Es mainos: Ekoloģija. Sāc ar sevi.

Domāju, ka nevienu nepārsteigšu, sakot, ka mēs dzīvojam būtisku pārmaiņu laikmetā. Laikmets mainās un līdz ar to arī cilvēki, viens ātrāk, otrs vēlāk, bet ar laiku mainās arī šo cilvēku vērtību sistēmas. Krīze? Šobrīd notiekošo izmaiņu sākums ir meklējams krietni vien senākā pagātnē. Nē, ne jau krīze bija tā, kas mums lika ieraudzīt draugus, ģimeni, bērnus, un, jā- arī dabas vienkāršo skaistumu. Drīzāk tas, ka mēs nogurām no lielās skriešanas pakaļ burkānam (tas ir burkāns no klasiskās motivācijas teorijas par burkānu un pātagu), no nemitīgās nepieciešamības aar kādu konkurēt un cīnīties, kļuva par iemeslu krīzei. Saprotu, ka daļai lasītāju, šis šķitīs vienkāršot skatījums uz notiekošo kapitāla valdības ēras norietu, tomēr balstoties uz nopietnu cilvēku[1] atziņām un ne tikai (pat uz cilvēku kustībām[2]), uzdrošinos teikt, ka tā ir. No sirds ticu, ka tuvākajā laikā triumfēs sadarbības ēra, sadarbība uzplauks it visās jomās. Gan sadarbība ar dabu- ņemt tikai tik cik vajag, gan ar resursu izmantošanu- ražot tik cik vajag, gan arī uzņēmumu un cilvēku savstarpējā sadarbība. Ko vari Tu un ko varu Es? Varbūt kopā mēs varam vairāk? Varbūt mēs varam atrast ceļu, kur ieguvēji esam mēs abi? Tā saucamā Win-to-Win pozīcija (jā, ir, ir sen pazīstama, bet atzīstiet, cik bieži to nākas redzēt darbībā?)

Mani šāds domāšanas virziens iedvesmo. Tas ir ekoloģisks. Esmu par ekoloģiju it visā. Gan attieksmē pret dabu, atkritumiem, ikdienas iepirkumiem, ikdienas pārvietošanās veidu, savstarpējām attiecībām.... un citu starpā arī- attiecībā pret sevi pašu. Sava personīgā ekoloģija. Ekoloģiski attiekties pret sevi. Ja par zaļo dzīves veidu un nepieciešamību domāt labas domas esmu dzirdējusi jau sen, tad par iespēju ekoloģiski attiekties pret sevi- uzzināju salīdzinoši nesen, apgūstot profesionālās apmācības kursu „Koučinga zinātne un māksla”.

Ko gan nozīmē ekoloģiski attiekties pret sevi? Tas ir pavisam vienkārši. Paklausies ko Tu domā, paskaties ko Tu dari un izvērtē, cik tas ir ekoloģiski pašam pret sevi un Tavu apkārtni. Lūk, piemērs (skat.tabulu), Tu plāno sasniegt kādu mērķi (piedāvāju ierakstīt tabulas augšējā ailītē kādu konkrētu savu mērķi) un uzdod sev sekojošus jautājumus:

Jautājumi, kurus sev uzdot	Tavs konkrētais mērķis_________________________ Piem.Uzrakstīt rakstu par ekoloģiskām attiecībām ar sevi
-Kas notiks ar mani, kad to būšu sasniedzis?...	Iedomājos... ir dienas beigas, esmu rakstu uzrakstījusi....
-Kā es jutīšos?	Būs gandarījums, lepnums par paveikto, sajūta, ka sperts vēl viens solis labākas pasaules virzienā.
-Kas man būs apkārt?	Tepat blakus tuvie cilvēki, mājas, kļavas šalkoņa aiz loga.
-Kā jutīsies man svarīgie apkārtējie?	Pozitīvās emocijās, jo es ar savu gandarījumu dalīšos.
-Kādu ziņu es nesīšu apkārtnei, sasniedzot šo mērķi?	Cilvēk- sāc ar sevi! Sāc ar savām domām. Draudzējies ar sevi, nedari sev un apkārtējiem pāri!
-Kāda būs mana misija?	Veicināt cilvēku vēlmi kļūt ekoloģiskākiem pret sevi un apkārtējiem. Stimulēt ekoloģisko attiecību ieviešanu ikdienā. Padarīt pasauli labāku un draudzīgāku.
-Kas es esmu, sasniedzot šo mērķi?	Cilvēku un to apkārtnes draugs
-Vai tas ir TAS, ko es vēlos sasniegt?	Jā

Protams, šajā piemērā sniegtās atbildes ir tikai variants- katram no Jums, atbildot uz jautājumiem šādu mērķa sakarā, tās būtu noteikti savādākas, jo katrs esat unikāls. Unikāls ir arī ceļš, kā esat nonācis līdz savām vērtībām. Un, protams, arī vērtības katram no Jums ir atšķirīgas, vēl vairāk- tās mēdz mainīties.

Te vietā būtu stāsts par Meistaru, trim skolniekiem un naudu uz ceļa. Meistars reiz sapulcēja savus trīs skolniekus un jautāja: „Ko jūs darīsiet, kad atradīsiet uz ceļa naudu. Daudz naudas!”

