otrdiena, 2011. gada 9. augusts

Ceļš uz debesīm….vai elli

Raksts publicēts arī www.sieviesuklubs.lv

Uzturoties www.sieviesuklubs.lv vidē, biju pamanījusi, ka meitenes “aprunā” grāmatu “Ēd. Lūdzies. Mīli.” (Eat, Pray, Love: One Woman's Search for Everything ) un pēc tam arī tāda paša nosaukuma filmu (Eat, Pray, Love [DVD] [2011]). Nodomāju, ka labprāt šo grāmatu izlasītu. Īsi pirms Ziemassvētkiem, grāmatnīcā, ieraugot grāmatas cenu, pacilāju grāmatu un nodomāju…eh. Varētu no kāda aizņemties…varbūt bibliotēkā izlasīt…un noliku šo domu.
Domu noliku līdz pagājušajai piektdienai, kad meita atnāca no savas vecāsmammas (manas vīramātes) ar šo grāmatu padusē. Vecāmamma esot šo grāmatu izlasījusi, otra vedekla arī, tagad pienākusi mana kārta. Klusu saucu “Urā!” un pateicos Visumam par savas vēlmes piepildījumu.
Grāmatu, kā parasts “apēdu” pāris dienās. Bet atšķirībā no citām līdzīga tipa (sieviešu romāns!) grāmatām nolēmu nevis nolikt plauktā, bet labākās vietas piefiksēt un uzrakstīt par tām kādu blogu.
Pirmais, kas man aizķērās bija stāsts par Bali dziednieku Ketutu (grāmatas autore apraksta savus piedzīvojumus Itālijā, Indijā un Indonēzijā-Bali, kur devusies pēc postošas personīgās dzīves krīzes savas identitātes meklējumos). Tad nu tā…Elizabete (grāmatas autore) uzturējās pie Bali dziednieka Ketuta, lai…..laikam jau pašai viņai īsti nebija skaidrs, kāpēc, bet to darīja. Savukārt Ketuts aizbildinoties ar nepieciešamību uzlabot savas angļu valodas zināšanas vienkārši baudīja Elizabetes sabiedrību. Elizabete apguva dažas meditācijas tehnikas un citu starpā vienu reizi aizrunājās par meditācijas piedzīvojumu 7 līmeņos, kas ved…uz Debesīm.

“….tātad Tu esi bijis debesīs, Ketut?- es brīnījos. Vecais vīrs smaidīja.Protams,viņš tur esot bijis, viņš apstiprināja. Nokļūt debesīs esot pavisam viegli.
-Kā Tur ir? – es jautāju.
-Skaisti. Viss tur ir skaisti. Viss cilvēki tur ir skaisti. Viss ēdiens tur ir skaists. Tur viss ir mīlestība. Debesis ir mīlestība.
Tad Ketuts pateica, ka viņš zinot vēl citu meditāciju.- Uz apakšu.- Šī apakšas meditācija aizvedot viņu septiņus  līmeņus zem pasaules. Tā esot bīstamāka meditācija. Ne iesācējiem, tikai meistariem.
-Tātad, ja Tu pirmajā meditācijā nokļūsti debesīs,- es taujāju.-Tad iznāk, ka otrajā meditācijā Tu nokļūsti…
-Ellē,- viņš pabeidza manu secinājumu…..”
“….cenšoties ieviest skaidrību, es jautāju:- Tu esi pabijis ellē, Ketut?
Viņš smaidīja. Protams, viņš tur esot bijis.
-Kā tur, ellē, izskatās?
-Tāpat, kā debesīs,- viņš atbildēja.
Redzēdams manu apmulsumu viņš centās paskaidrot.
-Visums ir aplis, Lisa.
Man arvien vēl nebija sajūtas, ka es būtu sapratusi.
-Augša, apakša- beigās viens un tas pats, - viņš sacīja.
Es atcerējos senu kristīgo mistiķu priekšstatu: Kā augšā tā lejā.- Tad kā Tu vari noteikt atšķirību  starp debesīm un elli?- es jautāju.
-Pēc tā, kā Tu tur nonāc. Debesīs Tu ej uz augš caur septiņām laimīgām vietām. Ellē- uz apakš caur septiņām bēdīgām vietām. Tāpēc priekš Tevis labāk ir doties uz augš, Lisa, - viņš smējās.
Es tik un tā netiku gudra,- Tu gribi teikt, ka vari aizvadīt savu dzīvi,virzoties augšup caur laimīgām vietām, jo galamērķi – debesis un elle- beigu beigās ir viens un tas pats?
-Tas pats, tas pats,- viņš piekrita.- Beigā tas pats, tāpēc labāk pa ceļojuma laiku būt laimīgam.
Tad es teicu: - Ja jau debesis ir mīlestība, tad elle ir…
-Arī mīlestība- viņš pateica priekšā.
Kādu brīdi es sēdēju, cenzdamās to salikt visu pa plauktiņiem.
Ketuts no jauna iesmējās un mīļi papliķēja mani pa celi.
-Jauniem cilvēkiem allaž to grūti saprast!”

