un tur varen sirsnīga pārdevēja (atkal kundze gados un protoša runāt angliski) man iemāna gardum gardu saldo. 

Kafejnīcā viss ir tikpat elegants, kā pašā pilī

Rekomendēju iegriezties pils kafejnīcā- tiešām tas ir to vērts! 

Pirms došanās mājupceļā, vēl apskatu pagrabstāva gaitenī izvietoto Jusupovu dzimtas vēstures galeriju. Ak, cik vēsture ir bijusi raiba! 

Ne visi aristokrāti ir bijuši šī vārda cienīgi

Vienu mirkli vēsture Jusupovus ir vienojusi arī ar Kurzemi. Tiesa, ne pašā labākajā gaismā. Viens no Kurzemes hercogiem ir kļuvis par kādu no Jusupovu meitu vīriem. Un ...ar savu uzvedību novedis savu sievu līdz kapam. Nejauki. Tomēr vēsturē ir ne tikai melnie plankumi- ir daudz cēlas rīcības. 

Jusupovu testaments

Un, pēdējā, šķiet, ir bijusi tā, ka Jusupovi pagājušā gadsimta sākumā ir sastādījuši testamentu, kurā visus savus īpašumus un bagātības novēl tautai. 

Kas tagad savā ziņā ir arī īstenojies. Jusupovu pils ir pieejama plašai apskatei. Liela daļa no Jusupova muzeja krājumiem ir izvietota Ermitāžā, daļa šai pašā pilī, kā redzams attēlos. Jusupovu stāsts iedvesmo. Tas ir stāsts par to, kā ir veidojusies aristokrātu dinastija...un par to, ar kādu cieņu tā ir atteikusies no tā, kas gadu simtiem ir iekrāts. Jusupovus revolūcijas laikā nenogalināja, kā viņu draugus Romanovus, tomēr viņiem nācās pamest Krieviju un vairs nekad neatgriezties. Vai viņi pieprasīja kaut kādas kompensācijas? Nav dzirdēts. 

Iesaku:

• Ieplānot nesteidzīgu dienu šīs pils apskatei, ja vēlaties redzēt arī Rasputina pagrabus (es šo ekskursiju neizvēlējos)
• Plānojot SankPēterburgas apmeklējumu paskatīt, varbūt varat apmeklēt arī kādu Jusupova mājas teātra pasākumu.
• Paņemt audiogidu
• Pagaršot Jusupovu saldo :)
• Izlasīt pagrabstāvā izvietoto Jusupovu dzimtas vēsturi

Izmaksas:
Ieejas biļete- 700 rubļi

Ceļš uz veselumu. Iherb.com

Jā, šī ir pavisam atsevišķa tēma. Pavisam. Jo neesmu ieradusi lietot zāles. Retu reizi pamainu ko ēdienkartē, eksperimentēju, bet ārsta uzraudzībā laisties veselu pusotru gadu garā zāļu-zālīšu lietošanas ceļā, to gan vēl neesmu darījusi. Tai reizē, kad tiku pavisam oficiāli atzīta un reģistrēta kā laimas slimības skartā, es šo-to palasīju par alternatīvām metodēm, pat kādu laiku palietoju kurkumu no sudraba karotes :), bet, tā, kā mana ārstējošā ārste solīja, ka ar antiobiotikām viss taps izārstēts, dziļāku vērību alternatīvo metožu piemērošanai neveltīju. 

Nesenajā vizītē pie nu jau citas dakteres tiku pie saraksta ar zālēm- zālītēm un informācijas, kur to visu iegādāt. Pirmo devu nopirku turpat, aiz stūra - Kaķa nagu, Olīvu lapu ekstraktu un Magnija sulfātu, bet pārējo tai pašā dienā pasūtīju no rekomendētā iHerb.com. Tā, kā darīju to pirmo reizi, tad smuki "iekritu", nezinot visas šāda sūtījuma nianses. Kādas gan tur varētu būt nianses, teiksiet? Ir, ir. Un visnotaļ laik- un/vai naud-ietilpīgas. Sajūsmā par iespēju tikt vaļā no kaitinošās Laimas slimības, pasūtījumā sakrāmēju visu, kas nepieciešams pirmajam ārstēšanās mēnesim. Protams, daļa iepakojuma bija lielāki, bet skatīju, ka izdevīgāki cenā, tamdēļ dikti par to nekreņķējos. Galu galā sūtījums sanāca teju vai par 100 dolāriem. Ak, ko nu veseluma dēļ neizdarīsi! Visu noformēju, samaksāju, par piegādātāju izvēloties DHL, lai tak mudīgāk tieku pie kārotā! Nemaz nenojaušot, cik viss izvērtīsies interesentā pasākumā. 

Mja. Skatot šo, sajutos kā "omīte. Gandrīz viss, kas nepieciešams pirmajam mēnesim. 

Bet, nu, par visu pēc kārtas.