-„Es meklēšu kam tā pazudusi”, teica pirmais skolnieks „tā noteikti kādam ir pazudusi un viņam tā ir vajadzīga”;

-„Es gan to ņemšu sev” ,teica otrais skolnieks, „tieši es gāju pa šo ceļu un tieši es to atradu. Tātad liktenis to lēmis man ”;

-„Es nezinu, o, skolotāj!” , teica trešais skolnieks, „es nezinu, kāds es būšu, kad to atradīšu. Un nezinu, kādu lēmumu tad pieņemšu”.

Stāsta būtībā ir ļoti ekoloģiska doma- cilvēka vērtības var mainīties. Vēl vairāk- cilvēkam ir tiesības un nepieciešamība mainīties... jo apkārt viss mainās. Sabiedrība. Kultūra. Daba.

Varbūt kādam šķitīs, ka vārds ekoloģija vairāk piedien tad, kad tiek runāts par dabu, apkārtējo vidi, tās sistēmām. Bet kas tad ir cilvēks? Tieši tāda pati dabas sastāvdaļa! Un cilvēka ķermenis ir sistēma, pret kuru ir nepieciešams attiekties tieši tikpat ekoloģiski, kā pret visu apkārtējo vidi. Vēl vairāk- arī cilvēka psihe ir tieši tāda pati sistēma, kas prasa ekoloģisku attieksmi. Mēs mēdzam satraukties par ekokatastrofām, kad tiek iznīcinātas kādas unikālas dabas vērtības (piem. nesen notikusī naftas noplūde Meksikas līcī). Tāda pat ekoloģiska katastrofa notiek tad, kad cilvēki iznīcina savus sapņus, norok savas vērtības un sadedzina emocijas. Ikviens cilvēks ir unikāls savā būtībā. Ikvienam ir tiesības uz ekoloģisku attieksmi pret sevi. Un patīkamā ziņa ir tā, ka ekoloģisko attieksmi pret sevi var sākt tūlīt un nekavējoties. Viss ir katra paša rokās! Ir nepieciešams uzdodot vismaz reizi dienā sev jautājumu:

„Vai tas, ko es šobrīd domāju (vai daru) ir ekoloģiski pret manu ķermeni, pret manu prātu, pret manu apkārtni?”

„ Kā tas (ko šobrīd domāju vai daru) mani ietekmē?”

„ Kā tas (ko šobrīd domāju vai daru) saskan ar tām vērtībām, kuras es uzskatu par savām?”

Sarunas ar sevi, teiksiet? Jā, bet kāpēc gan neparunāt ar gudru cilvēku? Un vienoties par savstarpēji izdevīgu darījumu. Tas taču ir tik vienkārši. Sadarboties ar sevi. Win-to- win. Zaudētāju nav.

Nav noslēpums, ka cilvēks ir Pasaules daļiņa, kas Pasauli spēj ietekmēt tieši tāpat, kā Pasaule cilvēku. Kļūstot par ekoloģiski veselu Pasaules daļiņu, jebkurš cilvēks spēj vairot ekoloģiskās veselības daudzumu arī Pasaulē. Šo saistību teoriju ir aprakstījuši vairāki autori, katrs no sava skata punkta, bet pamata doma ir viena- viss ir savstarpēji saistīts. Tas kā Tu attiecies pret sevi, bieži vien nosaka to, kā Tu attiecies pret apkārtni, savukārt Tevis nestais vēstījums ietekmē attieksmi pret Tevi pašu. Sāc ar sevi un pasaule Tev apkārt mainīsies!

Rosinājumam uz nākotnes sasniegumiem piedāvāju ieskatīties kādā Vestminsteres Abatijas (Londonā) kapakmeņa uzrakstā.

„Kad es biju jauns un brīvs un manai fantāzijai nebija robežu, es sapņoju izmainīt pasauli. Kad es kļuvu vecāks un gudrāks, es atklāju ka pasaule nav mainījusies un es samazināju savu mērķi un nu gribēju izmainīt tikai savu valsti. Bet tā likās nesatricināma! Es nonācu savas dzīves krēslas vecumā un nolēmu mainīt tikai savu ģimeni. Bet, ak vai! Tā nebija tam gatava.

Tagad, es, guļot uz miršanas gultas, pēkšņi atskārtu-ja es būtu spējis mainīt vispirms sevi, varbūt man būtu izdevies izmainīt savu ģimeni. No šī veikuma iedvesmots, es varētu būt noderīgāks savai valstij un, kas zina, es pat spētu mainīt pasauli.....”

Veiksmes savas ekosistēmas atklāšanā un sakārtošanā! Šodien ir lieliska diena, lai sāktu to darīt!

[1] Bernard Lietaer (eiro tēvs, Berklijas resursu stabilās attīstības centra profesors; Levenas starptautiskais finansu centrs, Beļģija)

2 TIRED`s, downshifters, hipiji, new ager`s (cilvēku kustības, kas apzināti atsakās no skriešanas pakaļ burkānam , t.s. rat race, par labu dzīvošanai saskaņā ar savām vērtībām)