Man atkal nācās atskārst, ka eksistē divu veidu ceļi- tādi kuri ved uz debesīm (t.i. kuros ir sirds pēc Kastaņedas Dona Huana mācībām) un tādu, kuri ved uz elli (t.i. tie, kuros sirds nav). Dīvaina sakritība- viens vecs indiānis no Amerikas (pierakstījis Kastaņeda ap 60-tajiem gadiem) runā par to pašu…par ko runā viens vecs balietis no Indonēzijas (pierakstījusi Elizabete Gilberta ap 2003.gadu).

Kāds tam visam sakars ar manu mīļo koučingu? Tāds, ka ikvienam ir iespēja izvēlēties…un ja šī izvēle šķiet nepiemērota, tad ikvienam ir iespēja mainīt savu izvēli, lai nokļūtu uz tā ceļa, kuram ir sirds (vai šajā variantā, kurš ved caur 7 laimīgām vietām) un kurš ved uz debesīm. Un vēl…cik svarīgi ir definēt, kur mēs gribam nokļūt? Vai debesīs…vai ellē. No tā lielā mērā būs atkarīgs mūsu ceļš.

Kas ir tas, ko Tu šodien vari izdarīt, lai ietu pa to ceļu, kuram ir sirds, un kurš ved uz debesīm?

Šo grāmatu iespējams iegādāties arī oriģinālvalodā! 


Un filmu arī!



ceturtdiena, 2011. gada 4. augusts

Ceļojums ar ziloni pārmaiņu pasaulē

Zilonis jebkurā gadījumā ir spēcīgāks par jātnieku
Nesen kā noklausījos audiogrāmatu SLĒDZIS (Dan Heath, Chip Heath Switch: How to change things when change is hard), kurā pārmaiņas tika salīdzinātas ar  ceļojumu uz ziloņa. Zilonis ir zemapziņa (tas, kas atbild par emocijām un motivāciju), jātnieks ir loģiskais prāts (gribasspēks, tas, kas atbild par analīzi un plānošanu) un ceļš tā ir vide, kurā pārmaiņas notiek (situācija, apkārtne). Saprotams, ka jātnieka uzdevums ir mudināt ziloni doties vajadzīgajā virziena un sasniegt ceļa mērķi pēc iespējas ātrāk. Bet dzīvē notiek visādi. Un par to ir stāstīts šajā grāmatā. Citu starpā ļoti skaisti bija pateikts par lietām, kas traucē pārmaiņu ieviešanā un ar kurām ļoti labi var strādāt, izmantojot koučinga pieeju:

  • Jātnieks nespēj ilgstoši piespiest iet ziloni vēlamajā virzienā (gribasspēka apjoms ir limitēts) un tamdēļ nesasniedz mērķi. Risinājums- ir jāiekustina zilonis jeb, citiem vārdiem sakot, jāatrod motivācija. Meklējot motivāciju, koučinga sesijās tiek izmantotas dažādas psiholoģijās metodes. 
  • Nesaprotot ceļojuma jēgu, jātnieks ziloni itin nemaz nemudina un notiek ceļošana pa apli. Risinājums- konkrētība, skaidri definēts mērķis un plāns tā sasniegšanai. Plānošana ir instruments, kas saista koučingu ar biznesam saprotamu domāšanu. 
  • Savukārt ja ceļš ir greizs, tad jātnieks ar ziloni nekad nenonāks tur, kur vajag. Risinājums- ir jāmeklē vide vai jārada tādi apstākļi, kas veicina pārmaiņu efektīvu norisi. Starp citu, tā var būt arī attieksmes maiņa pret vidi. Šis tad nu ir viens no interesantākajiem jautājumiem, ar kuru koučingā strādāt. Jo tas prasa būtisku sevis un sev ierasto uzskatu mainīšanu. Bet ne velti ir teiciens: "Ejot pa to pašu ceļu, nenonāksi citā vietā." Tātad, ja gribi citu rezultātu- izvēlies citu ceļu.


Šo grāmatu oriģinālvalodā var iegādāties šeit:


sestdiena, 2011. gada 30. jūlijs

Vissvarīgākais vadītāja smadzenēs.

Pavisam vienkārši- mūsdienu vispastāvīgākā iezīme ir pārmaiņas. Neko stabils/-a Tu nebūsi, ja būsi stabils/-a :). Mainies.
Izveido ieradumu mainīties. Starp citu, smadzeņu pētnieki iesaka laiku pa laikam doties uz darbu (uz veikalu/skolu/bērnudārzu/pastaigā ar suni) pa citu ceļu. Lai smadzenes neierūsē. Ievies pārmaiņas par pastāvīgu elementu savā dzīvē! Necīnies ar pārmaiņām, bet sadarbojies ar tām. Sadarbojies.
Spēja analizēt un sistematizēt ir  viena no svarīgākajām spējām vadītājam. Arī formulēt un dot uzdevumus ir svarīga. Bet vissvarīgākā ir spēja pieņemt lēmumu. Spēja to izdarīt ātri. Koučinga filozofija ir par to pašu. Apiet "pudeles kaklu"- vietu, kurā bremzējas darbība un notikumi. Pieņemt lēmumu un darīt. Kaut pavisam nedaudz. Spert pašu pirmo un mazāko solīti ceļā uz mērķi. Darīt-domāt-darīt....nevis domāt-darīt-domāt. Jo Tavs vislabākais lēmums, ir tas, kuru esi pieņēmis/-usi. Pieņemsi citu lēmumu- un tas atkal būs vislabākais. Tev uz to ir tiesības.

Šīs pārdomas manī rosināja http://www.vedomosti.ru/ publicētais video.
Uz kādām pārdomām šis video rosināja Tevi?



ceturtdiena, 2011. gada 28. jūlijs

Atklājums! GAUJARTS

Šodienas mans atklājums ir GAUJARTS....Nē, nē, nepārprotiet! Es nedomāju hrestomātisko filmu ar franciski nerunājošo vēsturnieci. Es šoreiz par mūziku. Nē, nē ne ar par Raimonda Paula dziesmu "Mātei".  Šoreiz ar par to nē.
Es par skudriņām, par nemieru, par Cure, par franciskumu dzīvajā, par netveramu krieviskā un franciskā apvienojumu, par čukstiem, par mīlestību, par sapņainiem skatieniem un par koka ēkām, par putekļainām ielām un lietusgāzēm vasarā,  par divriteņiem un smiekliem, par izlaistiem matiem, par tālu skanošām vakara pilsētas skaņām, par dziļdziļam atskaņām sirdīs....PAR LAIMI.
Paldies tviterpaziņam Guntaram Meluškānām!
Ah, jā. Ja minies m/f "Amēlija" soundtraku un tas Tev ir mīļš, tad arī GAUJARTS Tevi uzrunās.
Izbaudi! Voila!


