svētdiena, 2011. gada 1. maijs

Skaisti realizēts un ieviests tirgū jauns produkts

Florena Jansona stāsts

"2010. gadā saskāros ar lielām grūtībām jauna biznesa uzsākšanā. Biju izlēmis krīzes laikā Latvijā ieviest un attīstīt jaunu inovatīvu produktu – floutingu. Situācijā, kad valstī valda depresija, cilvēki aizbrauc un neviens Tev netic un sauc Tavu iniciatīvu par utopiju, pavisam nav viegli noturēt domas un rīcību vēlamajā virzienā.Teorētiski viss bija skaidrs, bet praktiski uz priekšu negāja. Pats būdams sertificēts koučs, zināju, ka koučings ir efektīvs risinājums situācijās, kad dzīvē iestājies haoss. Pats esmu sertificēts koučs un labi zinu, cik nozīmīgs ir koučings, personības izaugsmē un svarīgu mērķu sasniegšanā.  Šādā brīdī efektīgākais, man zināmais, līdzeklis ir koučings. Rūpīgi izvērtējot un intervējot lielāko daļu Latvijas kouču, nešaubīgi pozitīva saskarsme izveidojās vienīgi ar Intu Santu. Jau pēc pirmajām sesijām jutu enerģijas pieplūdumu un psiholoģiski jutos daudz labāk. Tas ka iekšēji biju ticis ar sevi  skaidrībā arī ļāva materiālajā plānā realizēties visam iecerētajam un atgūt tik nepieciešamo līdzsvaru un sirds mieru. Līdz pat šim brīdim, esmu gandarīts, ka ar Intas palīdzību beidzot Latvijā tika ieviests šis unikālais produkts - floutings. Milzīgs paldies!"

Nodarbošanās: SIA Floating Universe dibinātājs un vadītājs
Koučinga sesiju skaits: 15
Laika periods, kad notika koučinga sesijas: 17.09.2010.-18.04.2011.
Sākotnējais jautājums, ar kuru Tu griezies pie kouča?  Kā palaist projektu dzīvē? Kā to izdarīt bez nervu bojāšanas un nesabojājot attiecības ar partneriem?
Kas bija visgrūtākais koučinga procesā? Formulēt mērķus un vēlmes
Tavs reālais ieguvums? Skaisti realizēts un ieviests tirgū jauns produkts

Florena kontaktinfo: 
tel.+37129232447
epasts: florens@floutings.lv  


piektdiena, 2011. gada 29. aprīlis

Tavas dzīves un darba līdzsvars. Neuztici to citiem!



Nejauši nekas nenotiek. Tā arī mani atrada šis video. Vienkārši lieliski sacīts! Tikai 10 minūtes par tēmu...KAD TU BEIDZOT SĀKSI DZĪVOT? Abstulbinoši praktisks padoms.
Līdzīgu iemeslu dēļ arī es nolēmu mainīt savu dzīvi. Un esmu nolēmusi palīdzēt tiem, kuri ir gatavi BEIDZOT SĀKT DZĪVOT. Iegūt līdzsvaru- iekšēju un ārēju.

Sākot skatīties šo video, ievērtējiet iespēju izvēlēties subtitrus krievu valodā.


Nigel Marsh: How to make work-life balance work | Video on TED.com

Uz tikšanos Jūsu jaunajā dzīvē!

otrdiena, 2011. gada 26. aprīlis

Viss top!

Viss vēl tikai top! Esmu ceļā uz mērķi. Es mainos. Esot līdzsvarā un saskaņā ar sevi.
PAVASARIS GAISĀ UN SAJŪTĀS!

piektdiena, 2011. gada 22. aprīlis

Māmiņu pavasara skaistumkūre. Atsauksmes.

Meitenes, ar kurām sadarbojos 3 mēnešus ilgajā "Māmiņu pavasara skaistumkūrē" stāsta par to, kā tas bija...sadarboties ar kouču- t.i. mani. Paldies meitenēm!