Pēc dienas saņēmu ziņu, ka sūtījums izsūtīts. Vēl pēc divām dienām - ziņu, ka ir jau Latvijā. Nopriecājos, redz, cik ātri! Epastā iekrita garumgara ziņa no DHL, par to, ka sūtījumam ir nepieciešama atmuitošana un sīkas instrukcijas, kā to veikt pašam. Nodomāju, redz, cik jauki! Pati visu izdarīšu! Vēl nodomāju, ietaupīšu tos 30 eur, ko prasa DHL par šādas operācijas veikšanu. Atskatoties uz pieredzēto, labāk būtu samaksājusi tos 30 eur :). Bet, nu, dodamies tālāk. Sekojot instrukcijām, nonācu VID mājas lapā un sapratu, ka sarežģītais muitošanas apraksts epastā ir tikai tādi ziediņi salīdzinot ar to, kur esmu trāpījusi ar savu sūtījuma saturu. Izrādās uztura bagātinātāji (kam pieskaitāmas visas zāles-zālītes, kuras daktere man izrakstīja) ir jāmuito STANDARTA procedūrā, nevis tajā, kuru aprakstīja DHL epastā. OK. Kas jādara, jādara. Ķeros klāt un jūtu, ka būs vien jāzvana. Zvanu uz VID. Man par lielu brīnumu visa komunikācija ar šo iestādi un, visvairāk jau ar importa muitas iestādes darbiniekiem, norit pārsteidzoši atbalstoši un pārsteidzoši pacietīgi. Tas ailīšu daudzums, kurš man bija jāaizpilda ar mistiskiem kodiem un tas ailīšu daudzums, kurš man bija jāignorē- to patiesi var zināt tikai profesionālis. Un tādi šajā VID iestādē darbojas- visu cieņu! Divās dienās paguvu sarunāties ar vairākiem dažādiem speciālistiem par trim atsevišķām, manā gadījumā, svarīgām jomām. Pie tam, nereti sarunas ilga teju vai pusstundas garumā, bet darbinieki absolūtā mierā un pacietībā skaidroja man kas un kā rakstāms tiešsaistes procedūrā.

Urrā! Tas laimes mirklis iestājās! Tiku līdz aizpildītai deklarācijai! Samaksāju prasīto nodokli (caur www.latvija.lv, jo tā uzreiz muitas iestāde redz veikto apmaksu) un jau pēc pāris stundām pasta sūtījums bija izlaists. Lejuplādēju iegūto muitas deklarāciju un, kā prasīts, nosūtīju uz DHL. Pēc laika saņēmu no DHL ziņu, ka VID nav saņēmis maksājumu, tamdēļ nevar atmuitot. Zvanu uz VID, tur man laipni paskaidro, ka viss saņemts. VID atbildi vārds vārdā nosūtu uz DHL. Un iestājas klusums. Uz nedēļu. Tā, kā pa vidu bija Jāņu brīvdienas, liekos mierā un sāku interesēties par procesu tikai tad, kad nu jau šķiet par ilgu stāv ieraksts "muitošanas procedūra" DHL mājas lapā redzamajā sūtījuma statusā. Nu jau vairs nerakstu, bet zvanu uz DHL. Laipni tieku nosūtīta atkal uz VID, jo viņi savā sistēmā neredzot, ka ir veikts maksājums. Zvanu atkal VID. Ak! VID saka, ka no viņu puses viss ir kārtībā, bet DHL uzstāj, ka nav. Es pa vidu jūtu jau ka palieku dusmīga. Ko arī pasaku DHL meitenei. Pēc mana uzstājīga paziņojuma, ka vairs netaisos zvanīt VID, saņemu rekomendāciju atsūtīt man ekrānšāviņu no www.latvija.lv, kur redzams, ka maksājums ir veikts. O, la, lā! Beidzot, beidzot esmu ieguvusi DHL labvēlību un drīkstu tikt klāt savam, nu jau nedēļu noliktavā stāvējušajam, sūtījumam. 

Tātad. Stāsta morāle.

1. Komplektējiet sūtījumu no 3.pasaules valstīm 22 eur robežās- tad nebūs jākrāmējas ar PVN aprēķinu. Faktiski var vienā reizē komplektēt vairākus atsevišķus pasūtījumus. Paskatiet- iHerb.com  ir iespēja izvēlēties default valūtu. Ja izvēlēsieties eur, tad būs vieglāk tikt galā ar visu šo smalko padarīšanu. N.B. tie 22 eur attiecas arī uz pasta sūtījuma izmaksām, viss kopā.

2. Ja nevarat iekļauties 22 eur robežās, mērķējiet uz 150 eur- tad visamz nebūs jāmaksā ievedmuita.

3. Attiecībā uz muitas lietām, uzgāju labu palīgu www.muitaspaligs.lv Tur var saprast, gan ar kādu ciparu būs jārēķinās gan PVN, gan ievedmuitas gadījumā.

3. Ja nu nekādi neizdodas trāpīt punktā 1., tad atvēliet 30 eur DHL, vai arī iedzeriet baldriāņus, atlieciet visus darbus un ienirstiet VID muitas importa deklarāciju pasaulē (interesanta bez gala- nemaz nenojautu, ka ko tādu cilvēki dara diendienā un tādējādi pelna sev iztiku)

4. Visādi citādi iHerb.com ir visnotaļ draudzīgs iestādījums ne tikai produkcijas klāsta un to cenu ziņā, bet arī sniedz dažādas atlaides, piemēram, ja lietojat drauga kodu, tad varat dabūt gan atlaidi sev, gan draugam. Manā gadījumā tie ir veseli 10%, kas uz tiem simts eiro kā reiz nosedza pusi no ievedmuitas ;)  Mans drauga kods ir AQS5851 . Tikai priecāšos, ja to lietosiet- būs labums, gan Jums, gan man. Tiklīdz kā veiksiet pirmo sūtījumu, arī paši tiksiet pie šāda iHerb.com rewards code un varēsiet ar to dalīties ar citiem. Papildus šīm atlaidēm, vēl ir arī citas- apjoma un lojalitātes atlaides, kas citos interneta veikalos nemaz nav tik biežas. Vēl viens būtisks pluss tiem, kuri nepārvalda angļu valodu- iHerb.com runā arī krieviski ;)

5.Zvaniet un prasiet, ja rodas kādas neskaidrības. VID šajā ziņā ir pārsteidzoši atsaucīgi- man pat atzvanīja mirklī, kad radās tāda vajadzība.

