Terminus introversija un ekstraversija populārus padarīja Kārlis Gustavs Jungs (šveiciešu psihiatrs) ar sava darba "Psiholoģiskie tipi" uzrakstīšanu. Ja viņa sākotnējā šo terminu interpretācija skāra psihisko enerģiju, tad vēlāk, daudzi citi, ar personības tipoloģiju aizrāvušies speciālisti, ar to saka saprast mentālo enerģijas izlietojumu vai fiziskās dzīves izpausmes.
Tā, kā eneagrammas viena no izpratnēm ir personību tipoloģija, tad bez intro- un ekstraversijas jautājuma apskatīšanas neiztikt.
klasiski ekstravertie ir asertīvās triādes eneatipi 3., 7.un 8;
klasiski introvertie ir izvairīgās triādes eneatipi- 4., 5.un 9.;
savukārt par atlikušajiem atbilstošas triādes eneatipiem- 1., 2.un 6. eneagrammas teorijā nav viennozīmgu atbilžu par to intro- vai ekstravertību. Tie spēj būt gan vienā , gan otrā intro-ekstravertības skalas polā.
Tas ir pirmajā acu uzmetienā. Vispārinot. Bet, kā zināms, eneagrammas teorija mēdz skatīties dziļāk, skaidrot nianses un to cēloņus. Tieši tādēļ ir iespēja gūt skaidrību par atsevišķiem ekstra- un introvertības līmeņiem.
Attīstības līmeņi. Jau augstāks konkrēta eneatipa attīstības līmenis, jo līdzsvarotākas paliek viņa izpausmes. Klasiski asertīvie (3., 7.un 8) ir spējīgi ieklausīties sevī un citos, klasiski izvairīgie (4., 5.un 9) top spējīgi iesaistīties sabiedriski nozīmīgās aktivitātēs un paust savu viedokli.
Spārni. Šeit gluži tāpat kā ar eneatipu, būtu jāņem vērā, ka viens, otrs vai neviens spārns ir ģenētiski iekodēts. Tas, ko mēs varam katrs darīt, apzināt savu spēcīgo spārnu un skatīt, kā varam attīstīt to, kurš nav tik spēcīgs . Vai attīstīt abus, ja nav spēcīgs neviens no tiem. Atsevišķiem eneatipiem spārnu dēļ uzvedība var būt stipri introvertāka (piem.8. ar 9.spārnu, 3.ar 4.spārnu, 7.ar 6.spārnu, 6.ar 5.spārnu) vai ekstravertāka (pie. 4. ar 3.spārnu, 2.ar 3.spārnu, 6.ar 7.spārnu, 8.ar 7.spārnu, 7.ar 8.spārnu).
Instinkti. Tā ir tēma, kas ir gana plaši pētīta gan no eneagrammas teorētiķu viedokļa, gan no citu psiholoģijas tēmu pētnieka viedokļa. Kāpēc? Jo tā skar klasisku psiholoģijas tēmu: kādu ietekmi uz mums ir atstājis bērnībā piedzīvotais. Tādējādi bērni, kuri bērnība ir piedzīvojuši kāda sev būtiska tuvinieka zaudējumu, visbiežāk būs ar pašsaglabāšanās instinktu, kas ved introvertības virzienā pat 3., 7.un 8.eneatipu pārstāvjus. Savukārt, ja bērnība ir pavadīta kuplā pulciņa ļaužu, tad visbiežāk attīstīsies sociālais intelekts, kurš savukārt ved ekstravertības virzienā arī 4., 5.un 9.eneatipa pārstāvjus.
Nobeidzot šo īso ieskatu tēmā, vēlos piebilst, ka es esmu tās pieejas piekritēja, ka mūsu būtība ir meklējama vienā vai otrā intro-ekstraversijas skalas polā, bet dažādu apstākļu ietekmē gan apzināti, gan neapzināti mēs varam pārvietoties pa šo skalu un vairāk vai mazāk pastāvīgi atrasties cita punktā.
Eneagramma ir strukturēta mācība, kas dod ieskatu par to, kas ir eneatipi, jeb personības tipi, un eneagramma iedala tos deviņās grupās. Šajā sistēmā personības tipi ir ne tikai horizontāli izprotami, analizējot cilvēku prasmes un spējas, bet arī vertikāli izprotami, novērtējot viņu emocionālo inteliģenci, un dodot ieskatu par cilvēkam piemītošajiem dzīves attieksmes principiem.
Atšķirībā no citām tipoloģijām (piem. horoskopiem, numeroloģijas utml), eneagramma nenovelk robežas, kurš eneatips kuram ir/ nav piemērots vai ar kuru drīkst/nedrīkst veidot attiecības. Otrādi, eneagramma pat rekomendē meklēt pretēju personības tipu, lai apgūtu nepiemītošu, bet sev svarīgu kompetenci. Tāpēc dalos ar personisku pieredzi no sava personības tipa skatu punkta.
Kā personības tipi redz viens otru?
Kaut kā tā dzīvē ir sanācis, ka daļa man svarīgo un vērtīgo cilvēku, kas dzīvē ir apkārt, ir devītais personības tips. Un tāpēc esmu aizdomājusies, vai mēs piesaistām otru cilvēku ar savu esību un uzvedību, vai otrs cilvēks mums tiek “dots” tāpēc, lai mācītos. Jo, visu deviņu personības tipu vidū ir daži, kurus spēju pieņemt tādus, kā tie ir; daži ar kuriem labprāt sadarbojos un eju uz mērķi, un daži, kurus labāk redzu ejam, kā nākam.
Kopīgais un atšķirīgais
Pirmais un devītais personības tips eneagrammas simbolā atrodas blakus un pārstāv vienu intelekta centru – ķermeņa intelektu. Šī iemesla dēļ ir daudz kopīga un ir iespējams labi saprasties, tomēr ir ļoti būtiskas atšķirības:
Abiem svarīgas personiskās robežas. Pirmais stingri tur un kontrolē pats savas robežas, bet devītajam svarīgi, lai viņa apkārtnes robežās būtu miers un saticība, kas īsti nav pieņemams Pirmajam, jo “visu pasauli mīlēt nav iespējams”.
Abiem robežas ir saistītas ar cieņu. Ja tās tiek pārkāptas, to uztvers kā necieņas izrādīšanu. Ja pirmais uzreiz sajūt robežpārkāpēju un uz to reaģē asi, kā kaujas laukā, aizstāvoties, tad devītais pēc laika pats izzūd no vides, kurā nerespektē viņa robežas.