ILONA ANDRIKSONE 
...Pats noslēpumainākais speciālists mūs sagaidīja trešdien, jo par koučingu biju dzirdējusi līdz šim vien garām ejot, un arī pirms šīs konsultācijas nemetos interneta dzīlēs, lai uzzinātu kas tas ir. Tā teikt devos uz tikšanos kā balta lapa. Izrādās tas pats psihologs vien ir, tikai tie atbildāmie jautājumi ir drusku savādāki nekā psihologiem – vulgaris. Īsumā par to kas, tad notika šajā pirmajā konsultācijā, jo garāk man stāstīt nemaz nav ļauts, tā teikt, tas paliek starp mani un Intu. Man vajadzēja konkrēti nosaukt savus mērķus, ko vēlos sasniegt šo 3 mēnešu laikā. Kā arī nosaukt darbiņus, ko veikšu tuvākajās dienās, lai kaut par dažiem centimetriem pievirzītos tuvāk augstāk izvirzītajiem mērķiem. Jāsaka, kaut kas jauns un nepieredzēts… /03.02.2011./

LĪGA URTĀNE
...Bija arī tikšanās ar kouču-interesanti bija sev nostādīt mērķus un tos sadalīt pa mazākiem solīšiem, lai katru dienu varētu nokļūt tiem lielajiem mērķiem tuvāk. Galvenais saprast, ka ar visiem viss ir kārtībā!... /05.02.2011./
…Vēlējos pateikt paldies koučinga speciālistei Intai par interesantiem mājas uzdevumiem un sarežģītajiem jautājumiem, kas jāuzdod sev :)… /26.02.2011./
…Projekta ietvaros koučs Inta man iemācīja tik galā ar stresu... /09.04.2011./

SANDRA MARCINKEVIČA
… ļoti gaidu arī tikšanos ar kouču un man ir sajūta, ka nāksies sev atbildēt uz daudz neērtiem, bet ļoti godīgiem jautājumiem par sevi, kurus ikdienā varbūt nemaz negribas kustināt. Ne velti, lai kaut ko sasniegtu, kāds grams sviedru ir jāizlej!... /31.01.2011./
Vēlreiz gribu pateikt PALDIES visiem speciālistiem, kas ar mums šos trīs mēnešus bija kopā un līdzās: Koučam Intai Santai – ja vien ir iespējams, izbaudiet, ko var dot koučings, ja esat gatavas uzdot sev daudzus /jautājumus/, varbūt pat brīžiem pilnīgi nepatīkamus un sarežģītus, taču godīgi uz tiem atbildēt..../22.04.2011./

INDRA GORA
….Mēs uzliekam piemērotas maskas un tad nu skaisti dzīvojam, ieslēdzot savas patiesās sajūtas kaut kur dziļi, dziļi. Man šī ir iespēja atrast un paturēt savu īsto es. Turklāt pēc Intas koučinga sapratu, ka visas vajadzīgās atbildes mēs zinām paši, bet ieslēgti pārāk daudz bloki, lai uzsāktu ceļu pēc tām. Tā ir ilūzija, ka ir labi un pareizi kā ir, lielākā daļa cilvēku nemaz negrib apjaust realitāti un saskatīt sevi tajā. Un tad rodas visas tās problēmas, kas patiesībā ir sekas nevis cēlonis. Jau tagad, programmas ietvaros, iegūtas daudz jaunas zināšanas arī par savu ķermeni un uzturu, un cik vien varu to pielietoju. Un meitenes, to var katra! Atkal jau, koučs Inta,  pačukstēja, ka ir tāds labais 21 dienas ieradumu noturēšanas modelis. Proti, ja neizlaižot, 21 dienu pēc kārtas pildīsi kādu savu jauno apņemšanos, ir ļoti liela iespēja, ka tas kļūs par paradumu... /09.02.2011./

IEVA CĪRULE
….Šonedēļ apmeklēju koučinga individuālo konsultāciju. Izvirzīju savus mērķus uz 15.aprīli, sapratu kas man jādara , lai sasniegtu mērķi. Sakārtoju visu kā saka pa plauktiņiem. Noderīgi pavadīts laiks…/04.02.2011./
…Apmeklēju vakar arī koučinga speciālisti un secināju priekš sevis svarīgu lietu. Man vienkārši ir jāļaujas šim neticamajam pasākumam. Vajag vairāk uzticēties sev un ļauties straumei mierīgi visu pieņemot... /18.02.2011./
…Šajā nedēļā daudz pastaigājos un veltīju laiku sev un domām par to, kas pašlaik notiek ar mani? Izlasot Koučinga speciālistes uzdevumu, raisījās pārdomas. Pārdomas par saviem izvirzītajiem mērķiem. Vai tie maz ir mani mērķi ? Vai atbildību par savu dzīvi uzņemos es pati? Vai kāds cits to dara manā vietā? Vai to ko es daru un gribu es patiesībā vēlos? Skan sarežģīti ! Tas tā arī ir , kas teica , ka būs viegli?... /04.03.2011./
….Apmeklējot koučinga pirmo sesiju, mums bija uzdevums iedomāties, kādas mēs vēlētos izskatīties 15.aprīlī, kad beigsies projekts. Es atceros, ka man bija grūti izdomāt, kādai man gribētos būt? Es sapņoju un vizualizēju ideāla auguma aprises uz šo konkrēto datumu. Ja uz pirmo sesiju man bija miglaina bilde par to, vai tas ir tas, ko vajag? Vai tas, ko es gribu? Tad tagad esmu sapratusi, ka es to varu arvien skaidrāk noformulēt un iztēloties. Esmu pārliecināta par panākumiem…/18.03.2011./