6.Pirms izvēlieties DHL, padomājiet, varbūt ar parasto pastu būs mazāk krāma. Jo iepriekš mana pieredze pildot muitas deklarācijas bija saistīta tieši ar Latvijas pastu un tur es nekādus kreņķus neatceros- samaksāju prasīto summu un saņēmu sūtījumu. Nezinu, varbūt sistēma ir mainījusies kopš tiem laikiem, bet šādā piedzīvojumā es trāpīju pirmo reizi.

7. Paskatiet, kur vēl var iegādāt vajadzīgo produktu. Ja Latvijas cenas, salīdzinot ar iHerb.com cenām ir uz pusi lielākas, tad var gadīties, ka Krievijā šos produktus var iegādāties vēl lētāk. Pavisam nejauši, esot Krievijā, uzgāju bodybuilder veikalu, kurā tiku pie vēl izdevīgāka piedāvājuma. 

Šim stāstam ir gan sākums, gan būs arī turpinājums, jo es mainos :)

Uzmanību! Lūgums neuztvert manis rakstīto par vienīgo patiesību un ceļu, kā atgūt veselumu. Tās ir tikai un vienīgi manas pārdomas un mana pieredze.

Ceļš uz veselumu. Vizīte pie dakteres.

Gaidītā diena klāt. No rīta vīrs, kā ierasts pienes kafiju, es pasmaidu, bet nesaku, ka šodien brokastis ēst nedrīkstu. Desmitos vizīte pie ārstes, kur uz melnā fona mikroskopa pētīs manu asins sastāvu. Aizvedu savu četrgadnieku uz "skoliņu", tieku līdz autobusa pieturai un saprotu, ka nepaspēšu noteiktajā laikā. Neko darīt, saucu taksi. Tā arī neesmu saņēmusies drosmes doties Rīgas centrā ar auto. Smejos, ka tas ir stress, no kura varu izvairīties. Un tas nav tikai ar Rīgas centru. Pie stūres sēžos tikai tad, ja nu galīgi nav citas iespējas. Taksis atnāk mudīgi. Bolt līdz šim mani nav pievīlis. Dodamies ceļā. Vēroju dzīvi aiz loga. Taksists apjautājas par precīzu izlaišanas vietu un šķiroties novēl jauku dienu. Es atbildu ar to pašu, nenojaušot, cik jauka man šī diena patiesībā izvērsīsies. Dodos norādītās adreses virzienā. Ieeja no sētas. Meklējot dzīvokļa numuru, pamanu mīlīgi noformētu ieeju. Jā, tā ir īstā. Dodos iekšā, dzirdu dakteri runājam. Pacients pirms manis uzdod jautājumus. Šķiet, jautājumi izsmelti, iznāk slaids, garš puisis un daktere aicina iekšā mani. Balti ādas krēsli. Skaisti. Apsēžos. Daktere paņem divas lapas, vienu baltu, otru zaļu, un saka: "Nu, stāstiet!". Samulstu un sāku ar sava vārda nosaukšanu un to, ka pēdējo reizi man laimborelioze diagnosticēta aizpērnajā vasarā. Stāstā pieminu arī savas aizdomas par 11 un 33 gadu vecumā slimoto, kur simptomi bija līdzīgi. Daktere šo, to pieraksta, paskatās uz mani un saka: "Jūs esat klasisks neizārstētas laimboreliozes gadījums." Pajautā vēl par to, kā guļu (mēdzot būt vai nu slikts miegs, vai pārlieku labs), vai nav problēmu ar sirdi un vai krampji nerauj kājas. Par miegu trūkumu nesūdzos, krampji vienu dzīves periodu mani ir diezgan stipri mocījuši, bet sirdi man 11 gadu vecumā Stradiņos pētīja vai veselas divas nedēļas, nekādi neatceros, kamdēļ. Daktere māj ar galvu, jā, tas viss vedina uz domu arī par slimošanu tajā periodā. Vēlāk atceros, ka arī 33 gadu vecumā, ģimenes ārste man, klausoties pulsu ieplēta acis, sakot: "Jums gan lēni sirds strādā!". Padalos arī savā pieredzē ar apiterapiju, kad pēdejā simptomu (locītavu un muguras sāpes, stīvs kakls, nogurums un paaugstināta temperatūra) saasinājuma nomocīta, nolēmu izmēģināt dabīgo šprici- biti. Simptomi pazuda, bite savu darbu bija padarījusi. Daktere atzīst, ka lai arī ārstēšana ar bites kodumu nav īsti pakļaujama dozēšanai un ietver alerģiju risku, tomēr arī pati kodina biti, ik reiz, kad tiek pie ērces koduma.

Turpinājumā kārta asins izpētei. Tieku pie pirkstiņdūruma. Viens stikliņš svaigu asiņu paraugam, otrais- jau recējušu. Daktere pēta un saka: "Leikocīti Jums pārīšos pa divi. Grūti viņiem. Es Jums parādīšu" , un pagriež datora ekrānu pret mani. Redzu tādus neregulāras formas dažus gaišus apļus un daudz mazākas formas lēni kustošus daudz regulārāks formas apalīšus ar vienu spicu knābīti. Tie lielie esot leikocīti- pārstrādājušies, bet mazie- eritrocīti. Eritrocīti esot ar kādu elektronu mīnusā un tāpēc neesot spējīgi piesaistīt skābekli- tamdēļ tie saķēdējoties viens pie otra vilcieniņā. Tas neesot labi, esot nepieciešami antooksidanti, lai to lietu savestu kārtībā. Savukārt svītriņu tīkls svaigajās asinīs esot fibrīns, kura paaugstinātais daudzums norādot uz to, ka aknas strādā ar pēdējo jaudu. Analīzēs vēl rezultātus nevarēšot noķert, bet aknas jau esot pārslogotas. Jātīra. Vēl ekrānā uzpeldēja kādas tauku šūnas, kuras ideālā gadījumā būtu jānotiesā leikocītiem, bet tā, kā tie ir aizņemti ar borēliju tēmu, tiem spēka nepietiekot. Tālāk daktere ņem sarecējušās asinis un mikroskopā pēta asins aplīša centriskos lokus. Aknu loks uzrāda kreņķi (baltumi lokā) un pats centrs, kur zarnu darbība un ginekoloģija, arī tādi šaubīgi. Aprunājam šo tēmu, bet daktere atzīst, ka tas vidiņa baltums nemaz neesot tik ļoti balts, lai būtu jāsatraucas. Vienu vārdu sakot, tīrīšana. Tieku pie aknu tīrīšanas apraksta ar piezīmi, ka labāk to darīt brīvdienā un regulāri, 6 mēnešus pēc kārtas. Brīvdienā, jo saistīts: pirmkārt, ar iespējamiem nelabumiem un, otrkārt,  ar pamatīgu caureju. Jā, tad tiešām labāk pasēdēt mājās. 