Abu personības tipu atslēgas emocija ir dusmas. Ja Pirmais tās apzinās, tad mēdz izmantot kā savu resursu, savukārt devītais tās apspiež, nepauž un… ar to kļūst galēji neciešams Pirmā acīs.
Komunikācija un saskarsme
Pirmais instinktīvi jūt, ka devītais var darīt “viņa dēļ”. Tomēr, viņš neprot ar devīto sarunāties – pirmajam, kad tas “nedod ar cirvi pa pieri” ir tendence “dot mājienus”, jo viņš “cenšas būt pareizs un pieklājīgs”. Savukārt devītajam ir iedzimts talants nedarīt to, ko var nedarīt, ja vien nepasaka tieši… Rezultātā pirmais var radīt konfliktu no pilnīgi nekā, jo nesaprot, kā Devītais var nesaprast “skaidri domātu miglainu mājienu”. Ja izdevies atrast piemērotu komunikāciju, sadarbība veidojas veiksmīga, kaut gan Pirmo nepamet sajūta, ka viņš kopā ar Devīto dedzina motoru turot uz pārāk zemiem apgriezieniem.
Solījumi un saistības
Pirmajam dotais vārds ir svēts, un manā dzīvē neviens Devītais vēl nav atļāvies šo bausli attiecībās ar pirmo pārkāpt, jo Devītais respektē otra vērtības un vajadzības.
Sarunas un sarakste
Pirmajam nav problēma piezvanīt. Un zvanīt ir ērtāk, jo tā ir ātrāk! Pirmais pat nepamana, ka Devītajam ir problēma piezvanīt – ņem un zvana viņam, ja viņam vajag! Tomēr, ja man zvana man tuvie Devītie, iedegas sarkanā lampiņa “Noticis ir kaut kas bezgala svarīgs”. Sasmaidos, kad mana kolēģe, ar kuru kopā studējām gan koučingu, gan eneagrammu, un abas principā zinām, kas ar mums notiek, paceļot manu kārtējo zvanu, kaut ko fonā murrā, jo saprotu, ka visdrīzāk esmu iezvanījusies nelaikā, bet viņa neatteiks sarunu, lai saglabātu savu un, jā, manu mieru. Tomēr, ja viņa necels, atkārtoti vairs nezvanīšu. Tāpat necels. Robežas.
Sadarbība vai pretdarbība
Pēc dabas pirmais ir sekundārais līderis, un, 1) ja nav primāro līderu (3., 7. vai 8. personības tipi), un, 2) ja pārzina tēmu (kļūdīties nav pieļaujams!), tad organiski uzņemas līderību. Tā esmu darījusi visi savu apzināto dzīvi. Tagad apzināti ļaujos savas kolēģes iniciatīvai, jo kaut kā ir nācies pieņemt, ka arī citi var “darīt pareizi pēc saviem ieskatiem”. Visgrūtākais šajā procesā ir kolēģi “nelabot”. Es cenšos. Kas no tā sanāk, var izlasīt te. Šajos procesos laikam jau pirmo reizi dzīvē tā pa īstam sapratu, ko nozīmē sadarbība, uz ko aicina Devītais, nevis konkurence, uz ko tendēts Pirmais.
Ko par to saka eneagramma?
Pirmā personības tipa pārstāvjiem ir grūti (neiespējami) pielāgoties otra cilvēka pasaules kārtībai, jo viņam ir pašiem sava kārtība. Viņš neapzināti cenšas savu sistēmu uzstiept citiem. Tāpēc nekonfliktējošais Devītais, kurš, mīļā miera dēļ, Pirmajam varētu būt labs modelis savas kleitas pielaikošanai, ir labs partneris. Tomēr, Devītā augstā pašcieņa atļauj ar sevi “izrīkoties” līdz viņam vien zināmajai robežai. Pirmajam svarīgi apzināties, ka kleitu tas dabūs gatavu, bet cilvēku (Devīto) pazaudēs, ja nemainīs ierasto rīcības paternu. Jo tieši Devītais ienes Pirmā pasaulē to mieru, pēc kura tas, cīnoties pats ar sevi, tik ļoti alkst.
Ļoti personīgi
Ir bijis posms, kad nācās pārdomāt visu dzīves jēgu. No vienas daļas cilvēku es aizbēgu, jo nebija pieņemami padomi. No otras daļas es paslēpos, jo nevēlējos neko skaidrot. Trešajai daļai neatgriezeniski nodedzināju visus piekļuves tiltus, jo tie, atbilstoši savam personības tipam, pārkāpa jebkuras manas robežas. Un vienīgais, kas mani pieņēma tādu, kāda esmu, neko nejautāja, neuzbāzās, bet vienkārši bija, tas bija Devītais. Kolēģei pašai tajā laikā bija savs lielais dzīves notikums. Un viņa nekad man nav ne atgādinājusi, ne pārmetusi, ka manis toreiz nebija. Beznosacījuma pieņemšana, tas ir tas, kas Pirmajam jāmācās no Devītā, lai pārstātu cilvēkus šķirot pēc savas sistēmas.
Ko Pirmajam mācīties no Devītā?
Ne reti veicot, kādas biznesa darbības, sev vaicāju: „Kā rīkotos mana kolēģe?”, un diezgan bieži piezvanu viņai “tāpat vien, parunāt”. Sarunas laikā notiek ne tikai verbāla informācijas apmaiņa, bet arī enerģētiska pārskaņošanās (nomierināšanās), pēc kuras es atļaujos:
Nerīkoties proaktīvi, nogaidīt, novērot kā lietas atrisinās pašas no sevis;
Apzināti atļaut sev darīt neko, izzust, ja man kaut kas nepatīk;
Darīt, tad, kad es izvēlos, nevis tad, kad atkal kādam vajag “tūlīt un uzreiz!”;
Klusēt, neatbildēt, jo dažkārt bezreakcija ir spēcīgāka par reakciju;
Tas, kā šo tandēmu es nosauktu un ieviestu eneagrammas mācībā ir Perfektais Miers.