piektdiena, 2010. gada 10. decembris

Esmu nonākusi tur, kur vēlējos būt toreiz

Nejautāšu par niku, to jau mums izstāstīji. Jautāšu par nopietnākām lietām – Tev ir ārkārtīgi interesanta profesija – attīstības trenere, koučs. Esi arī rakstījusi mums SK par savu nodarbošanos, bet varbūt pastāsti, kā savā dzīvē nonāci līdz tam un kāpēc esi tā,kas esi

-Labs jautājums! Es uz savas ādas vairākkārt pārbaudījusi to, ka nekas nenotiek tāpat. Vienkārši tāpat. Es bieži ķeru sevi pie domas, kas būtu,ja... es nebūtu to izdarījusi, tur aizgājusi vai to pateikusi. Un nonāku pie secinājuma....tik un tā nonāktu turpat, tikai pa citu ceļu. Tad nu lūk....droši vien viss sākās vēl pirms manas piedzimšanas, un iespējams, pat pilnīgi noteikti, pirms piedzima mana mamma, tētis un mani vecvecāki. Es piedzimu Kuldīgā, augu pie vecvecākiem, reizēm tikos ar mammu un domāju, ka tā notiek ar visiem bērniem. Kad paaugos...sapratu, ka tā ar visiem gan nenotiek. Tad pa vidu bija visādi spurošanās un laimes brīži, bet kaut kādā mirklī sapratu, ka vēlos palīdzēt cilvēkiem dzīvot laimīgi, veidot laimīgas ģimenes. Atceros to sajūtu, kā es to teicu, atceros arī, kam to teicu un atceros, ko man atbildēja. Teikums skanēja apmēram šādi: „Tā ir ārkārtīgi liela atbildība. To tā vienkārši nevar darīt”. Tagad saprotu...nu jau savi 20 gadi būs pagājuši, kopš to teicu...ka esmu nonākusi  tur, kur vēlējos būt toreiz. Tikai pa citu ceļu. Sausiem faktiem runājot: pabeidzu psiholoģijas bakalaura studijas, pēc tam ieguvu MBA un sajutu tukšumu, ko aizpildīju studējot koučingu.
Iespējams, ka ja es nebūtu izlasījusi rakstu žurnālā „Biznesa psiholoģija” par koučingu, nebūtu atsaukusies izaicinājumam strādāt uzņēmumā, kurš mani aizsūtīja komandējumā uz Maskavu, nebūtu tur satikusi reālu kouču, nebūtu aizgājusi uz koučinga skolas prezentāciju...es vēl būtu ceļā uz to, ko daru tagad. Bet zinu, ka mērķis man tik un tā būtu –palīdzēt dzīvot cilvēkiem laimīgi.

Kas Tevi tajā koučingā tā reāli piesaista? Kur ir tas kaifs? Vai nebija daudz un grūti jāmācās?

-Kaifs ir mirklī, kad redzi, kā klienta acis aizdegās…..kaifs ir mirklī, kad esi blakus vērtību formulēšanās mirklim….kaifs ir redzēt klienta sasniegumus. Un saprast, ka Tu tur biji blakus, atbalstīji, mudināji, iedrošināji, izaicināji.
Koučings pēc savas būtības ir vienkāršs kā pati pasaule. Līdzsvara, pieņemšanas un pozitīvisma un efektivitātes princips. Esmu visu, ko mācījos…jau zinājusi agrāk, tikai nav bijusi iespēja to salikt sistēmā un sistēmiski to izmantot.  Gan psiholoģijā, gan biznesa vadībā to māca. Un lielie dzīves pamatprincipi arī saskan ar koučingu.