Ja līdz šim daktere savas piezīmes rakstīja uz baltās lapas, tad, nu paņem zaļo un saka: "Pienācis laiks stādīt ārstēšanās plānu!" Un raiti piepilda lapu ar dažādu preparātu nosaukumiem, minot, kas, kā, cik ilgi un kāpēc lietojams. Daudz. Nebiju domājusi, ka būs tāds daudzums dažādu tā saucamo uztura bagātinātāju. Saprotu, ka tas būs daudz nopietnāks process, nekā vienkārši divu nedēļu antibiotiku kūre. Nobeiguma vēl izrunājam ārstēšanās procesa tālāko gaitu un tad jau arī konsultācija beidzas. Šķiroties, daktere nosaka: "Jūs tiksiet ar to visu galā! Būs labi!"

Sajūtos, it kā būtu nokārtojusi eksāmenu. Viegli un apņēmīgi. Sen nebijusi sajūtu kombinācija ierastā noguruma vietā. Pusotru gada ilgā ārstēšanās kursa sākums izskatās visnotaļ cerīgi. 

Šīs dienas apraksts ir tikai daļa no mana laimboreliozes stāsta. Tam ir gan sākums, gan arī, nu jau skaidri iezīmējies turpinājums. Jo...es mainos :)

Uzmanību! Lūgums neuztvert manis rakstīto par vienīgo patiesību un ceļu, kā atgūt veselumu. Tās ir tikai un vienīgi manas pārdomas un mana pieredze.

Pēterburgas stāsti. Katrīnas pils.

Jau vairāk kā gadu regulāri apmeklēju Sanktpēterburgu, Krievijas ziemeļu galvaspilsētu. Reizi mēnesī pavadu tur nedēļas nogali, studējot analītisko psiholoģiju. Lai arī esmu iemanījusies ķert pilsētas skaistumu tajās dažās stundās, kuras tur pavadu ārpus mācībām, tomēr ar prieku izmantoju reizes, kad varu Sanktpēterburgā pavadīt ilgāku laiku. Tāda iespēja radās arī šī gada Lieldienās, kad manu studiju reize sakrita ar šīm brīvdienām. Tā uz Pēterburgu devos jau ceturdienas, nevis, kā ierasts, piektdienas vakarā. Jau iepriekš biju nolēmusi, ka vēlos apskatīt Katrīnas pili un slaveno dzintara istabu. Vēl autobusā braucot (oi, LuxExpress šai ziņā nodrošina ekselentu servisu) es jau biju izpētījusi attiecīgo mājas lapu www.tzar.ru , kā arī ārzemju tūristu piezīmes par šīs vietas apmeklējumu. 

Barokāla perfekcija

Katrīnas pils (замок Екатерины) atrodas Puškinā (Пушкин)/ Carskoje selo(Царское село), kas ir labu gabaliņu  (24km) ārpus Sanktpēterburgas. Dīvaini, ka vienai vietai ir divi nosaukumi, bet tā laikam ir valdošās varas tendence- mainīt pilsētu nosaukumus. Carskoje selo nosaukums ir tapis mainīts uz Detskoe selo 1918.gadā, kas noteikti nav sakritība, bet par Puškinu pilsēta nodēvēta 1937.gadā. Lai nu, kā, bet mūsdienās grezno piļu komplekss ir atguvis Carskoje Selo vārdu, bet to apkalpojošie iedzīvotāji dzīvo aiz žoga, Puškinā. Vēsturiskā nevienlīdzība ir atjaunota.

Uz turieni var nokļūt, ar ekskursiju autobusiem (to piedāvājums ir atrodams gan internetā, gan arī pavisam fiziski- Sanktpēterburgas ielās staigā aktīvi ekskursiju piedāvātāji), gan  vilcienu, gan autobusu. Ņemot vērā iepriekšējā gada veiksmīgo pieredzi, nolēmu pievērsties atkal sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanai. Lēmu par labu maršrutniekam, jo vilciens tomēr iet konkrētos laikos un līdz konkrētai vietai, kas nozīmē, ka daļu ceļa Puškinā man tik un tā vajadzēs veikt ar kāda maršruta autobusa palīdzību. Noskaidroju man nepieciešamo autobusa numurus un dodos meklējumos. Zinu, ka man der 286., 287., 342., 347., 545. maršrutnieki. Meklēju. Nevaru atrast. Izrādās ka meklēju absolūti ne tur, kur ko varētu atrast. Maskavas dzelzceļa stacija (izrādās!) nav tas pats, kas Maskavas metro staciju. Pēc 40 minūšu maldīšanas beidzot visu noskaidroju. Bez divu solīda vecuma kundzīšu atbalsta nebūtu tik raiti tikusi galā. Protams, to, ka man vajag meklēt padomu pie solīda vecuma cilvēkiem, es saprotu tikai tad, kad jau esmu aptaujājusi vairākus jauna izskata, kā izrādās, tūristus. Kundzes teju vai savā starpā sastrīdās diskutējot un iedod man precīzas norādes. Internets un zinoši cilvēki ir mani glābēji. 