Eneagrammas zinību pielietojums ir visnotaļ plašs. Ja sākotnēji to apguva šaurs izcili atlasīti personu loks, lai veicinātu personisko izaugsmi, tad mūsdienās eneagrammas studijas ir pieejamas ikvienam interesentam gan personiskās, gan profesionālās dzīves uzlabošanai. Attiecības un sadarbība attiecas uz abām šīm jomām. Atšķirībā no daudzām citām personību tipoloģijām, eneagramma nenovelk stingras robežas, kurš eneatips ar kuru drīkst vai nedrīkst veidot attiecības. Drīzāk otrādi, nereti eneagramma pat rekomendē sameklēt eneatipu, kurš savā ziņā ir pretējs, lai apgūtu kādu sev svarīgu uzvedības paradumu. Nereti tas notiek neapzināti, tomēr, pārzinot eneagrammu, to var darīt apzināti. Piedāvāju personisku pieredzi kādas sadarbības anatomijā no sava, Devītā eneatipa skatu punkta. Savukārt pretējo skatu punktu varat lasīt manas kolēģes rakstā.
Savu kolēģi, Pirmā eneatipa pārstāvi, pazīstu kopš 2009.gada, vēl labu laiku pirms iepazinu eneagrammu. Mums ir bagātīga attiecību pieredze. Abas esam studējušas koučingu, abas esam iepazinušas eneagrammu un aktīvi to pielietojam gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē.
Kopīgais un atšķirīgais
Devītais un Pirmais eneatipi eneagrammas simbolā atrodas blakus, un pārstāv vienu intelekta centru- ķermenisko intelektu. Šī iemesla dēļ ir daudz lietu, kuras ir kopīgas, tomēr ir arī dažas būtiskas atšķirības:
abiem šiem eneatipiem svarīga tēma ir robežas, ar kurām katram tomēr savas attiecības. Pirmajam eneatipam ir raksturīgi pārlieku stingri turēt sevi savās robežas, bet Devītajam ir raksturīgi turēt mierīgumu apkārtnē. Nereti tas notiek saplūstot ar apkārtni un apkārtējiem.
abiem šiem eneatipiem robežu jautājums ir cieši saistīts ar cieņu. Ja robežas tiek pārkāptas, tas tas tiek uztverts kā necieņas izrādīšana. Ja Pirmais eneatips apzinās uzreiz šos pārkāpumus, tad Devītajam eneatipam vajag laiku, lai saprastu, ka viņu robežas ir pārkāptas.
abu šo eneatipu atslēgas emocija ir dusmas, ar kuru katrs pēc saviem ieskatiem mēģina tikt galā. Pirmais eneatips tās apzinās, tomēr pauž tās tikai atbilstoši morāles normām, savukārt Devītais eneatips tās noliedz un maksimāli cenšas tās apspiest.
Situācijas un skaidrojumi
Tikšanās
Reiz vienojāmies tikties noteiktā vietā un laikā.Par spīti tam, ka es regulāri kavēju, uz šo tikšanos es ierados krietni ātrāk. Kāpēc? Iepriekš mana kolēģe bija izteikusies par sava laika vērtīgumu un to, cik svarīgi ir ievērot cieņu pret cita laiku.
Telefona sarunas
Nereti, ieturot maltīti, saņemu telefona zvanu no kolēģes. Visbiežāk, es, pirms zvana pacelšanas, ātri sakošļāju un noriju, to, kas man mutē. Ir pat bijis, kad izspļauju tikko nokosta ābola gabalu. Tā rīkojos, jo reiz viņa man pastāstīja, cik ļoti viņu kaitinot cilvēki, kuri ēdot runā pa telefonu. Doma, ka varētu nepacelt telefonu, man pat neienāk prātā.
Kopīga piedāvājuma veidošana
Ir bijušas reizes, kad esam veidojušas kopīgus piedāvājumus. Idejas tiek kopīgi apspriestas un veidots piedāvājums, sadalot katras atbildības zonas. Manā pārziņā ierasti ir dizains un tehniskais izpildījums, bet kolēģes pārziņā struktūra un detaļu slīpēšana. Ik reiz, esmu ķērusi sevi pie domas, ka pārāk liela daļa laika tiek veltīta piedāvājuma detaļu slīpēšanai, attēlu un bilžu bīdīšanai pa labi, pa kreisi, augstāk vai zemāk. Un, ik reizes, kādā mirklī esmu nonākusi līdz jautājumiem pašai sev: „Kāpēc es to daru? Kāpēc man ir jācenšas panākt perpendikularitāte vai paralelitāte? Kāpēc man ir jāpilda kāda norādījumi? Labi taču ir tāpat!” Dusmas. Mani lēnām ir pildījušas dusmas. Tomēr darbu esmu turpinājusi pildīt. Tiesa gan, lēnāk.
Ko par to saka eneagramma?
Devītā eneatipa pārstāvji prot lieliski pielāgoties otrā cilvēkā svarīgākajām vērtībām. Viņi var pat tās ar laiku uztver par savām. Tas ir iemesls, kāpēc Devītā eneatipa pārstāvji lieliski iekļaujas komandā, plūst līdz ar citu mērķiem. Tā viņi ilgu laiku var darboties, pie tam gana produktīvi. Tomēr ar laiku nāk apskaidrība un sāk parādīties pretestība. Skaidri un gaiši pateikt, ka visu to darīt negribas, nav iespējams, jo devītā eneatipa- prāt tas ir īsākais ceļš konfliktu. Tāpēc nekas netiek teikts. Bet pretestība turpina rūgt, līdz sasniedz dusmu līmeni. Iestājoties noteiktam dusmu līmenim, ieslēdzās nākamais pretošanās veids- pasīvā agresija.
Aprakstot Devītā un Pirmā eneatipu sadarbību, interesantu salīdzinājumu min eneagrammas konsultants M.Goldbergs (ASV): „Perfekcionisti vieninieki cenšas kontrolēt upes plūsmu ceļot dambjus un aizsprostus. Mediators devītnieks dodas līdzi plūsmai”, ko savā ziņā arī aprakstīju mūsu savstarpējo attiecību pieredzē. Kolēģe ir bijusi tā, kas strukturējusi jebkuru no mūsu kopīgajām darbībām ar „dambjiem” un „aizsprostiem”, bet es esmu plūdusi savā plūdumā līdzi viņas veikumam.
Šajā kopīgajā pieredzē esmu gana daudz ko mācījusies un, nereti, veicot, kādas darbības, sev vaicāju: „Kā rīkotos viņa?”. Tas, ko esmu mācījusies un kas man ir bijis noderīgi:
rīkoties proaktīvi;
fokusēties;
deliģēt uzdevumus profesionāļiem;
pieprasīt kvalitatīvi izpildītu darbu no citiem;
atzīt un labot savas kļūdas nekavējoties.
Apzinos, ka šajā jomā man ir vēl kur augt un attiecības šai ziņā ir vislabākais skolotājs. Ko arī novēlu mums visiem- apzināties.
Kļūt par vadītāju nenozīmē to pašu, ko kļūt par līderi. Tomēr, tieši līderis ir tas, kuru visbiežāk vēlamies redzēt kādas organizācijas vadītāja pozīcijā. Kā no vadītāja tapt par līderi? Atbilde meklējama pašizaugsmē. Viens no veidiem, kā nodarboties ar personisko izaugsmi ir eneagrammas studijas.
Eneagramma ir apzinātās cilvēces pirmsākumos radusies spēcīga, dinamiska un unikāla* personību tipoloģija, kas apraksta 9 īpašus un fundamentāli atšķirīgus veidus, kā var domāt, just un rīkoties. Eneatipi- tā šajā tipoloģijā dēvē personības tipus. Katram no šiem tipiem var piešķirt nosacīto nosaukumu, šajā rakstā ir izmantoti divi- ietverot gan destruktīvo rīcību gan izaugsmes potenciālu. Protams, katram eneatipam ir savs līderības stils. Un katram no šiem stiliem ir savi plusi un mīnusi. Kas būtu jāattīsta vienam, otram būs attīstīts ar uzviju un otrādi. Iepazīstiet deviņu līderības veidu plusus, mīnusus, galvenos izaicinājumus un attīstības ceļu uz pilnīgu personiskā potenciāla izmantošanu.
Personiskais fokuss: uzlabojumi, darba maksimāli perfekta paveikšana, ētisko principu ievērošana, augstu standartu piemērošana.
Galvenie personiskie izaicinājumi: kritiskums, pārāk liela iesaistīšanās operatīvajās detaļās, neelastība, pašpārliecinātība, reaģēšana uz jebkuru komentāru. Nespēja pretoties šiem izaicinājumiem sākumā var novest pie dusmām, bet vēlāk pie ilgstoša stresa un galu galā- pie izdegšanas.
Attīstības ceļš: atpazīt savas emocijas un impulsus un apzināties, ka negatīvās emocijas ātri izzūd, ja viņas pieņem. Iemācīties saskatīt pilnību tajā, kas ir šeit un tagad. Saprast, cik labi ir pietiekoši labi.
Personiskais fokuss: vēlme izpatikt, veidot attiecības, stratēģiski atbalstīt citus, padarot sevi par nozīmīgu un iedvesmojošu cilvēku.
Galvenie personiskie izaicinājumi: pārlieka orientācija uz attiecībām kamdēļ ir grūtības pateikt „nē” vai novilkt robežas un neiesaistīties par daudz. Pārāk lielā iesaiste un nespēja precīzi definēt padotajiem uzdevumus var novest pie pārstrādāšanās un vilšanās padotajos- jo „viņi nenovērtē manu ieguldījumu.”
Attīstības ceļš: iemācīties lūgt un saņemt apkārtējo palīdzību. Atpazīt savas vajadzības, pirms tās tiek piedēvētas apkārtējiem un nekavējoties īstenotas.
Personiskais fokuss: konkrēts un izmērāms mērķis, efektivitāte un produktivitāte, koncentrēšanās uz to, kas ir uzdevums.
Galvenie personiskie izaicinājumi: pārlieka orientācija uz konkurenci un risku mērķa vārdā. Tas var novest pie tuneļveida dzīves, kurā ir tikai darba mērķi, kas savukārt noved pie pārstrādāšanās un personiskās dzīves kolīzijām.
Attīstības ceļš: iemācīties būt pilnīgi patiesam ar sevi un apkārtējiem. Pārstāt tēlot citu.
Personiskais fokuss: sava iekšējā pieredze, sevis izpausme unikālā un speciālā veidā, sekošana ideālam.
Galvenie personiskie izaicinājumi: pārāk intensīvas emocijas un atkarība no garastāvokļa, pārāk lielas nozīmes piešķiršana emocijām, pārāk liels jūtīgums un izvairīšanās. Kas var rezultēties ar nespēju vadīt padotos un pārvaldīt procesus no saimnieciskuma viedokļa.
Attīstības ceļš: uztvert, ka viss visapkārt ir vienlīdz vērtīgs. Piefiksēt mirkļus, kad rodas ilgas pēc tā, kā tieši šajā brīdī šeit nav. Atbrīvoties no pagātnes un ļauties tagadnei.
Galvenie personiskie izaicinājumi: atšķirtība, attālināšanās vai atstatums, pārlieka neatkarība, grūtības iesaistīt pārējos un pārlieks uzsvars uz mentalitāti. Kas viss var novest pie darbinieku nespējas uztvert vadītāja vēstījumu, un attiecīgi saprast, kas tieši no viņiem tiek sagaidīts un kāpēc.
Attīstības ceļš: devīga dalīšanās ar resursiem un sevi pašu. Prasmes būt spontānam un nesagatavotam.
Personiskais fokuss: pamatīga iedziļināšanās, sadarbība, problēmu risināšana, risku novērtēšana, lojalitāte un neatlaidība.
Galvenie personiskie izaicinājumi: pārspīlēts raižpilnums, uzmanības-riska līdzsvars, atbalsta-izaicinājuma līdzsvars, domu un sajūtu projicēšana uz apkārtējiem.
Attīstības ceļš: atbrīvošanās no šaubām un uzticības attīstīšana. Uzticēšanās sev un ticēšana dzīves labvēlībai.
Personiskais fokuss: jaunas idejas un nākotnes plānošana.
Galvenie personiskie izaicinājumi: impulsīvitāte un nefokusētība, izvairīšanās no sarežģītām tēmām, racionalizēšana, nespēja izsekot līdzi. Kas var novest pie padoto nespējas sekot līdzi vīzijām un centīgāko sekotāju izdegšanas.
Attīstības ceļš: būt „šeit un tagad”, neatkarīgi no tā, kāds šis moments ir. Izjust stāvokli, tā vietā, lai izskaidrotu to.
Personiskais fokuss: lielās bildes domāšana, lielas lietas, cīņa, taisnība, uzvara.