Kā Tu pati izjūti dzīvi? Kā notikumu, apstākļu sakritību, likteni, jeb kaut ko veidojamu un ietekmējamu savām “rokām” un lēmumiem?

- Laikam jau atbildēju… te būtu vietā citāts no Kastaņedas grāmatas. Esmu jau vairākkārt to izmantojusi. Ir 2 ceļi. Abi tie ved uz nekurieni. Bet vienam no ceļiem ir sirds, otram nav. Ceļš, pa kuru Tu dosies ir jāizvēlas ļoti rūpīgi, to vari izmēģināt vairākas reizes, jo tas varbūt ir būtiskākais Tavas dzīves lēmums.

Kas Tu esi savā brīvajā laikā? Sieva, mamma, draudzene?

-Es esmu sieviete. Laikam beidzot esmu to sapratusi un akceptējusi šo lomu. Esmu meklējusi sevi… mammas loma man nekad īsti nav gājusi pie sirds, arī pret sievas lomu vienmēr man ir bijis protests. Esmu uztvērusi tās kā īpašumtiesības uz mani. Esot sievietei, es jūtos daudz komfortablāk. Tad varu būt arī draudzene. Lai gan ar draudzeņu būšanām man kādu laiku bija kreņķis- es sāku koučēt savas draudzenes ikdienas sarunās. Pāris reizes dabūju pa ausīm un sapratu, ka es esmu vajadzīga kā draudzene, nevis kā koučs.  Ar bērniem runāju no šīs pozīcijas un jūtu, ka viņi mani saprot. Saprot, ka es varu būt dusmīga, nogurusi, saprot, ka es varu kļūdīties.

Ko sievietes nāk pie Tevis risināt? Kas, Tavuprāt, ir izplatītākās latviešu sieviešu dzīves problēmas un varbūt visbiežāk pieļautās kļūdas?

-Man šķiet, ka Latvijas sievietes ir fantastiski darbīgas un ar milzīgu atbildības sajūtu. Tas ir viņu spožums un posts reizē. Nereti sievietes uzņemas atbildību ne tikai par savu, bet arī par savu bērnu, vīru, vecāku vai draudzeņu dzīvi. Te vietā ir jautājums: Ko Tu vari izdarīt? Kas ir Tavā kontroles zonā?.....un turpināt koncentrēties uz SEV svarīgo mērķu sasniegšanu. Ļaut apkārtējiem dzīvot savu dzīvi, iegūt savu pieredzi un pieņemt savus lēmumus. Ļaut- tas ir tas ko var izdarīt ikviena no mums, vai ne?
Vispārināt ir ļoti grūti, katrs gadījums ir unikāls, bet tas, ko es jūtu apkārtējā sadzīvē ir tieši šī milzīgā atbildības sajūta par VISU.  Kļūdas…labāk, pārfrāzēt. Tā ir pieredze, kas mūs bagātina.

Tu esi arī aktīva Aizputes Sieviešu kluba dalībniece. Pastāsti, kā jums tur iet? Kā jūs uztver apkārtējie?

-Jā, esmu gan aktīviste. Nupat skaitīju- esam apzinājušas vairāk kā 100 Aizputes un novada sievietes. Notikuši jau 13 pasākumi (līdz gada beigām paredzēti vēl 4). Ik sestdienu ejam nūjot (to jau vairāk pie pasākumiem neskaitu, tā jau ir tradīcija). Arī tagad, brienam pa sniegu un priecājamies par piesnigušajām eglēm. Idejas no sieviešu puses nāk, kā no pārpilnības raga, spēj tikai īstenot!  Arī no vīriešu puses esam saņēmušas pozitīvas atsauksmes. Mans vīrs teica, ka labprāt nāktu vēl un vēl stāstīt par vīna gatavošanu :). Esam pabijušas arī vietējos laikrakstos. Esam kļuvušas populāras :). Vēl pat 2 mēnešu nav mūsu darbībai, bet esmu tik daudz interesantu cilvēku iepazinusi! Gribu izmantot izdevību un pateikt PALDIES visām dāmām!

Kāds ir Tavs vīrieša ideāls? Kāpēc tik reti sievietes sastop to ideālo? Vai mēs gribam par daudz?