Maskavas metro stacijas izejā ir informatīvs plakāts- kur katrs autobuss piestāj

Autobuss ir visai apšaubāmas kvalitatātes un šoferis arī izskatās ne pārāk pieredzējis, tomēr uz priekšu tiekam.  Viena no pasažierēm, kurai pajautāju, kā nokļūt līdz Katrīnas pilij, aiziet pie šofera un sarunā, ka viņš mani pabrīdinās, kad jāizkāpj. Patīkami. 

Tā nelielā parka daļa, kas bija pieejama apmeklētājiem bija tikpat rūpīgi kopta, cik Pēterhofā

Izkāpju un nonāku pie milzīga ar ūdens grāvi apjozta parka. Pār kādu no tiltiņiem dodos parkā iekšā. Precīzs plānojums, rūpīga kopšana atgādina Pēterhofā redzēto (tomēr tur vēriens plašāks). Cauri parkam dodos pils meklējumos. Lai tiktu līdz biļešu pirkšanai, ir jāizstāv rinda. Ķīnieši. Viņi ir visur, kur ir kas slavens. Arī Katrīnas pilī.  Ķīniešu gadījumā mans glābiņš ir augums- varu redzēt tiem pāri. Pēc biļetēm, dodos uz garderobi, jo lielās somas un drēbes jāatstāj tur. Atkal rinda. Un atkal ķīnieši. Pirms došanās pilī, nolemju apmeklēt labierīcības. Arī tur viņi veido rindu. Ak!  ;).  

Gaidot iekļūšanu pilī var gūt baudu, vērojot krāsu salikumus un formu rotaļas

Dodos uz apskates vietas sākumu. Ķīnieši kaut kur pazuduši. Mistika. Ieejot iekšā, kāda sieviete uzrunā mani, vai runāju krieviski. Izrādās, ka vajag 15 cilvēku grupu un tad var tikt pie krieviski runājoša gida bez maksas. Ou. Patīkami. Tieku pie radioaustiņas un gides ar sasodīti labu atmiņu. Ciparus un visu iesaistīto vārdus ber bez aiztures. Uzzinu, ka Katrīna pirmā, kuras vārdā pils nosaukta, esot no Pribaltikas. Pasmaidu. 

Pribaltikas Katrīna

Tāpat pasmaidu, kad gide stāsta par pils arhitektu Rastrelli, kurš savas pilis esot būvējis ne tikai Krievijā, bet arī Pribaltikā. Šķiet, atsevišķi valstu vārdi gides atmiņā neturas. Nekas, katram savas vājības. Lai arī pašas pils pirmssākumi ir saistīti ar mūsu Katrīnu (Martu), tomēr tā pa īstam šajā pilī ir dzīvojusi mūsu Katrīnas mazdēla sieva- Katrīna II, cariene, kas īpaši mīlējusi tērpus, viesības un greznību. Pie nosauktā tērpu daudzuma apmulsu un sapratu, ka man tik lieli cipari vienkārši galvā neturas. Gide gan neapmulst, bet piemetina, ka lai arī Katrīnai II ir bijusi vājība uz kleitām, tomēr tā ir darījusi arī ārkārtīgi daudz Krievijas impērijas labā. Lai, kā arī nebūtu, bet labo darbu uzskaitījums manā atmiņā nepalika, bet fakts par īpašu kleitu katrai publiskas iziešanas reizei un pils greznība, gan.

Telpas krāšņas un rūpīgi restaurētas. Dzintara istaba ir šīs pils dārgums, to fotografēt neļauj un rūpīgi seko, lai šis noteikums netiktu pārkāpts. Izrādās šos panno savulaik Pēterim I ir dāvājis Prūsijas karalis Fridrihs I. Un tieši tāpēc uz katra panno ir redzams burts "F". Šie panno sākotnēji ir klejojuši no vietas uz vietu, līdz ticis nolemts, ka tos vedīs uzi Katrīnas pilī. Diemžēl Dzintara istabas sienas panno nav oriģināli, bet pilnībā restaurēti. Otrā pasaules kara laikā Dzintara istaba pazudusi Kēnigsbergā (tagadējā Kaļiņingradā) bez pēdām. Par to tagad tā atjaunota  tieši no Kaļiņingradas dzintara. Smuki. Silti. Tomēr nav manā gaumē. Tālāk, rindā viena aiz otras, ir vairākas ēdamistabas. Pie to barokāli negausīgajiem galdiem maltītes ieturētas vai visas 8 stundas. Uz galda daudz porcelāna augļu un dārzeņu. Tāda esot bijusi tā laika mode- mānīt ļaudis ar mulāžām. Tiesa, no porcelāna. Ak! 

Galds maltītei dienas garumā

No 55 zālēm šobrīd atjaunotas apm.30. Kara laika postījumi ir bijuši baisi. Redzot fotogrāfijās tukšās, līdz ķieģeliem nodegušas zelta anfilādes paliekas  top skaidrs, kamdēļ gide tik sirsnīgi lūdz nekam nepieskarties. Liela daļa smukumu ir aizsegtai ar caurspīdīga plastikāta aizsargiem. Grezzzzzzni bez gala. Šeit būtu vērts reiz atgriezties vēlreiz, kad arī parks pieejams pilnībā, jo ap Lieldienu laiku tas bija karantīnā- par slapju, lai laistu tur izbradājošos tūristus. Šķiet, ka šī vieta, gluži kā Pēterhofa prasa 2 dienu apmeklējumu, lai izbaudītu visu.