Vairāk tā visa http://www.gaujarts.lv/

trešdiena, 2011. gada 27. jūlijs

Divi kāpuri

....Divi kāpuri sēdēja uz kāposta lapas un pļāpāja. Pēkšņi tie izdzirdēja kādu skaļu troksni, kas atgādināja svilpienus. Tie pacēla galvas un ieraudzīja, ka tiem pāri pārlido  brīnišķīgs tauriņš. Viens kāpurs pagriezās pret otru, pagrozīja galvu un teica: "Ar to nu gan es dzīvē nesākšu nodarboties!"....
(Dr. Scott Simmerman)


Šis, jau kādu laiku atpakaļ lasītais, stāsts mani pamudināja  uzmeklēt, kā īsti notiek šī  tranformācija. Mēs visi par to zinām, mēs to uztveram kā normālu un ticam, ka tā ir. Attiecībā uz tauriņiem un kāpuriem. Tomēr, cik bieži aizdomājamies par to, kā tas attiecas uz mums.Ikvienu. Ko man nozīmē tas, ka kāpuram ir iespēja transformēties tauriņa? Ka īstenībā ik kāpurā mīt tauriņš. Ik ābelēs sēkliņā mīt ābele. Un ik cilvēkā mīt iespējas.





Ikvienam no mums ir iespēja. Iespēja pārtapt no kāpura par tauriņu. Tā jau mūsos ir iekšā. Neatkarīgi no tā vai vēlamies vai nevēlamies to izmantot, vai ticam vai neticam, ka mums tāda iespēja ir. Iespēja, kas snauž un gaidās izmantojama.
Kad pienāks Tavs laiks izmantot šo iespēju? Kā būtu ar tūlīt un tagad? Kā būtu, ja Tu šodien pateiktu sev: Es esmu gatava, Es mainos, Es esmu gatava doties ceļā uz mērķi.

Savukārt es esmu gatava kļūt par Tavu sabiedroto šajā ceļā. Sazinies ar mani!
Viss ir iespējams, ja vien Tu esi tam gatava.

piektdiena, 2011. gada 22. jūlijs

Kas ir TAVĀ dzīves bildē?

Pamēģināt pabeigt teikumu ar metaforu:" Dzīve- tā ir........".  Uzrakstīt pirmo kas ienāk prātā. Pēc tam pamēģināt to uzzīmēt. Iztēlojoties savu vietu tajā. Kā  man tas patīk? Vai vēlos tur būt vienmēr? Vai tas ir mans mērķis? Kur es gribētu būt šajā dzīves bildē?  Kas es gribētu būt? Un kas ir tālāk, ārpus tiem rāmjiem, kas bildē?

Šādas domas manī izraisīja Krievijas publiskās uzstāšanās guru Radislava Gandapasa teiktais koučinga konferencē. Ieskaties arī Tu.
Kādas domas raisās Tev?
Pabeidz teikumu ar metaforu: "Dzīve- tā ir...." un padalies ar to :)
Paldies!

otrdiena, 2011. gada 12. jūlijs

Ko vari Tu?

Ikvienā no mums ir potenciāls, ar ko piedzimstam...tikai par to aizmirstam. Tāpēc ir reizes, kad topam pārsteigti paši par savu varēšanu.



P.S. Koučings ir viena no metodēm, kas ļauj atklāt to, ko ikviens var sasniegt. Ikviens, ja vien ir gatavs uzņemties atbildību un rīkoties. Kādiem atklājumiem par sevi esi gatavs Tu?