-Mans ideāls? Labs jautājums. Vīrietis ar stiprām rokām un labu sirdi, lai varētu apkampt un samīļot.  Laiku pa laikam tādu sastopu. Man ir noveicies.
Kāpēc reti sastop? Mmmm. Nezinu, es vienmēr esmu sastapusi īsto vīrieti īstajā laikā. Tiesa pirms tam to “izsapņojusi”, ko tieši es gribu. Varbūt tur tā sāls? Precīzi noformulēt, ko gribu….un tad to pieņemt.

Pastāsti, kā sevi lutini? Kas Tev patīk no modes mākslas mūzikas? Kas Tev visvairāk garšo? Ko Tu vislabāk proti?

-Vai dieniņās! Es sevi lutinu katru dienu un katru mīļu mirkli :). Visvairāk jau sanāk lutināt acis- pamanīt skaisto apkārt: zīlīti aiz loga, mēnesi kokos, saules starus mākoņos. Es baudu dzīvi, katru tās mirkli…arī tad, kad esmu noskumusi, dusmīga, vai nogurusi…arī tad es izbaudu šo mirkli, noslauku asaru un palaižu to tālāk.
Mode- par to man būs blogs. Esmu Dior New look fane. Rebekas blogs par šo tēmu man bija kā saldais ēdiens. Paldies, Rebeka!
Māksla- uzreiz nāk prātā muzeji. Esmu apmāta ar lielo mākslinieku darbu meklēšanu tajos. Uzrakstīšu blogu par to, kā es braucu DĀMU AR SERMULIŅU skatīt. Tas būs jautrs stāsts!
Mūzika- arī būs blogs. Šonedēļ klausījos Imanta Kalniņa CD OTRO ELPU un apraudājos.
Garšo- arī  būs blogs.Esmu klasisku mantu piekritēja. Zemenes. Šokolādes konfektes. Saldējums.
Protu- gandrīz visu. Bet, ko neprotu, varu iemācīties, ja vien sagribēšu. Skāde, negribas man visu prast! Vislabāk man tomēr sanāk klausīšanās.

Kā Tu raksturotu, kādas sievietes apgrozās Sieviešu kluba portālā un kādu pati saskati šo portālu, kurā darbojies? Kādu Tu redzi SK nākotni?

-Šeit ir vienkārši lieliskas sievietes!  Pirmkārt pozitīvas. Un tas ir pats galvenais! Aktīvas. Atvērtas. Radošas. Ļoti dažādas. Esmu ļoti daudz no Jums visām mācījusies! Paldies Jums!
Portāls…ir tieši tāds pats viņa lasītājas un blogeres. Vide, kurā gribas uzturēties. Paldies, Tev, Sandija par šādas vides radīšanu!

Nākotne….domāju, ka portālam radīsies filiāles visā Latvijā. Redzu to, ka iedvesmas avotu ikvienai sievietei. Kļūt par laimīgu sievieti. Un laimīga sieviete…. spēj ļoti daudz mainīt sev apkārt. Tas taču būs jauki, vai ne?

Paldies Sandijai Salakai par interviju!
Raksts pirmo reizi publicēts portālā www.sieviesuklubs.lv

piektdiena, 2010. gada 1. oktobris

Tam būtu jākļūst par katra dzīves sastāvdaļu

Ritas Stuģes pieredzes stāsts

"Ja man jāsaka, ko man deva Koučings, tad tāpat kā ar visu mūsu dzīvē. Tam būtu jākļūst par katra dzīves sastāvdaļu, regulāri, ne reizi vai divas gadā. Es to saprotu kā sava veida plānošanu, prioritāšu un mērķu definēšanu un tad to mērķtiecīgu īstenošanu. Liekas, kas gan varētu būt vienkāršāk. Bet dzīve pierāda, ka kādreiz pinamies savās kājās un neredzam kur tad ir mūsu mērķi, kas tad mums galvenais un kā to sasniegt. Nu tad jau jāķeras pie tā ārzemju lamu vārdiņa un jāsāk koučoties. Man tas ļoti labi patika tieši tādā varētu teikt stresa situācijā, kad bija jāgatavo prezentācija. Laika maz un nesaproti, ko tad īsti Tev būtu jāizvirza priekšplānā. Tad Tu iestājies durvīs un uzdevi pāris primitīvu jautājumu un parādījās tā, kā neliela gaisma tuneļa galā. Tātad jāmeklē laiks, jāapstājas, jāapskatās apkārt, kur kāds koučs tuvumā „mētājas” un ik pa brīdim jāsakārto domas, plāni un darbi.
Paldies, ka atgādināji šo te svarīgo dzīves pusi!"

otrdiena, 2010. gada 24. augusts

Nauda. Arhetipi. Sadarbība.