Galvenie izaicinājumi: kontrolēšana, pieprasīšana, satraukšanās par lēnu tempu un nozīmīgu aktivitāšu trūkumu, tiekšanās visu pārspīlēt. Kā rezultātā vērtīgi, bet neatkarību alkstoši darbinieki var aiziet.
Attīstības ceļš: izveidotu saikni ar savu iekšējo ievainojamo pusi, kurā atrodas „maigās” emocijas. Skatīties uz situāciju daudz plašākā mērogā un saredzēt tajā dabīgu taisnīgumu.
Galvenie izaicinājumi: neuzstājība, izvairīšanās no konfliktiem, neizlēmība, zema aktivitāte, pārāk liela piekrišana. Rezultātā efektivitātē ieinteresētie var pamest organizāciju, bet atlikušiem sāk darīt ko vēlas.
Attīstības ceļš: spēja „rīkoties tieši tagad”, precīzi un skaidri komunicēt ar apkārtējiem, pat tad, ja tas var novest pie konflikta. Būt harmonijā ar konfliktu, tā vietā, lai mēģinātu pār to gūt uzvaru.
*Tas, kas atšķir eneagrammu no daudziem citiem personību tipoloģiju veidiem ir personiskās izaugsmes iespējas, kuras top skaidras, noskaidrojot savu eneatipu. Tas ir kā iegūt ceļa kārti uz sevis labāko versiju.
Es kā Piektā eneatipa pārstāvis apbrīnoju Devītā smadzeņu priekšējo cingulāro kroku. Un par serotonīnu. Tūlīt izskaidrošu.
Priekšējās cingulārās krokas funkcijas:
spēja pārvirzīt uzmanību,
kognitīvā elastība,
spēja pielāgoties,
lēkāšana no idejas uz ideju,
spēja saskatīt iespējas,
spēja peldēt pa straumi,
spēja sadarboties,
kļūdu noteikšana.
Savukārt, serotonīns ‘nomierina’ pārāk aktīvu priekšējo cingulāro kroku. Ja organismā ir pietiekama šī neiromediatora, serotonīna, pieejamība, un saskaņā ar atsevišķiem datiem, Devītie izceļas starp pārējiem eneatipiem ar izteiktu serotonīna daudzumu, tad cilvēkam nav raksturīgi:
pārmērīga raizēšanās,
turēšanās pie pagātnes aizvainojumiem,
iestrēgšana domās (obsesijas),
iestrēgšana darbībās (kompulsijas),
opozicionāla uzvedība,
ķildīgums,
sadarbības trūkums, tendence automātiski teikt “nē”,
Visas augstāk uzskaitītās pazīmes raksturīgas pastiprinātai cingulārās krokas darbībai. Un daļa no šīm izpausmēm raksturīga arī man kā Piektā eneatipa pārstāvjiem (par citiem neuzdrošinos teikt, jo man nav šādu pētījuma datu). Kā arī smadzeņu bazālo gangliju darbības traucējumi, kas izpaužas kā:
trauksme, nervozitāte,
fiziskas nervozitātes sajūtas,
tendence paredzēt sliktāko,
izvairīšanās no konfliktiem,
nevēlēšanās riskēt,
jūtīgums pret atstumšanu,
sociālā trauksme,
pārmērīga/zema motivācija.
Un atkal es runāju par sev kā Piektā eneatipa pārstāvim raksturīgajām izpausmēm, ne visu Piekto vārdā. Motivācija saistīta ar dopamīnareģisko sistēmu smadzenēs, kas tiešā veidā saistīta ar bazālo gangliju darbību. Pastiprināta šīs smadzeņu daļas darbība noved pie pārmērīgas motivācijas, piemēram, darbā (šādus cilvēkus mēdz saukt par darbaholiķiem, un tas novērojams diezgan daudziem vadītājiem arī pie mums Latvijā). Un tā kā no dopamīna veidojas noradrenalīns (no kura tālāk - adrenalīns), tad pastiprināta šīs smadzeņu daļas darbība nereti noved pie trauksmes, saspringuma (kā fiziska, tā mentāla), sliktāko nākotnes scenāriju “zīmēšanas” galvā u.tml. pozitīvismu attiecībās ar cilvēkiem neveicinošām izpausmēm.
Tādēļ man kā Piektajam attiecībās ar otru cilvēku ir svarīga uzticamība. Kā viņa, tā arī mana. Pazīšanās, kas pārbaudīta gadiem, ir uzticēšanos veicinošs faktors. Un ar Devītā eneatipa pārstāvi mēs, pirms sadarbības uzsākšanas, bijām pazīstamas vairākus gadus. Zināju, ko no otra var gaidīt. Un, pirmkārt, tā ir manis pieņemšana, bez pretenzijām. Ja tādas ir, tad Devītais tās nesaka, un mani tas apmierina.
SADARBĪBA
Viegla, patīkama, atvērtību un uzticēšanos veicinoša komunikācija. Ļoti atbalstoša attieksme. Uz Devīto var paļauties,- ja viņš pasaka, tad noteikti izdarīs, ko pateicis. Mūsu sadarbībā Devītais noteikti ir virzītājspēks, iniciators dažādām aktivitātēm, kuras reizēm manā skatījumā šķiet mazliet trakas un biedējošas. Jo bez iepriekšējas pieredzes, tā vienkārši izdomā un dara. Un tas ir aizraujošs piedzīvojums! Proti, sadarbība ar Devīto.
TELEFONA SARUNAS
Skatīt augstāk minēto + izteikta cieņa pret otru cilvēku un viņa prioritātēm, tai skaitā, dienaskārtībā un laika plānojumā.
KO GRIBU MĀCĪTIES NO DEVĪTĀ
Viss, kas minēts augstāk pie priekšējas cingulārās krokas funkciju apraksta. Jo īpaši pozitīvismu, optimismu (reālistisku) un plūšanu pa straumi.
Raksta tapšanā esmu izmantojusi Daniel G. Amen, M.D., CHANGE YOUR BRAIN, CHANGE YOUR LIFE un attēlu no YouTube.