Otrā pasaules kara sekas ir zudušas. Vismaz pils vizuālajā izskatā.

Pils apakšējā stāvā ir ne tikai garderobes un labierīcības, bet arī daudz mazu kioskiņu un kafejnīca. Kioskiņos var iegādāt nežēlīgi daudz un gana dārgus dzintara izstrādājumus (mums neierasta kombinācijā dzintars ar zeltu) un dažāda veida klasiskos tūristu štruntus. Tā, kā Dzintara istabā nedrīkstēja fotografēt, tad iegādāju šīs istabas panorāmas bukletu. Lai arī mājniekiem būtu iespēja kaut uz mirkli sajusties šai istabā :). Kafejnīca- nekas īpašs, eiropeiskas cenas un garšas.  Starp citu- nedarbojās karšu termināls. Ar to ir jārēķinās un kāda daļa naudas tomēr ir jāsamaina rubļos. Atpakaļceļš- arī nekas īpašs, vienkārši jāatrod autobusu pietura un pirms iekāpšanas jāapjautājas vai tas dodas uz Maskavas staciju. Un jau pēc pārdesmit minūtēm būsiet atpakaļ- Sanktpēterburgā. Turpinājumā pastāstīšu par otrās brīvdienas ceļojumu un pārdomām par aristokrātiskumu.

Teju vai katrā pilī ir cariem ir pašiem sava baznīciņa. Tāda kārtība.

Izmaksas:

Metro 40 rubļi   x 2  

Maršrutnieks 40 rubļi x 2

Ieejas biļete Katrīnas pilī 700 rubļi (parkam būtu atsevišķa ieejas biļete)

Dzintara istabas panorāmas buklets 300 rubļi

Svarīgi:

Prasīt pēc palīdzības, ja izdodas veiksmīgi apmaldīties ;)
Ja gribas tā pa īstam iepazīt Carskoje Selo, rekomendēju atveltīt tam 2 dienas, jo Katrīnas pils nav vienīgā apskatāmā pils un parki arī tur ir vairāki.

Ceļš uz veselumu. Pats sākums.

Nav nekāda zinātniski vai laboratoriski pierādīta pamata tam, ka ar laimboreliozi esmu slimojusi vairākas reizes. Tomēr, skatot savas sajūtas un salīdzinot tās ar simptomiem, par kurām runā hroniskas laimboreliozes pacienti savos stāstos, saprotu, ka šī, iespējams, ir atbilde uz jautājumu, ar ko es esmu slimojusi visus šos daudzos gadus.

Paaugstināta temperatūra.

Bērnībā gana daudz slimoju. Angīnas un deguna blakus dobuma iekaisumi man bija ierasta lieta. Komplektā ar karstu kartupeļu kompresi un siltu pienu ar medu. Augstas temperatūras un neiztrūkstošas antibiotikas. Bet, uzsākot mācības 4.klasē, sāku slimot pavisam savādāk. No rīta pamostos, nogurums, izmēru temperatūru- 37. Un tā vairākas dienas. Dakteri plāta rokas un nesaprot, kā ārstēt. Temperatūra pazūd, lai pēc kāda laika atkal atrastos. Ceturtās klases laikā es skolu kavēju daudz vairāk, kā, iepriekš, slimojot pa īstam.

Otro reizi mini-temperatūra mani pārsteidza nesagatavotu ap 2006.gadu. Gāju pie ģimenes ārstes kā uz darbu. Maza temperatūra, sāpīgi kauliņa, stīvs kakls, džinkstoņa ausīs, rūgta garša mutē. Daktere sūtīja mani visur kur. Nekāda loģiska izskaidrojuma. Beigās tiku pie norīkojuma uz Infektoloģijas centru. Aizbraucu. Tur man prasa: 

-"Kādos apstākļos Jums pēdējo reizi bija paaugstināta temperatūra?"

-"Pēc baseina apmeklējuma."

-"Nu, ko lai Jums saka. Neejiet vairāk uz baseinu."

Šķiet, šis bija pēdējais piliens. Es nolēmu temperatūru un visus pārējos simptomus ignorēt. Šķita, ka tam visam nav nekādas jēgas. Un ķēros pie pašiedvesmas un savas dzīves prioritāšu sakārtošanas. Šī tēma arī prasa atsevišķu rakstu.

Galvas sāpes.

Tai pašā ceturtajā klasē sastapos arī ar tādu jēdzienu, kā galvas sāpes. Līdz tam neko par tām nezināju. Kopš tā laika galvas sāpes kļuva par manu pastāvīgo pavadoni. Ja sākumā es vēl dzēru kādas zāles, tad vēlāk jau meklēju alternatīvas kafijas vai ūdens dzeršanā.

Pleķis uz kājas.

Vairs neatceros vasaru (noteikti tas vēl bija skolas laikā), kuras laikā man uz kājas pēkšņi parādījās kartei līdzīgs pleķis-tāds, kā salu arhipelāgs. Ja viņu paberzēja, tas kļuva caurspīdīgs, bet ar laiku atkal atguva savu violeti sārto formu. Kādu laiku domāju, ka tā man tāda pēkšņa dzimumzīme. Smējos, ka tas ir tāpēc, lai vasarā, kad nevalkāju skolēnu formu, varētu atšķirt, kur man ir kreisā (pie skolēnu formas, kreisajā pusē bija jāsprauž nozīmīte) un kura labā puse. Neatceros arī to, kā pleķis pazuda. Kādā mirklī vairs nebija un viss.

Un šī bija pirmā no divām reizēm, kad vispār man bija kāds pleķis, kuru kaut attālināti varētu saistīt ar ērci. Arī otrajā reizē nebija ne miņas no centriska apļa ar baltu loku pa vidu.

Visas citas reizes, kad vilku ērces ārā, nekādu pleķu nebija. Un nenāca man prātā ērces baudīt, jo sirsnīgi biju potējusies pret encefalītu. 
Savukārt, ne vienā no reizēm, kad man bija dīvainie pleķi, nemanīju ērci.

Locītavu sāpes.

Skolas laikā gāju mākslas skolā un ļoti skaidri atceros manas mammas sarunu ar manu keramikas skolotāju: 

-"Sakiet, kā Jums liekas, uz ko manai meitai ir talants?"

-"Viņai tīri labi sanāk veidojumi!"

-"Tad jau būs jāsūta tālāk keramiku mācīties!"

-"Bet, kā ar tām kaulu sāpēm, viņai tak visu laiku sāp locītavas."

Acīmredzot, tās sāpes skolas laikā mani ir pavadījušas tik pastāvīgi, ka pat keramikas skolotāja tās bija ievērojusi un bažījās par to, vai varēšu izturēt mācības tik aktīvā un slapjā nozarē kā keramika. Atmiņā vēl ir palicis fakts, ka ārsti mammai skaidroja, ka sāpes ir saistītas ar manu ātro augšanu un šīs sāpes dēvējot par šlāteri. 

Turpmākajos gados topā bija muguras sāpes un ap 2006.gadu tām pievienojās arī stīvs kakls. Tik stīvs, ka neiroloģe smējās, skatot manu rentgenu: "Kā Jūs esat pamanījusies par sevi tā nerūpēties?" Tā arī nesapratu, kā man būtu bijis jārūpējas. Masāžas un vingrošana bija pasākumi, kuros vairāk vai mazāk aktīvi piedalījos visu savas dzīves laiku, bet muguras sāpes tik un tā neatkāpās. Ģimenes ārste izrakstīja man glukozamīna pulverīšus. Šķiet, tos izdzēru vai veselu spaini.

Sirds.

Skolas laikā mana mamma izcīnīja iespēju pārbaudīt manu sirdi Stradiņos. Nezinu, vai tiešām man bija kādi citi objektīvi rādītāji, izņemot locītavu sāpes, šādam pārbaudes iemeslam. Vairākas dienas nogulēju kopā ar tikko operētiem vai uz operāciju gaidošiem bērniem un tapu pārbaudīta visvisādos veidos. Kādu laiku pat staigāju ar tādu kā portatīvo sirds darbības reģistratoru- viscaur biju vadiņos un lipekļos. Šķiet, toreiz tā arī neko nopietnu neatrada. 

Savukārt 2006.gadu uzzināju, ka mans pulss ir nereāli zems, starp citu, arī mans asinsspiediens. Tiku pie līdzjūtīgas nopūtas un sirdsdarbību profilaktiski uzlabojošiem preparātiem.

Džinkstoņa ausīs.

Skaidri atceros to dienu (arī ap 2006.gadu), kad, aizvedot bērnu uz bērnu dārzu, iekāpu mašīnā un nodomāju, redz, kā- mašīna dūc. Pēc mirkļa sapratu, ka dūc ne jau mašīna, bet man ausīs. Tāds, kā auto ventilators. Nepārtraukti. Protams, kā jau kārtīgs pilsonis, devos pie ģimenes ārstes ar kārtējo (kā vēlāk uzzināju, neizskaidrojamo) simptomu. Ārste mani nosūtīja uz dzirdes pārbaudi. LORs, veicot kaut kādus džinkstošus mērījumus un apskatot manu rentgenu teica: "Ar dzirdi Jums viss kārtībā, bet rentgenā ir redzams tāds kā audzējs, kurš spiež uz dzirdes nervu un tamdēļ rada šo šņākoņu. Jums vajadzētu pārbaudīt dziļāk šo tēmu." Nu jau ar trīcošām kājām devos atpakaļ pie ģimenes ārstes, lai tiktu pie norīkojuma uz dziļāku tēmas pārbaudi. Izrādās, lai tiktu līdz dziļākai tēmas pārbaudei, ir jāgaida rindā, ne daudz, ne maz, bet 4 mēneši. Man acis lielas, kā? Un visu šo laiku es staigāšu ar domu, ka man galvā ir audzējs? "Mēs saprotam, Jūs uztraucaties!", man atbildēja. Es...nesapratu un turpināju meklēt. Izrādās, ka par solīdu samaksu noteikto izmeklēšanu var veikt nedēļas laikā. Aleluja, noteicu un devos ar naudu zobos uz smalko aparātu. Magnēti mani izbungāja un izdeva slēdzienu, ka nekāda audzēja man nav. OK. Atvieglojums pamatīgs. Tomēr tas nesniedza man atbildi uz to, kas tad liek džinkstēt manām ausīm. Tiku pie iespējas iepazīt vēl veselu rindu aparātu dažādās Latvijas slimnīcās ....bet secinājumā- 0. Mja, vai iepriekš jau nerakstīju, ka atmetu ar roku visiem dakteriem?

Sāpes acī
Ap to pašu 2006.gadu mana redze sāka pieklibot. Vispirms bija grūtības pārfokusēties - t.i. ja bija darīts kas sīki un tuvu skatāms, tad uz tūlītēju tālāku saskatīšanu nācās pagaidīt- viss bija miglā tīts. Pajautāju ārstam - un guvu skaidrojumu, ka acij grūti pārfokusēties. OK. Kamdēļ pirms tam nebija grūti...kas to lai zin? Pēc kāda laika  kļuva grūti ne tikai pārfokusēties, bet arī ilgāku laiku pastrādāt pie datora. Tā, kā mana darba diena pilnībā pagāja lūkojoties šai ekrāna, tad tas nu galīgi nederēja. Devos pie ārsta. Tur uzzināju, ka acs sāpju iemesls varētu būt tas, ka vienā acī redze ir nedaudz bojāta un otra acs cenšoties to kompensēt, pārpūlas un tamdēļ sāp. Sāpes reizums bija tik neizturamas, ka aci vienkārši turēju ciet. Izrakstīja brilles. Nēsāju brilles, bet nekas nemainījās. Nomainīju darbu. Nu skatījos visādas smukas lietas un pamazām aizmirsu par to, ka mana redze ir nepilnīga. Līdz pēc gadiem 10 atgriezos pie tā paša. Atkal sāp viena acs. Un tā, ka laiku pa laikam gribas to aizvērt. Aizgāju pārbaudīt redzi. Abām vienādi mazi mīnusiņi. Objektīva iemesla sāpēm neesot.  


Endometrioze
Šķiet, ka sasniedzot 30 gadu vecumu, es pārvērtos hipohondriķī. Man sāpēja viss un visur. Visām sāpēm pievienojās arī menstruāciju sāpes. Vēl vairāk, sāpes parādījās arī menstruāciju starplaikā. Un ar laiku arī pašas menstruācijas nepārtrūka. Protams- devos pie ārsta. Tiku pie hormonu preparātiem. Jutos ārkārtīgi slikti. Daktere man neko neskaidroja, tikai turpināja izrakstīt zāles. Meklēju citu dakteri. Šoreiz tiku pie speciālistes, kura katru analīzes detaļu un katru ar mani notiekošo procesu sīki izskaidroja. Biju gandarīta. Tomēr arī viņa nevarēja pateikt, no kā man šī kaite radusies. Ok. Var jau visam atrast psiholoģisku iemeslu. Bet, tagad, atskatoties uz visu šo buķeti un, redzot, ka pēc veiksmīgas izārstēšanās (jā, es šo kaiti uzveicu, par spīti tam, ka pārstāju lietot hormonu preparātus),  man gribas domāt, ka arī pie šīs kaites varētu meklēt borēliju vainu. 

Mati, nagi un āda.
Visu mūžu mani mati ir bijuši taisni. Un plāni. Bet taisni. Vienu brīdi ap 2006.gadu tie sāka pastiprināti izkrist un sprogoties. Nemanot biju kļuvusi par retu skaistu sprogu īpašnieci. 
Nagi kopš manas bērnības ir bijis mans lepnums. Varēju tos izaudzēt garus un apgriezt tikai tad, gad tie saka traucēt veikt ikdienas darbus. Ap to pašu iepriekš minēto gadu tie palika grubuļaini un lūza, kā negudri. Smējos, ka tie ir kā betons bez dzelzs. Biezi, bet trausli.
Kaut kad pamanīju arī to, ka nevaru vairs mizot kartupeļus. Kā ķēros tiem klāt, tā iekaisa āda, lobijās un veidojās jēlumi uz rokās. 
Sabijos un devos pie speciālistiem. Tiku pie roku smēres, matu losjona, šampūna un atbildes, ka grūtniecība tādu iespaidu uz matiem, nagiem un ādu nevarot atstāt. Bet, kas var, tā arī neviens no tolaik varen dārgajiem speciālistiem man nevarēja sniegt. Sāku pierast pie īsiem nagiem, īsām frizūrām, un kartupeļu mizošanas deliģēšanas.

Tā es visu šo lietu noliku "katram savas dīvainības" plauktiņā. Līdz mirklim, kad sastapos ar nu, jau laboratoriski diagnosticētu laimboreliozi 2017.gada vasarā. Tiku pie antibiotiku kūres un dakteres apgalvojuma, ka nu jau visam būtu jābūt kārtībā, jo antibiotikas ir tieši tas, kas vajadzīgs. Un, savā ziņā, viņai bija taisnība. It kā jau viss bija kārtībā. Bet pēc pāris mēnešiem sastapos ar sev jau pazīstamajiem simptomiem: neliela temperatūra, locītavu sāpes, galvas sāpes un nogurums. Tas nogurums bija tik kaitinošs ka gāju pie ārstes vēlreiz Šoreiz tiku pie D vitamīna ar komentāru, ka tik zemu rādītāju viņa neesot nevienam savam pacientam redzējusi. Tā arī būtu domājusi, ka D vitamīnā slēpjas visa sāls, jeb apraktais suns, ja ne...manā redzes lokā nenonāktu kāds  Facebook ieraksts, kur meitene dalās savā cīņā ar laimboreliozi. Es izlasīju un sajutos dīvaini. Izrādās, ka analīzes nav vienīgais noteicošas faktors tam, ka slimība ir saķerta. Un ka antibiotikas nebūt nav glābējas. Ka borēliju baktērija mēdz iekapsulēties saistaudos un no turienes turpināt savu nervu sistēmas "graušanas" darbu. Nelāgās aizdomas mani  nelika mierā. Un nelāgie simptomi arī. Jutu, ka imunitāte brūk- slimoju visas bērnudārza slimības kopā ar bērnu. Ne no šā, ne no tā varu pēkšņi sajusties nogurusi jau no paša rīta. Pamosties ar mazu temperatūru, kas nekur neved. Tā remdeni. Ir, ir un tad, tikpat pēkšņi kā uzradusies, pazūd. Turpināju lasīt visu iespējamo par laimboreliozi un manī nostiprinājās pārliecība, ka šis ir īstais veseluma meklēšanas virziens. Turpinājums sekos. Kā gan citādi. Jo es taču mainos!

Uzmanību! Lūgums neuztvert manis rakstīto par vienīgo patiesību un ceļu, kā atgūt veselumu. Tās ir tikai un vienīgi manas pārdomas un mana pieredze.