Viss tas- ir vēstures jautājums.
Tagad mums ir nepatikšanas, tāpēc, ka mums nav labas vēstures.
Mēs atrodamies starp vēsturēm.
Vecā vēsture vairs nedarbojas kā nākas, bet jauno vēsturi mēs vēl neesam iepazinuši.
Thomass Berry. The New Story

Sakiet, ko Jūs iedomājaties, kad dzirdat vārdu „nauda”? Prieks? Laime? Kaudze? Seifs? Ceļojums? Darbs? Noteikti varianti ir dažādi. Piemēram, man, kādu laiku atpakaļ vārds „nauda” saistījās ar vārdu „cīņa”. Man apkārt esošā pasaule (pareizāk sakot, tā pasaules daļa, kuru uztvēru) man katru dienu atgādināja: „Gribi naudu?- Cīnies. Gribi labklājīgu dzīvi?- Noroc emocijas un konkurentus. Gribi ikdienas SPA un jaunākos tērpus?- Klausi tos, kam nauda un nicini tos, kuriem tās nav.”  Man tas šķita un vēl joprojām šķiet nepareizi. Nē, ne jau tajā nozīmē- ka mamma teica, ka tā nav labi. Bet kaut kā PA LIELAM nepareizi. Zināju, ka gribu pelnīt labi, bet tikpat labi zināju, ka cīnoties, maksājot kukuļus un iznīcinot konkurentus nespēšu priecāties par nopelnīto. Es biju pretrunā pati ar sevi un vairs tā turpināt nevarēju. Un mani šāds stāvoklis neapmierināja. Kas notiek tad, ja kāds ir neapmierināts ar esošo situāciju un otrs kāds vairs nevar to izturēt? Tie, kuri mācījušies padomju skolās, zin, ka šādu situāciju sauc par revolucionāru. Mana iekšējā revolūcija ilga vairākus gadus. Manai revolūcijai bija arī ārējas izpausmes- mainīju labi apmaksāto darbu, mainīju ieradumus, mainīju attieksmes, apguvu jaunas prasmes. Vai mana iekšējā revolūcija ir beigusies? Nezinu. Bet zinu vienu, pateicoties tai, esmu piedzīvojusi daudz interesantu atklājumu. Un par vienu no tām vēlos pastāstīt Jums.