Eneagrammas zinību pielietojums ir visnotaļ plašs. Ja sākotnēji to apguva šaurs izcili atlasīti personu loks, lai veicinātu personisko izaugsme, tad mūsdienās eneagrammas studijas ir pieejamas ikvienam interesentam gan personiskās, gan profesionālās dzīves uzlabošanai. Attiecības un sadarbība attiecas uz abām šīm jomām. Atšķirībā no daudzām citām personību tipoloģijām, eneagramma nenovelk stingras robežas, kurš eneatips ar kuru drīkst vai nedrīkst veidot attiecības. Drīzāk otrādi, nereti eneagramma pat rekomendē sameklēt eneatipu, kurš savā ziņā ir pretējs, lai apgūtu kādu sev svarīgu uzvedības paradumu. Nereti tas notiek neapzināti, tomēr, pārzinot eneagrammu, to var darīt apzināti. Piedāvāju personisku pieredzi kādas sadarbības anatomijā no sava, devitā eneatipa skatu punkta. Savukārt, skatījumu no otras puses varat lasīt manas kolēģes sagatavotajā rakstā.
Savu kolēģi, piektā eneatipa pārstāvi, klātienē pazīstu kopš 2014.gada, bet neklātienē biju vērojusi viņas aktivitātes vēl labu laiku iepriekš. Abām mums ir koučinga izglītība, abas esam pazīstamas ar eneagrammu. Pateicoties eneagrammai ir viedojusies mūsu sadarbība pieredze. Tā, kā kolēģe lieliski orientējas cilvēka rokasgrāmatā (lasi- viņai ir mediķa izglītība), mēs kopīgi izveidojām nodarbību, kurā sasaistījām abas šīs lietas- eneagrammu un neirobioloģiju. Šķiet, Latvijā tas ir unikāls piedāvājums :)
Kopīgais un atšķirīgais
Devītais un piektais eneatipi eneagrammas simbolā atrodas gana tālu viens no otra, bet tos vieno viena- izvairīšanās stratēģija. Šīs stratēģijas dēļ ir daudz lietu, kas ir kopīgas, tomēr ir arī dažas būtiskas atšķirības:
abiem šiem eneatipiem ir raksturīga norobežošanās, dominē introvertās stratēģijas. Labāk jūtas vienatnē. Devītā eneatipi komfortablāk jūtas vienatnē, jo tas ir veids, kā viņi sāk apzināties un ieklausīties sevī, jautājums par nespēju noturēt robežas nav aktuāls, jo nav ar ko saplūst. „Es aiziešu tik tālu prom, ka neviens nevarēs pārkāpt manas robežas.” Savukārt Piektā eneatipa pārstāvjiem vienatne (vēl vairāk viņu mentāla pasaule) ir visdrošākā teritorija- tur tie varētu pavadīt teju vai visu savu dzīvi, turot stingri robežas ar ārpasauli. „Es būšu drošībā, ja būšu pietiekami tālu no visiem citiem”. Vienam robežu nav, bet otram tās ir pārlieku augstas un stingras.
abiem šiem eneatipiem emocionālā reakcija ir palēnināta. Ja Devītajam ir nepieciešams laiks,lai to noformulētu, bet vēl vairāk, lai to izpaustu, tad Piecinieki saskarsmē ierasti atslēdzas no savām emocijām, pielietojot tikai mentālo sfēru. Ar laiku abi šie eneatipi saskarsmē ievieš vairāk emocionalitātes, Devītnieks, jo ir noformulējis savu skatījumu, bet Piecinieks, sajūtot pieņemšanu un drošību dalīties.
abiem ir interesantas attiecībās ar vajadzībām. Devītniekiem ir grūtības apzināties savas vajadzības, bet Piecinieki ir atteikušies no savām vajadzībām. Tādējādi abi ir gana pieticīgi.
Situācijas un to skaidrojumi no eneagrammas viedokļa
Tikšanās
Pirmo reizi klātienē tikāmies Transformācijas spēles laikā. Biju jau kolēģi iepriekš vērojusi video materiālos un man bija radies priekšstats kā par kompetentu, bet bezemocionālu cilvēku. Tomēr iespaids attiecībā uz emocionalitāti izrādījās maldīgs. Es iepazinu ļoti sirsnīgu, līdzjūtīgu un dziļu dvēseli. Nākamo reizi klātienē tikāmies pēc 3 gadiem, seminārā, kuru vadījām abas kopā. Visus semināra sagatavošanas darbus veicām attālināti un tas nekādi neietekmēja semināra satura kvalitāti. Nākamā klātienes tikšanās notika jau nākamajā kopīgi vadītajā seminārā. Kopumā, kopš 2014.gada klātienē esam tikušās vien 3 reizes. Neskatoties uz to, vairākkārtīgi esmu minējusi, ka komunikācija ar kolēģi man sniedz baudījumu, vēl vairāk, esmu to nodēvējusi par mentālo orgasmu.
Telefona sarunas
Lielākā daļa savstarpējās komunikācijas ir notikusi sarakstoties, sazvanīšanās ir bijusi ārkārtīgi reti. Ja atsaucu atmiņā telefona sarunu gadījumus, šķiet, biežāk zvana iniciatore esmu bijusi es (kas man ir absolūti neraksturīgi), pirms tam iepriekš vienojoties ar kolēģi, ka tagad ir nepieciešama telefona saruna. Ik reizes mūsu sarunas (starp citu arī sarakstes) ir bijušas garas un dziļas, ļoti dziļi apskatot kādu sarunas tēmu (piem. stresu). Ik reizi esmu tapusi pārsteigta par kolēģes zināšanu plašumu un atvērtību paskatīties uz vēl kādu konkrētās jomas aspektu.
Kopīga piedāvājuma veidošana
2018.gada vasarā Facebook pamanīju kādu kolēģes ierakstu par dopamīnu. Ierakstīju komentāru, vēlāk pārgājām uz privātu saraksti par šo tēmu, kas rezultējās ar manu ideju, ka ir jāveido kopīgs seminārs par eneatipiem un neirobioloģiju. Mani ideja ļoti aizrāva, jo iepriekš bija lasījusi Tīnas Tomasas grāmatu par šo tēmu un ļoti vēlējos saprast to labāk. Semināra saturs veidojas viegli un raiti, paralēli ikdienas darbiem. Es izteicu ideju, kolēģe sniedza savu skatījumu un vienojāmies par to, kā tas varētu notikt realitātē. Sprintera cienīgā ātrumā izveidoju semināram veltītu mājas lapas sadaļu un aktīvi to sāku reklamēt. Kolēģe savukārt to atbalstīja sociālajos tīklos. Raiti sapulcinājām semināra auditoriju. Semināra laikā dalībniekus aizrāva kolēģes kompetentums, bet auditorijas jautājumu daudzums pat neļāva iekļauties semināram atvēlētajā laikā.
Ko par to saka eneagramma?
Tā, kā Devītajam eneagrammas tipam ir tendence pieņemt cilvēkus tādus, kādi viņi ir, tad ļoti bieži pat visnoslēgtākie eneagrammas tipi atklājas. Ja ierasti Piektā eneatipa pārstāvji valkā „man neko no pasaules nevajag, lieciet mani mierā” mantelīti, tad Devītā eneatipa klātbūtnē viņi var to novilkt un kaut ko palūgt, kā arī parādīt savu sirsnību.
Eneagrammas trenere un grāmatu autore H.Palmere norāda, ka Devītajam sadarbībā ir vajadzīga koleģialitāte un līdzdalība, bet Piekto aktivizē ideju apmaiņa. Šo īpatnību izcili varēja novērot mūsu telefona sarunās- kolēģe atsaucās manai idejai, kā arī dalījās ar savām zināšanām reizēs, kad tieši un konkrēti interesējos par jomu, kas interesē arī viņu.
Tāpat H.Palmere uzsver to, ka šajā sadarbības modelī Devītā eneatipa pārstāvji ieņem priekšējās pozīcijas un sadarbojas ar sabiedrību, bet Piektais paliek aizmugurē un pilnveido darāmo, kas arī notika mūsu sadarbības gadījumā, reklamējot iepriekš minēto semināru.
Man šo sadarbības veidu gribētos dēvēt par dimanta dabīgu atbalstu- kaut kas skaists un trausls reizē, gluži kā rīta rasas lāses uz zaļas lapas.
Šajā kopīgajā pieredzē esmu gana daudz ko guvusi gan attiecību veidošanas pieredzē, gan objektīvu zināšanu apjomā, gan skatījumā uz dzīves parādībām. Pieejas, kuras apgūstu un vērtīgi atklājumi:
ieskatīties cilvēkā dziļāk;
papētīt vēl;
apstiprinājumu tam, ka arī introvertie cilvēki var gūt sabiedrības atzinību;
neformulēt galējos spriedumus (gan darbā ar individuālajiem klientiem, gan semināros), bet sniegt faktus, ļaujot katram pašam veidot savus spriedumus;
saistīt psihiskās izpausmes ar ķermeniskām izmantojot neirobioloģijas atklājumus un tos pielietot (piem.labsajūtai ēst banānus :) )
Apzinos, ka neirobioloģija ir varen dziļa un plaša joma, kurā atklājumi nu tikai tā pa īstam sāk iegūt apgriezienus un manas kolēģes pieeja ir apguves vērta. Diezin vai bez eneagrammas zināšanām, būtu varējusi novērtēt šo dārgakmeni sevi blakus! Es esmu pateicīga par šīm attiecībām!
Raksts ir sagatavots sadarbībā ar www.veselam.lv un tur arī pirmo reizi publicēts.
Lasītāja jautā: “Labdien! Esmu ieinteresējusies par eneagrammu, bet man ir jautājums par savu pusaugu dēlu – kādam eneagrammas tipam viņš varētu atbilst un attiecīgi, kā veidot ar viņu attiecības, lai viņš tik ļoti mani neatgrūstu. Proti, viņš jau dažus gadus (šobrīd 13 gadi), mani apsaukā (dažkārt arī tēvu, mani vairāk), viņam patīk norādīt, ja mājās kaut kas nav izdarīts – kaut kas netīrs vai nav nolikts vietā. Pats gan viņš to nesavāks.
Ja kaut kas izdarīts ne tā, pat ja viņš pats to darījis, var vainot citu (piemēram, krēslu, ja aiz tā aizķeras, kaut gan krēslu pats nolicis).
Citādi ir diezgan radošs puisis, viņam patīk šādi tādi darbi, piemēram, zāles pļaušana, ko labprāt veic.
“Uzvilcies”, viņš lēni nomierinās. Labvēlību var piedzīvot, ja viņam ir ļoti labs garastāvoklis.
Pat pamatota slavēšana ir riskanta – tai var neticēt, kaut ko sākt pārmest. Kā atrast pieeju šādam bērnam?” Mamma
Atbild eneagrammas trenere, koučs Inta Santa: Labdien! Paldies par ieinteresētību bērna attīstības tēmā no eneagrammas skatu punkta.
Gan jau ka zināt, ka eneagrammas* tipa jeb eneatipa noteikšana nav viegli veicams process, jo tas ir vairāk saistīts ar iekšējiem uzstādījumiem, kā ārējo rīcību.
Būtiskāka ir nevis rīcība, bet motivācija, kas ir šīs uzvedības pamatā.
Protams, stereotipiski katram eneatipam ir savs raksturīgo iezīmju kopums (pozas, žesti, runas veids, runas saturs, apģērbs, vide), tomēr tas var mainīties ārējo apstākļu vai noskaņojuma iespaidā. Galu galā eneagrammas studiju virsuzdevums ir apgūt prasmi strādāt pašam ar savu izaugsmi, nevis mācēt „izskaitļot” citus.
Tomēr ļoti uzteicama ir interese par to, kā veidot attiecības ar vienu vai otru eneatipu. Tas arī ir sava veida treniņš, jo ja mēs turpinām ierastos uzvedības ieradumus, kas nenes gaidīto rezultātu, tas nav vērtīgi nevienai no iesaistītajām pusēm. Izaugsme notiek tikai kaut ko mainot.
Mēģināšu sniegt savu skatījumu par iespējamo bērna eneatipu:
„…viņš jau dažus gadus (šobrīd 13 gadi), mani apsaukā (dažkārt arī tēvu, mani vairāk)”
Visbiežak agresīvas uzvedības formas ir vērojamas 8. un 6. eneatipu pārstāvju izpildījumā.
Ja pirmajā gadījumā agresivitāte ir radusies – nepiepildītu vēlmju dēļ, tad otrajā gadījumā agresivitāte drīzāk ir aizsardzības forma, nevis uzbrukums.
Līdzīgi varētu uzvesties arī 5. eneatipa pārstāvji, kuriem ir svarīgi saglabāt savu teritoriju no cilvēkiem brīvu (arī no pašiem tuvākajiem). Vēl agresivitāte varētu parādīties 2. un 9. eneatipiem stressa situācijās.
„… patīk norādīt, ja mājās kaut kas nav izdarīts – kaut kas netīrs vai nav nolikts vietā. Pats gan viņš to nesavāks”
Norādīt par nekārtību mēdz 1. eneatipa pārstāvji, tomēr tiem ir raksturīgi arī rūpēties par to, lai būtu kārtība. Tāpat uz nekārtību var norādīt 6. eneatipa pārstāvji un stresā esošo 7. un 9. eneatipu pārstāvji, kuriem pašiem ar kārtīgumu var būt visnotaļ dažādas attiecības.
„Ja kaut kas izdarīts ne tā, pat ja viņš pats to darījis, var vainot citu (piemēram, krēslu, ja aiz tā aizķeras, kaut gan krēslu pats nolicis).”
Citu vainošana ir gana populāra iezīme, it sevišķi jaunības posmā. Īpaši izceļas citu vainošanā 7. eneatipa pārstāvji, kuriem vienmēr pie sliktas dejas būs vainojams parkets. Tāpat dusmas uz krēslu var izgāzt stresā esoši 9. eneatipa pārstāvji, lai gan citādi tie ir absolūti miera mikas.
Savukārt 6. mēdz citu acīs redzet skabargu, bet baļķi savējās – nē.
„Citādi ir diezgan radošs puisis”
Radošuma potenciāls mīt mūsos katrā. Droši vien būtu vietā papētīt, kā tieši radošums izpaužas. Ja darbi ir ar izdomu un redzams, ka prāts tur pamatīgi nodarbināts, tad varētu būt runa par 6. un 5. eneatipu. Savukārt, ja veikums ir atbilstošs jaunākajām „modes” tendencēm, tad varam meklēt 7. enetipu. Ja darbs pauž dziļas emocijas, tad tas varētu būt 4. eneatipa pārstāvis. Savukārt 1. eneatipu būtu grūti iztēloties radošu. Kārtīgu – jā, bet ļaušana būt sev radošam, tas varētu būt liels izaicinājums.
„…viņam patīk šādi tādi darbi, piemēram, zāles pļaušana, ko labprāt veic…”
Praktisks darbs ar rokām varētu būt tuvs gan 6., gan 8. eneatipu pārstāvjiem.
Arī 1., 2. un 9. eneatipu pārstāvji daudz dara, tomēr tas nebūs apzīmējams ar vārdu „patīk”.
Savukārt, piemēram, 7. eneatipa pārstāvji labprāt pļaus zāli, ja zinās, ka varēs saules brillēs sēdēt uz traktoriņa un klausīties mīļāko mūziku, vai arī, ja būs solīts konkrēts atalgojums par paveikto darbu.
„”Uzvilcies”, viņš lēni nomierinās.”
Ir daži eneatipi, kurus ir grūti „uzvilkt” – piemēram, 9. un 2. eneatips spēj gana daudz izturēt pirms aizsvilstas. 9. atšķirībā no 2., nomierinās lēnām. Tāpat laiku mierīga stāvokļa atgūšanai vajadzētu 6. eneatipam. Savukārt, 8. eneatipa pārstāvis aizdegas un nodziest samēra ātri – vienas dienas laikā šādi uzliesmojumi var būt pat vairākkārtīgi.
„Labvēlību var piedzīvot, ja viņam ir ļoti labs garastāvoklis.”
Protams, mēs katrs pret apkārtējiem esam vislabvēlīgākie tad, ja mums garastāvoklis ir labs, tomēr visradikālāko atšķirību nāksies novērot 8. un 5. eneatipu uzvedībā. Arī 6.eneatipam agresivitātes izpausmes būs krietni vien mazākas un ticība tam, ka pasaule ir labvēlīga vide – lielāka.
„Pat pamatota slavēšana ir riskanta – tai var neticēt, kaut ko sākt pārmest”
Neticēšana citiem ir gana raksturīga 6. eneatipa pārstāvjiem.
Arī citi var neticēt, piem. 8. uz citiem skatās ar aizdomām, bet 9. netic, ka var būt pamanīts. Tomēr neticēšana labiem vārdiem par sevi ar tam sekojošu pretreakciju visvairāk ir raksturīga tieši 6.
Es rekomendētu mammai palasīt par 6. eneatipu un papētīt sava bērna attiecības ar tēmām „šaubas”, „bailes”, „zināmas vs nezināmas lietas”, „stabilitāte vs izaicinājumi”.
Kā otro alternatīvu varētu ieteikt papētīt 8. eneatipa aprakstus un bērna attiecības ar tēmām „spēks”, „pārliecība”, „kontrole”, „atbildība”, „savējais vs svešais”.
Lai uzlabotu savstarpējās attiecības, vērtīga varētu būt Helēnas Palmeres grāmata „Eneagramma mīlestībā un darbā”, kur īpaša uzmanība būtu pievēršama konkrētā vecāka un bērna eneatipu ķīmijai.
Visādi citādi mīlestība un pacietībā it visos veidos ir pareizākais risinājums attiecību problēmu risināšanai. Šai receptei ir tikai viens mīnuss – tā prasa laiku un iedziļināšanos. Diemžēl mūsdienu dzīves ritms, prasa vienu vai otru jautājumu atrisināt noteiktā laika periodā, nevis tad, kad emocijas pašas atļaus tam notikt. Tad ir jāmeklē citi varianti un eneagrammas studijas ir viens no veidiem, kā labāk saprast sevi un savus apkārtējos.
Lai izdodas turpināt attiecību uzlabošanas ceļu!
*Kas ir eneagramma?
Enneagramma ir apzinātās cilvēces pirmsākumos radusies spēcīga un dinamiska personību tipoloģija, kas apraksta 9 īpašus un fundamentāli atšķirīgus veidus, kā var domāt, just un rīkoties. Eneagramma nav pretrunā nedz ar klasisko, nedz moderno psiholoģiju.
Savā veidā eneagramma iekļauj un paskaidro to, kas pierādīts dažādās psiholoģijas teorijās.
Tāpat eneagrammu kā vērtīgu personiskās attīstības līdzekli atzīst vairākas pasaules reliģijas un jo īpaši- kristietība. Iespējams, tieši tāpēc eneagrammu mēdz uzskatīt par jaudīgāko personiskās izaugsmes līdzekli, kas ļauj pārvaldīt ne tikai savu dzīvi, bet arī izprast pasaulē notiekošos procesus. Iepazīstot eneagrammu, top skaidrs, kā tieši ieviest pozitīvas pārmaiņas savā dzīvē.