Droši vien, ka ikviens kaut ko ir dzirdējis par K.G.Jungu un viņa arhetipiem? Nē, es nedomāju psiholoģiskos tipus (sangviniķis, melanholiķis u.t.t), bet arhetipus (kā pats Jungs saka- dvēseles instinkti). Tie mīt tajā visas cilvēces neapzinātajā apziņas daļā, kas ir visiem kopīga (kolektīvā zemapziņa). Savulaik pats Jungs savos darbos atzina, ka viņa radītā teorija par kolektīvo zemapziņu nav pakļaujama empīriskai pārbaudei un ir uztverama vairāk kā pieņēmumu kopums. Tomēr vairāki pētnieki ir atzinuši šos pieņēmumus par ļoti noderīgiem un uz tiem balstoties, veikuši padziļinātus arhetipu pētījumus ne tikai analizējot mūsdienu cilvēku uzvedību, bet arī pētot senatnes vēsturi, kultūru, ekonomiku un tostarp arī cilvēku attiecības ar naudu. Kā viens no šādiem pētījumiem ir Bernarda Lietara (beļģu ekonomists, profesors) grāmata „Naudas dvēsele”, kurā tiek stāstīts par cilvēces attiecībām ar naudu un par to, kāpēc tās ir izveidojušās tieši tādas, kādas tās ir. Tostarp arī par to, kāpēc notiek ekonomiskās krīzes un jau 1999.gadā tika prognozēti nākošās krīzes apstākļi (kurus uz šo dienu esam jau piedzīvojuši). Grāmatas autors balstās uz Junga teoriju par arhetipiem, kuru pilnveidojuši psihologi Roberts Mūrs (R.Moore) un Duglass Džilets (D.Gilette). Mūrs un Džilets piedāvā cilvēka psihes karti attēlot ar četru Junga darbos minēto arhetipu palīdzību: Pavēlnieks, Kareivis, Mīļotā un Mags. Tieši šo četru arhetipu izvēle tiek pamatota ar to, ka tie ir vispopulārākie un sastopami visās kultūrās. Savukārt Lietars, balstoties uz savu pētījumu, šai četrotnei pievieno vēl vienu arhetipu- Lielā Māte, minot, ka šis ir arhetips, kurš gandrīz visā Rietumeiropas kultūras laikā ir ticis noliegts. Kā saka Lietars- Lielās Mātes arhetipa noliegšana ļoti lielā mērā ir noteikusi mūsdienu ekonomisko, sociālo un pat ekoloģisko pasaules stāvokli. Jungs savā kolektīvajā zemapziņas teorijā runā arī par tādu terminu, kā „ēna”, norādot, ka tā ir negatīvā personīgā Ego daļa. Savukārt Mūrs un Džilets šo teoriju attīsta līdz arhetipu līmenim, norādot, ka arhetipu ēnas var novērot tad, kad arhetips tiek apspiests, noliegts vai neatzīts. Pie kam ēnas katram arhetipam ir divas- iņ-ēna un jaņ-ēna, kā divi pretpoli, divas galējības, kuru starpā valda bailes (Junga teorijā daoisms organiski iekļaujas- Jungs to ir atzinis, ka vienu no lietām, kuru būtu nepieciešams iepazīt katram rietumniekam). Piemēram arhetipa Pavēlnieks ēnas ir „tirāns” (jaņ-ēna) un „vājais posms” (iņ-ēna). Savukārt, arhetipa Lielā Māte ēnas ir „skopums” (jaņ-ēna) un „trūkums” (iņ-ēna). Respektīvi, tā, kā Rietumeiropas kultūrā ir tik ilgi bijis noliegts Lielās mātes arhetips, tad sabiedrībā ir valdījušas šī arhetipa ēnas puses- skopums (vēlme krāt un nedalīties) un trūkums (bailes no nabadzības). Vai neizklausās pazīstami?






Attēla „Arhetipiskais cilvēks” avots: Душа денег/Бернар А.Лиетар. – М.: Олимп: АСТ: Астрель, 2007.- 365

Katram no šiem pieciem arhetipiem un viņu ēnām ir vēl arī citi nosaukumi, tomēr pie tiem nekavēšos, jo līdz ar to nosaukumiem nāk plašs to skaidrojums.

Pievēršoties pasaules vēstures izpētei, šo arhetipu un viņu ēnas pušu ietekmei uz cilvēku attiecībām ar naudu, tika atklāta interesanta sakarība- kultūrās, kurās netika noliegts Lielās Mātes arhetips, pastāvēja savdabīgs naudas tips. Lietars šo naudu dēvē par iņ-naudu, pretstatā jaņ-naudai- naudai, kuru mēs visi pazīstam. Ar ko gan šīs divas naudas atšķiras? Jaņ-nauda pēc savas būtības ir vīrišķīga- tā mudina par sevi cīnīties, mīl, ka to uzkrāj un pēc tās dzenas. Savukārt iņ-nauda mudina uz sadarbību, veicina visu iedzīvotāju slāņu pilnvērtīgu iztiku un nebūt nav krājama, bet gan lietojama (sievišķīgā būtība). Savadabīgi, teiksiet? Jā, arī man tā likās! Lietojamās naudas noslēpums bija apstāklī, ka tā pati par sevi nebija vērtība- tā bija tikai un vienīgi maiņas līdzeklis. To nebija jēgas krāt, jo pēc kāda laika to izņēma no aprites ar maiņas kursu 4 pret 3 (viduslaiku posmā). Tomēr pati naudas vērtība palika tāda pati- par 3 jaunajām naudām varēja nopirkt to pašu, ko par 3 vecajām naudām. Jautāsiet, kad tad bija tādi laiki? Viens no šādiem laikiem bija- tā sauktajos drūmajos viduslaikos (vēl savā grāmatā Lietars stāsta par Ēģiptē valdošo iņ-naudas sistēmu). Vai esat kādreiz padomājuši, kā Eiropā izdevās uzcelt tik daudz grandiozu baznīcu un katedrāļu? Ja jau tie viduslaiki bija tik drūmi? Vēsturiskie pētījumi rāda, ka savi 300 gadi (10.- 13. gadsimts) nemaz nav bijuši tik drūmi- laiks, kad godā ticis celts Lielās Mātes arhetips.  Lielākās un skaistākās katedrāles ir tikušas celtas par godu Jaunavai Marijai (kāpēc gan ne Jēzum Kristum?). Tāpat arī būtiski ir tas, ka šo katedrāļu celtniecībai līdzekļus ir devuši vietējie iedzīvotāji (valdnieki nereti ir finansējuši tikai vienas greznas vitrāžas izgatavošanu).  Kur gan tika ņemti līdzekļi? Vienkāršie iedzīvotāji šajos gadsimtos dzīvoja ļoti pārticīgu dzīvi un nereti pat atļāvās strādāt tikai  4 dienas nedēļā, jo ar to pietika, lai nodrošinātu iztiku. Kā norāda vācu vēsturnieks Frics Švarcs ”Nebija nekādas atšķirības starp zemnieku mājām un pilīm” (Schwartz F.Sechs-Stunden-Tag im Mittelalter). Pārticīgu vienkāršo iedzīvotāju dzīvi pierāda arī apbedījumu pētījumi- 10.gadsimta londoniete ir bijusi garāka par šīsdienas londonieti. Un turpinot par sievietēm- tad tām bija daudz lielākas tiesības un brīvība rīkoties ar savu īpašumu nekā pagājušā gadsimta sākuma cīnītājām par sieviešu tiesībām. Uz 13.gadsimta beigām Rietumeiropā esot bijušas 350 000 baznīcu- tādu baznīcu celtniecības bumu Eiropa turpmākajos gados vairs nepiedzīvo. Nereti katedrāles ietilpība pārsniedza konkrētā ciemata iedzīvotāju skaitu vairākas reizes. Kamdēļ tāda izšķērdība? Lietārs pamato to ar visnotaļ mūsdienīgu skatījumu uz lietām- ar ilgstpējīgu projekta attīstību. Katedrāles vēl joprojām nodrošina šī ciematiņa (varbūt nu jau pilsētas) tūristu (kādreiz svētceļnieku) plūsmu, kas savukārt nodrošina vietējos ar darba vietām un iztikas līdzekļiem. Pārsteidzošie viduslaiki! Un viss pateicoties Lielās Mātes arhetipa godināšanai. Eiropas uzplauksmes laiks beidzās līdz ar raganu medībām un līdz ar to arī Lielās mātes arhetipa noliegšanu. Parādījās bailes no trūkuma un vēlme uzkrāt un ne ar vienu vienkārši tāpat nedalīties. Un tas jau ir stāsts, ko mēs pazīstam. Tomēr lielākā daļa katedrāļu un baznīcas liecina par šo laiku, kad valdīja nauda ar sievietes dvēseli.

Lietars savā grāmatā kā ekonomists runā par to, ka šobrīd ir pienācis laiks atdzīvināt iņ-naudu- naudu ar sievietes dvēseli, kas veicina sadarbību. Vēl vairāk, Lietars norāda, ka nereti jau tāda nauda darbojas- Time Dollar (ASV),  LETS (Kanāda), WIR (Šveice).  Lietars piedāvā sievišķīgo un vīrišķīgo naudu lietot paralēli- norādot, ka iņ un jaņ sadarbībā ir spēks. Vīrišķīgā nauda pietiekmi ilgi ir valdījusi pār pasauli un nav veicinājusi pasaules veselīgu attīstību, drīzāk otrādi. Par to liecina gan „nabadzīgo” pasaules valstu daudzums, gan ekoloģiskās problēmas, ar kurām jau sākam saskarties arvien vairāk un vairāk...

Kāda man paziņa, šo visu uzklausot, teica: „Nu tas tak, ir sen zināms, ka visu, ko sievietes iekopj un sakārto, vīrieši karos noposta. Tad atkal nāk sievietes, dzemdē bērnus, audzē dārzus, iekārto mājas. Un atkal vīrieši metas karos un visu iznīcina. Un atkal nāk sievietes....” . Gribētos dzīvot pasaulē bez kariem. Sadarbībā. Kur ir vieta vīriešiem, sievietēm un dzīvei. Un Jums?


Augstāk minēto grāmatu vācu valodā iespējams iegādāties šeit: