piektdiena, 2013. gada 27. decembris

Paldies iedvesmotājiem!

Paldies 2014.gada nogalē maniem klientiem un maniem skolotājiem- visiem, kas mani iedvesmojuši tiem sasniegumiem, kurus paveicu šogad! Mans novēlējums katram TEV šajā minūti garajā video! Lai top!

trešdiena, 2013. gada 11. decembris

Slazdi, kādos iekrīt koučs. Ātrā eneagrammas palīdzība.

Kā ierasts, eneagrammas pirmā un būtiskākā vērtība  ir sevis iepazīšana un savu stipro un vājo pušu atklāšana. Kādas mūsu īpašības, ierastās rīcības (saskaņā ar mūsu enetipu) mums var kaitēt kā koučiem sniegt augstas kvalitātes koučingu? Un kā rīkoties? Kur atrodas mūsu izaugsmes zona? Šo rakstu gatavojot, esmu izmantojusi dažādus avotus, tai skaitā arī eneagrammas apmācību laikā iepazīto un atklāto.
Šis raksts varētu būt noderīgs kā koučiem, kuri jau ir iepazinuši eneagrammu un zin savu eneatipu, tā arī koučiem, kuri šajā tēmā neorientējas. Otrajā gadījumā ir iespējams iepazīties ar deviņiem slazdu un komforta zonas radīto rezultātu aprakstiem...(un, iespējams, atpazīt tajā kaut ko sev tuvu, kas  savukārt varētu liecināt par viena vai otra eneatipa stratēģijas pielietošanas prasmēm)...un soļiem, kuri sperami, lai nonāktu tuvākajā izaugsmes zonā.

Slazdi, kuros iekrīt 1. eneatips

Ja Tu par sevi vari teikt:
  •       Esmu pastāvīgās bažās par to, lai izdarītu visu pareizi kā koučs
  •       Fokusējos uz klienta situācijas loģisko, racionālo pusi, ignorējot vai palaižot garām emocionālās dimensijas.
  •       Saistībā ar klienta lēmumu man ir viedoklis un es esmu ar to pārņemts. Kļūstu par padomdevēju.
  •       Fokusējos uz to, kā „salabot” lietas priekš klienta vai ar klientu.

Tad Tava komforta zona var Tevi novest pie šāda rezultāta: Mēs visi laiku pa laikam iekrītam vieninieka stratēģijā. Mums ir nepieciešamība būt pareiziem un tādā gadījumā, kādam citam ir jābūt nepareizam. Kad vien kā kouči mēs domājam, ka mūsu klients ir noraidošs, neuzņēmīgs pret koučingu, bezpalīdzīgi iestrēdzis vai neatbildīgi izplūdis, mēs kļūstam par vieniniekiem. Mēs baidāmies padoties mūs pašus ievainojošai patiesībai, ka klients ir ārpus mūsu kontroles. Tamdēļ mēs to nosodām (kritizējam). 

Pārmaiņas sagaidāmas, ja spersi soli izaugsmes zonā: Pretēja grēcīgi vieninieciskajai pareizības pārliecībai ir dziļa atklāsme, ka ikviens jau piedzimstot un pēc savas būtības ir radošs, resursu pilns un pilnīgs savā būtība (atceries par saviem devītnieka miera un divnieka mīlestības spārniem). Tas nozīmē, ka jebkas, ko klients dara ir radoša, resursu pilna un pilnīga savā būtībā atbilde paša klienta videi. Pat lietas, kuras Tev kā koučam (vai kā cilvēkam) nepatīk.  Klientam nav problēmas. Viņam ir atbildes uz viņa situāciju. Klients laika gaitā var uzzināt šīs atbildes arvien raitāk un raitāk, bet jebkurai atbildei ir sava gudrība un  atklāsme, kuras vērtība pieaug, iegūstot to pašam. Tavi izaugsmi veicinātu sesijas laikā notikušā analīze, bet noteiktā veidā: atzīmē trīs lietas, kuras Tev izdevās labi, un tikai VIENU, kurai nepieciešams uzlabojums.


Slazdi, kuros iekrīt 2. eneatips 

Ja Tu par sevi vari teikt:
  •       Meklēju apliecinājumu tam, ka klientam patīku.
  •       Esmu pārāk iecietīgs attiecībā pret klientu.
  •       Neesmu tiešs, sniedzot atgriezenisko saiti klientam.
  •       Nenosaku  pienācīgas robežas koučinga attiecībās.

Tad Tava komforta zona var Tevi novest pie šāda rezultāta: Mēs visi iekrītam divnieka stratēģijā, kā kouči, kad mums rodas vēlme, alkas un varbūt vajadzība būt klientam patīkamam. Mēs savam klientam radam patīkamu, siltu un iejūtīgu atmosfēru, kurā viņš var sajusties mīlēts un no kurienes nav nepieciešams spert soļus tur ārā, kur notiek biedējošā rezultātu pārbaude, kur uz priekšu un tālāk sauc pārmaiņu vējš un kur draud biedējoši jaudīgi jautājumi, kas var sašūpot klienta pasauli. Tad kad esam divnieki,  mēs baidāmies no mūsu klienta noraidījuma, tādēļ mēs atliekam savus „sitienus”, „spērienus” un „īlenus”.
Pārmaiņas sagaidāmas, ja spersi soli izaugsmes zonā: Piefiksē, kad Tevī rodas vēlme izpatikt klientam un pasaki sev „Paldies!” par šī mirkļa atklāšanu. Un sāc rīkoties pretēji tam, kā biji plānojis. Pretēji tam būtu uzdot jautājumu, kas ir biedējošs: aizliegts, neakceptējams, nedzirdēts vai tabu (esi oriģināls, atceries par četrinieka spēju izsaukt emocijas). Ej tajā virzienā un ļauj pazust bailēm, ka Tavs klients Tevi atlaidīs. Ja viņš Tevi atlaidīs, tas, iespējams, būs pati labākais, kas varētu notikt, jums abiem. Esi bezbailīgs un izvēlieties tīru (nevis nopelnītu) mīlestību.

Slazdi, kuros iekrīt 3. eneatips 

Ja Tu par sevi vari teikt:
  •       Īpaši fokusējos uz ārējo mērķu sasniegšanu.
  •       Uzturu  ātru koučinga sarunas tempu, neatvēlot telpu klienta sirdij un emociju izpausmēm.
  •       Vairāk fokusējos  uz padomu došanu vislabāko un efektīvāko soļu speršanā, nekā  uz klienta koučēšanu saskaņā ar plānu.
  •       Pieļauju  aktivitātēm vai kaut kā darīšanai ņemt virsroku,  tā vietā, lai ļautu notikt procesam pašam par sevi.

Tad Tava komforta zona var Tevi novest pie šāda rezultāta: Mēs visi iekrītam trijnieka stratēģijā kā kouči, kad mēs strādājam pārāk daudz, lai ieviestu līdzsvaru citu cilvēku dzīvēs, atstājot novārtā paši savējās. Mēs sajaucam profesionālo koučinga intimitāti ar reālo intimitāti. Reālā intimitāte nozīmē tikt galā ar kašķīgiem draugiem, nepateicīgiem mīļajiem, neparedzamiem ģimenes locekļiem. Ir daudz jautrāk iet koučēt, nekā būt bagātīgās cilvēciskās dzīves bardakā.   
Pārmaiņas sagaidāmas, ja spersi soli izaugsmes zonā: Izaugsme koučiem-trijniekiem ir ļaut darbam būt darbam un mācīties ārpus darba dzīvot pat bagātāk dzīvi kā darbā. Paskaties uz dzīvi reālāk (aizņemies 6.stratēģiju) un saskati, ka gan Tev, gan klientam ir arī cita-patiesi personīgā dzīves daļa. Kā būtu, ja Tu klientam pajautātu: „Kā Tu jūties?”

Slazdi, kuros iekrīt 4. eneatips 

Ja Tu par sevi vari teikt:
  •       Nokļūstu  klienta situācijas emocionālā aspekta varā.
  •       Aizmirstu  pajautāt klientam specifisku darbību/soli/aktivitāti.
  •       Nesazemēju  sevi un klientu realitātē, bet ļauju plivināties „vēlmju pilnā” mākoņu pasaulē.
  •       Salīdzinu sevi ar klientu vai apskauž tos klientus, kuri manuprāt dzīvo daudz piepildītāku dzīvi.

Tad Tava komforta zona var Tevi novest pie šāda rezultāta: Mēs visi nokļūstam četrinieka stratēģijā, kad emocijas mūs pārklāj un mēs zaudējam saikni ar patieso situācijas vajadzību. Daži no mums ir tik ļoti nesaistīti ar savām sajūtām, ka tad, kad tās vienreiz parādās, mums šķiet, ka mums ir tiesības tās izpaust visai pasaulei komplektā ar ļoti mazu pašrefleksijas un paškontroles devu.
Pārmaiņas sagaidāmas, ja spersi soli izaugsmes zonā: Pretēji četrinieka vēlmei norobežoties savā unikalitātē un „īpašīgumā”, īstais ceļš ir tur ārā, tajā aizsērējušajā pasaulē, kurai četrinieks bieži vien ir uzgriezis muguru (atceries par vieninieka vēlmi sakārtot pasauli- Tu ar savu jūtīgumu un oriģinalitāti, ļoti daudz tai varētu sniegt). Ļauj sev saņemt nelielu nokautu; dievini  pat tad  ja zini, ka attiecībām ir jābeidzas ar nāvi vai šķiršanos; pacel un atnes mājās no ielas kucēnu. Mīli tik un tā.  Atceries, ka kādam varētu būt noderīgs jautājums: „Kas ir vērtīgs Tavā ierastajā/parastajā rīcībā?” un „Kā Tu šo vērtību varētu ienest savā dzīvē, sperot konkrētus soļus pēc mūsu sarunas?”

Slazdi, kuros iekrīt 5. eneatips

 Ja Tu par sevi vari teikt:
  •       Pārlieku fokusējos uz idejām, plāniem un analīzi, bet aizmirstu veltīt laiku klientam aktuālo soļu īstenošanai.
  •       Neizpaužu  neko par sevi koučinga attiecībās.
  •       Negribīgi ieviešu emocijas koučinga vidē.
  •       Meklēju veidus, kā parādīt klientam, cik gudrs esmu.

Tad Tava komforta zona var Tevi novest pie šāda rezultāta: Mēs uzdodam jautājumus. Un diemžēl lielākā daļa mūsu jautājumu aizsūta klientu tieši uz  viņa galvas saturu. Viņš tur klejo savā galvā, mēģinot atklāt atbildes, kuras, kā viņam šķiet, viņam ir vajadzīgas. Prāts var noslēgt pieeju dziļākai klienta dvēseles gudrībai. Tomēr mēs kā kouči bieži vien ļaujam klientam palikt ar šo virspusējās mentālās psihes daļas atbildi.  
Pārmaiņas sagaidāmas, ja spersi soli izaugsmes zonā: Zināšanas nav viedums. Viedums nevar nākt tikai no prāta; tas nāk kad prāts, sirds, ķermenis un dvēsele ir saskaņā. Pieciniekiem un visiem mums ir jāatstāj pazīstamā un ierastā domu teritorija un jāienirst nezināmajās sfērās.  Ļoti vērtīga varētu būt savu emociju novērošana sesijas laikā, kā tās rodas...un kā rodas vēlme tās noliegt. Izkāp uz mirkli no savas galvas un sameklē, kur atrodas Tava sirds. Sesijas laikā atceries par jautājumu: „Kādas emocijas Tevī izraisa šis...?”

Slazdi, kuros iekrīt 6. eneatips

 Ja Tu par sevi vari teikt:
  •       Neticu savai kouča intuīcijai  Man nav pārliecības par sevi un es nepacietīgi dīdos  uz priekšu un atpakaļ starp dažādām iespējām.
  •       Jūtos pārāk atbildīgs par klienta sasniegumiem.
  •       Neuzdodu klientam lielus jautājumus ar potenciāli neskaidrām atbildēm.
  •       Neizaicinu klientus saskatīt lielākus mērķus un uzņemties atbilstošu risku.

Tad Tava komforta zona var Tevi novest pie šāda rezultāta: Sešinieka stratēģija ir atrast un atrisināt problēmu pirms viņa ir atradusi pašu. Orientācija uz jebkādām problēmām ir laušanai  gana smags paradums jebkuram koučam. Tev vajag pāraugt to sevi, kurš saskata sevī problēmu detektoru, tā vietā kļūstot patiesi līdzjūtīgi neitrālam pret klienta grūtībām.
Pārmaiņas sagaidāmas, ja spersi soli izaugsmes zonā: Ticība – tā rodas tika tad, kad esam atslābuši un ļaujam Visumam uzņemties darbošanos ar problēmām. Tik ilgi, kamēr mēs veidosim kontraktu bailēs, vai mēģinot salabot lietas, dabīgais atrisinājums nenotiks. „Nevis mans, bet Tavs prāts”, ir ceļš, kurš atbrīvo cieši bailēs saistīto sešinieku. Atlaid bailes un pievienojies devītnieka plūsmai.

Slazdi, kuros iekrīt 7. eneatips

 Ja Tu par sevi vari teikt:
  •       Esmu neieinteresēts vai „aizpeldējis” koučinga laikā. Daru  vairākas citas lietas laikā, kamēr koučēju ar telefona/skype  starpniecību.
  •       Steidzinu  klientu sarunas laikā, aizmirstu dot klientam laiku un telpu savas pieredzes izteikšanai.
  •       Aizmirstu par sesijām, kas ļautu izsekot klienta progresam iepriekšējo sasniegumu jomā.
  •       Iedomājos, ka nav nepieciešams sesijās veltīt laiku klienta skumjām vai kādām citām tumšām un dziļām sajūtām.

Tad Tava komforta zona var Tevi novest pie šāda rezultāta: Mēs visi topam piesaistīti spožām, spilgtām jaunām idejām, plāniem, mērķiem un mūsu klientu vīzijām. Bet ir svarīgi turēt klientu pēdas uz uguns. Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka sapņi tiek sazemēti struktūrās un neļauj mūsu klientiem tikai aizlidot atkal tālāk, prom pie nākošajiem sapņiem.
Pārmaiņas sagaidāmas, ja spersi soli izaugsmes zonā Skaidra apņemšanās, ar visām no tā izrietošajām sekām, apgrūtinājumiem, un cīņām, ir galvenais septītnieku vieduma ceļš. Palikt ar vienu projektu vai vienās attiecībās, neskatoties uz to, cik pavedinoši nākamais tos vilina, tas ir īstais izaugsmes un nobriešanas ceļš. Bez apņemšanās un piesaistes, septītnieks var palikt kā apreibis pusaudzis visu savu dzīvi. Pirms uzdot jautājumu par nākamo tēmu, pajautā klientam: „Kas vēl Tev būtu piebilstams?”, vai „Kas vēl tajā, ko teici, ir vērtīgs?”
   

Slazdi, kuros iekrīt 8. eneatips

 Ja Tu par sevi vari teikt:
  •       Drīzāk saku klientam, kas būtu jādara, nevis jautāju un klausos.
  •       Fokusējos uz darbību, kas skar pašu būtiskāko, neņemot vērā procesu, kam iet cauri klients, lai sasniegtu rezultātus.
  •       Izvairos no tēmām, kas var izsaukt klienta ievainojamības izrādīšanu.
  •       Pārāk fokusējos uz klienta izaicināšanu un to, lai klients izbaudītu izaicinošas situācijas dzīvē.

Tad Tava komforta zona var Tevi novest pie šāda rezultāta: Mēs vēlamies visu to labāko mūsu klientiem. Un reizēm  uzskats, ka mēs zinām, kas klientam ir vislabākais, var kļūt par pārliecību. Kad viņi nedara to, ko mēs vēlētos, mēs to saucam par rezistenci un varam kļūt pat neapmierināti.  Kad tie kļūst ievainojami, mēs varam to uztvert kā mazdūšību un vēlamies klientus sapakot atpakaļ, kā mums šķiet, viņu labākajā „formā”.
Pārmaiņas sagaidāmas,, ja spersi soli izaugsmes zonā: Tev ir jāpadodas Tavai paša ievainojamībai: Tu nevari mainīt kādu citu. Tev ir jāatdod iespējas un atbildība atpakaļ Taviem klientiem un jācenšas saskatīt viņu darbībās nevis rezistenci, bet precīzi to, kas viņiem būtu darāms tieši tagad. Atlaidies krēslā, aizver muti, sāc klausīties un vērot notiekošo! Atceries par septītnieka dzīves vieglumu- tas Tev ir turpat blakus!

Slazdi, kuros iekrīt 9. eneatips

Ja Tu par sevi vari teikt:
  •       Vēlos pārliecināties, ka ar klientu viss ir kārtībā un izvairos no smagām sarunām.
  •       Izvairos no sarunām, par klienta situācijām, kas ietver konfliktus.
  •       Nefokusējos uz palīdzību klientam personīgo prioritāšu noskaidrošanā.
  •       Esmu vieglā ceļa gājējs- neizaicinu klientu izvirzīt lielus mērķus.

Tad Tava komforta zona var Tevi novest pie šāda rezultāta: Tev gribas mīlēt savus klientus.  Reizēm tas var radīt neveselīgu atkarību Tavos klientos, Tev kļūstot par vienīgo personu pasaulē, kas patiesi viņus var saprast. Tas atņem  viņiem viņu pašu spēku.
Pārmaiņas sagaidāmas, ja spersi soli izaugsmes zonā: Aizņemies spēku no astotnieka un spēju atšķirt no vieninieka un esi gatavs radīt klientam nekomfortablus apstākļus. Tavs darbs nav saprast Tavu klientu. Bet gan reizēm tas ir tieši tas – dot viņam vai viņai nekomfortablu spērienu, kas virza to tajā virzienā, par kuru tas tā arī ir teicis, ka vēlas...nokļūt TUR. Jauki – šis stāvoklis neizslēdz šādas iepriekš aprakstītas izdarības. Atceries par sadarbības robežu nospraušanu uzsākot darbu, bet sesijas laikā atceries pajautāt klientam: „Kas būtu visizaicinošākais Tev šajā situācijā?”

Eneagrammas zināšanas nedod iespēju tūlīt un nekavējoties izvairīties no kouču slazdiem. Tomēr tās rada iespēju "slazdu" situācijās iegūt ko vērtīgu, bet\\uz priekšdienām iegūt apzinātu aizsardzības komplektu un gatavību to pielietot.

Lai vērtīgu atziņu pilna dzīve mums um mūsu klientiem!



Vairāk par katru konkrēto eneatipu, tam raksturīgajām iezīmēm un, kas pats galvenais, attīstības ceļu, var uzzināt lasot grāmatas (latviski  grāmata meklējama šeit >>, iepazīstot interneta resursus (zem atslēgvārdiem enneagramm, das enneagramm, эннеаграмма) un speciālās apmācībās- semināros. Vēlos pievērst uzmanību faktam, ka eneagrammas teorijas radītāji visi kā viens, uzskata ka visvērtīgākās eneagrammas zināšanas var iegūt speciālās apmācībās. Vēl vairāk- daļa no šiem cilvēkiem uzskata, ka sava eneatipa noteikšana  un patiesa iepazīšanai bez šāda semināra nav iespējama, tādējādi uzsverot grupas dinamikas nozīmi sevis iepazīšanā. 


sestdiena, 2013. gada 23. novembris

Gada nogale- savas dzīves sakārtošanai

Gada nogale. Skaitam, kārtojam, gaidam, plānojam.


Ko es vēlos no savas dzīves? Tu jau esi par to domājusi...vai domājis :). Bet vienmēr ir šķitis, ka kaut kas pietrūkst, lai noformulētu līdz galam. Tad piens katliņā pārskrien, tad mazulim jāpadalās ar Tevi kādā neatliekamā atklājumā, tad…pienākusi Tava pietura un jāizkāpj no tramvaja. Vienmēr kaut kas…Un ne līdz galam.

Piedāvāju Tev savu laiku un atbalstu Tavu dzīves mērķu inventarizācijai. Ar neatliekamiem jautājumiem tieši šeit un tagad es Tev palīdzēšu izdarīt atklājumus, kuri pavērs Tev plašāku skatījumu uz savu dzīvi. Kam vēl tas ir svarīgi, ja ne Tev?

Un kad vēl tas ir svarīgi, ja ne tagad?

Šāds piedāvājums  noderīgs gadījumos, kad nepieciešams izvērtēt savas dzīves prioritātes ilgākā laika periodā. Lai tas būtu 1 gads, 3 mēneši, kāds no pirmajiem janvāriem, pirmajiem septembriem vai savas dzīves 50 gadu jubileja. Īpašu popularitāti šādas sarunas (koučinga sesijas) ir izpelnījušās tuvojoties gadu mijai, kad ir vēlme nospraust drosmīgus un izaicinošos jaunā gada mērķus.

Jaunā gada piedāvājuma cena*: 35 eur- 78 eur klātienē vai skype. Ieskaties šeit>>, ja Tev interesē skype sesijas.

Izaugsmi veicinošanas sarunas (jeb koučinga sesijas) ilgums: 30-90 min.

Pirms sesijas sazinies ar mani (intasanta @ intasanta. lv ), jo nosūtīšu Tev rindu jautājumu, lai mūsu klātienes tikšanās reizē Tu gūtu vislabāko rezultātu.


Vēlies vairāk zināt par personīgās izaugsmes iespējām?

Pieraksties ziņu saņemšanai šeit! Kā pirmo saņemsi "Lieliskās dzīves pirmo soļu" ideju un iespēju apkopojumu!

*Kopš 2013.gada septembra esmu nolēmusi atļaut saviem klientiem noteikt pašiem cenu par koučinga sesiju. Tā patiesībā ir viena no klienta izaugsmi veicinošām aktivitātēm- apzināties, cik man ir vērta mana izaugsme attiecībā pret manām šī brīža iespējām. Es piedāvāju robežas un klienta atbildība ir izvēlēties savu izaugsmes veicināšanas cenu.

piektdiena, 2013. gada 22. novembris

Kā paust atbalstu?


Esmu domājusi, par to, kas būtu labākais veids kā varētu paust atbalstu sanīkušajiem (grūtsirdībā, bēdās, izmisumā vai sērās grimušajiem) tuvajiem. It sevišķi, ja šķiet, ka tuvumā ir skaidri redzams virziens, kā atrisināt problēmu. Ja ir loģiskas izejas pazīmes acu priekšā. Un es skaidri ZINU, ka šādi rīkojoties būs labāk. Šīs zināšanas par pareizāko, labāko, skaidrāko risinājumu ir mocījušas mani un esmu mocījusi ar tām sanīkušos. Tie ir mukuši  no manis un es esmu centusies panākt un nodarīt labumu. Pa savam. Labumu, kurš šķitis labs man. Tomēr nekas īsti nav izdevies. Tad kur slēpjas tas palīdzēšanas noslēpums?

Nesen notikušajā seminārā Andžejs Reiters teica: "Kad kāds Tavs tuvais ir sanīcis, tad vislabākais, ko vari darīt, ir būt viņam blakus priecīgs un laimīgs,bet  bez uzbāzības un morāles. Vienkārši esi tāds kāds esi un radi iespēju šim cilvēkam būt tādam, kāds viņš ir. Un ar laiku viņš pieņems lēmumu mainīties un sāks kopēt Tavu laimīguma auru".

Lai, vai kā, tomēr bieži vien ar būšanu blakus šķiet par maz un gribas sniegt roku. Sniegt tā, lai tā tiešām būtu atbalstoša un apskaujoša. Tomēr ne visi mēs esam kinestētiķi, kuriem ir gana ar apskāvienu,  nereti ir nepieciešams arī audiāls apstiprinājums vārdos. Tad kādi varētu būt vārdi? Kas ir tie vārdi, kas palīdz un atbalsta vienlaicīgi. Kas ļauj saglabāt savu esību un stiprināt sanīkušā cilvēka būtību?

Kopš apgūstu eneagrammas zinības, ļoti daudz atbilžu esmu atradusi to teorijā. Eneagramma dod savu skatījumu  arī šajā jautājumā. Eneagramma atšķirībā no citiem psiholoģiskās tipoloģijas veidiem, ieliek cilvēku ne tikai kāda konkrētā "eneatipa" kastītē, bet arī sniedz instrukciju savas apzinātās dzīves dzīvošanai. Un viens no apzinātās dzīves sastāvdaļām ir atbildības uzņemšanās par savu dzīvi. Apzināties sava ego diktētās rīcības un atgriezties pie savas būtības vajadzībām. Sekojot šim principam ir 9 atbalsta teikumi, atbilstoši katra eneatipa būtības vajadzībām un kas izslēdz tālāku ego diktētu rīcību. Tie ir teikumi, kurus patiesībā vēlas dzirdēt katra konkrētā eneatipa pārstāvji visvairāk. Tie ļauj nonākt komforta zonā un augt. Tie ir teikumi, kas ļauj mums ikvienam atgriezties pie būtiskā- pie cilvēcības kodola. Sava patiesā ES. Tā ir mūsu atbildība teikt šos vārdus saviem tuvajiem. Tā mēs palīdzam tiem nonākt komforta zonā un augt.

Kādiem vārdiem paust atbalstu katram eneatipam?

1     Tu man esi pats/pati labākais/labākā.
2.       Es pieņemu Tevi tādu, kāds/kāda esi un bez Tavas palīdzības.
3.       Es pieņemu Tevi ar sasniegumiem un bez tiem. Tu man esi svarīgāks/svarīgāka par sasniegumiem.
4.       Es redzu Tevi tādu, kāds/kāda Tu esi. Ar to Tu man esi unikāls/unikāla.
5.       Tas, kas Tev ir vajadzīgs, man nav problēma, tikai pasaki par to.
6.       Tu ar mani kopā esi drošībā.
7.       Esi šeit un tagad ar mani. Es par Tevi parūpēšos.
8.       Es esmu uzticīgs/uzticīga Tev. Tevi neviens neapvainos.
9.       Tava klātbūtne un Tavs viedoklis man ir svarīgs.


Lai mums izdodas dzīvot saskaņā ar savu būtību un lai izdodas rast tai pielietojumu vislabākajā veidā!

otrdiena, 2013. gada 12. novembris

Kā tikt pie izcila plova?


Lai taptu izcilas lietas ir jābūt izciliem apstākļiem? Hmmm. Vai es tam piekrītu? Jāpadomā. Tomēr...laikam JĀ. Ir jābūt izciliem MŪSU PAŠU radītiem apstākļiem! :)

Tātad, izcila plova pagatavošanai ir nepieciešams:
1. Ideja. 
Tā mums radās kādā pilates nodarbībā. Droši vien izklausās pilnīgi "čau!"- kurš gan vingrojot domā par plovu? Kaut gan...tādā kompānijā, kādā mēs vingrojam var rasties ne tikai tādas idejas.

2. Kompānija
Tiklīdz kādu cilvēku kopienu ir saliedējis ierastais darbības veids un viņi tajā jūtas komfortabli, tie ir gatavi jauniem izaicinājumiem. Un šoreiz izaicinājums bija nevis ierastais simtnieks, īkšķīši vai vingrojums, saukts "van Damme", bet gan kopīga plova pagatavošana.  Skaitījāmies vairākas reizes un vairākiem piegājieniem- bet tā arī pie precīza skaita netikām...galu galā, kādam tam nozīme, jo galvenais rezultāts tika sasniegts:  VISI TIKA PIE PLOVA...un pat pāri palika dažiem izsalkušiem mājās palicējiem.

3.Sagatavošanās
Laikam jau būtu jāsāk ar Aizputes novada skolas būvēšanu tālos gadu simtus atpakaļ (jo tieši šajā senus laikus piedzīvojušās ēkas pagrabā TAS viss notika), bet tas nu būtu par traku. Īstenībā, ja uztaisa notikumu secību montāžu, tad vīna pagrabs ar visu saturu mums jau bija, plovam sagatavota (t.i. vairs neblējoša un neskrienoša) jēra gaļa bija- atlika tikai  izdomāt, kā uzvārīt plovu vienā kaltā 20 cilvēkiem? Šķiet, vienkāršs uzdevums kādam no Mārtiņiem- Rītiņam vai  Sirmajam, tomēr mūsu pusē nav šādu pieredzējušu zīmolu nēsātāju, lai gan netrūkst ne sirmu vīru, ne arī Mārtiņu. Īsāk sakot, pēc nelielas apdomāšanās, šim jautājumam tika nolemts pieiet ar inženiertehnisko pieeju: interneta dzīlēs atrastās receptes sastāvdaļas tika sadalītas uz tajā norādīto ēdāju skaitu un vēlreiz sareizinātas ar 20 un drusku uzmests pa virsu. Iegūto sastāvdaļu daudzums brālīgi un pēc loģikas  tika ierakstīts 20 mazās lapiņas...un katrs plova kārotājs varēja izvilkt savu plova sastāvdaļu. Protams, sastapām izbrīnas pilnu saucienu: "Kur es Aizputē dabūšu sarkanos asos piparus?", tomēr arī šis starpgadījums tika ātri atrisināts un piparu sagādnieks atrasts.

3.Iedvesmotājs
Laikam jau bez šī apstākļa nu nekādi. Jebkuram mērķim ir nepieciešams motīvs, jebkurai ābelei - ābols...un jā..šoreiz arī jebkurai patiesībai- vīns. Mūsu vingrotāju kompānijā iedvesmotāji bija pat vairāki un katrs no tiem atbildēja par savu iedvesmas sastāvdaļu. Una mūs iedvesmoja uz kopsadarbību, Varis iedvesmoja ar vīna stāstiem, bet Kaspars ar plova gatavošanas niansēm. Kā izrādījās, šis ir optimālais iedvesmotāju skaits šādā (~20 cilvēku) kompānijā, jo garlaicīgi nebija ne mirkli, lai arī pagrabos pie glāzēm, nažiem un katliem tika pavadītas teju vai 5 stundas.
Iedvesmotājs Varis vīna stāstu elementā
4.Process
Lai process noritētu ar glanci...un sajūta būtu tieši tāda, kā svētkos, ikviens šī pasākuma dalībnieks tika pie savas vīna glāzes...un, dabiski, arī pie vīna. Niansēs neiegrimšu, bet minos, ka vīniem tika doti skaitļa vārdi..un vērtējumā priekšgalā izvirzījās "Tas, nu tas otrais" :)
Tiklīdz, kā pasākuma dalībnieki bija mērķtiecīgi atbrīvoti no jebkādām šaubām, par to, ka pasākums būs vērtīga laika pavadīšana, tā viņiem tika paziņota darāmo darbu kārtību. Tieši tā: šajā reizē svētki tapa pašu rokām- ne tikai plova sastāvdaļu sagāde, bet arī plova gatavošanas process tika veikts pašrocīgi. Tiesa, dažiem gan nācās nedaudz paraudāt, jo, saprotiet paši, nomizot pāris kilogramus sīpolu, nav nemaz joka lieta! Tātad- visas sastāvdaļas tika sagatavotas un process- plova vārīšana varēja sākties.

1. Visupirms katlā nonāca jēra gaļas tauki, tieši tie, no kuriem visi vienmēr cenšas izvairīties, bet plovam tā ir pati nepieciešamākā daļa (gadījumā, ja tauku daudzums nav pietiekams, to daļēji, bet tikai daļēji var aizstāt ar eļļu). Tauki tiek pilnībā izkausēti. Un tas, ko mēdz dēvēt par dradžiem, tiek izmakšķerēts ārā. To vairs nevajadzēs (šeit mūsu suņu aplaizītos, ja tiktu pie lasīšanas)

2. Izkausētajos taukos tiek apcepts jēra kauls/-i un vesels/-i, nemizots/-i sīpols/-i. Kas pēc kārtīgas apbrūnināšanas arī tiek izcelti tieši tāpat ārā. Un arī vairs nebūs vajadzīgi.

3. Tagad kārta nomizotajiem un sagrieztajiem sīpoliem. Tos vajag reāli daudz un tie ir kārtīgi jāapbrūnina.

4. Apbrūninātajos sīpolos liek iekšā OK lieluma jēra gaļas gabalus (OK lielums- tas ir tā, kad cilvēks ar vidēja izmēra plaukstu rāda OK zīmi) un apcep ar brūnu garoziņu.

5. Tūlīt pēc tam visā šajā bagātībā tiek ievietots milzīgais notīrītu un stienīšos sagriezto burkānu daudzums (vai zinājāt, ka plova sarkanbrūnā krāsa ir tieši no tajā izšķīdušajiem burkāniem?) un sutināts. N.B. Burkānus nedrīkst rīvēt, vai griezt ripiņās vai kubiņos. Nepieciešami ir tieši STIENĪŠI apmēram rādāmā pirksta vidējās falangas garumā (cilvēks ir ar vidēja izmēra plaukstu :)).

6. Nākamais, ko pievieno plovam, ir kārtīgs daudzums specifisko garšvielu: to klāstā ir gan čilī pipars (N.B. uzmanīgi, pēc darba ar šo brīnumu, nenomazgātām rokām, ir bīstami pieskarties ādai un dies`pasarg gļotādai!), gan bārbeles (jeb godži ogas), gan kumīns, gan koriandrs, gan arī rozmarīns un rinda visādu citādu garšvielu, kādas nu sirds kāro un internets iesaka kā piemērotas plova gatavošanai. Visvienkāršākais variants ir iegādāt aitas gaļas garšvielu maisījumu.

7. Vēl pirms rīsu pievienošanas, šajā, nu jau pēc plova smaržojošajā virumā, iemērc veselas ķiploku galviņas, lai tās pievelktos ar aromātu. Šķiet, ka šim virumam ir pat specifisks nosaukums- zirvaks. Labojiet, tie, kas zin ko vairāk.


8. Ķiploku galviņas velk ārā un nu ir kārta rīsiem. Obligātā prasība- rīsiem pirms tam ir jābūt kārtīgi nomazgātiem (t.i. ūdens tiek liets tik reizes virsū un nost, kamēr nost lejamais ūdens ir kļuvis caurspīdīgs un vairs nav pienaini balts, kāds tas bija sākumā). Tātad, nomazgātie rīsi nonāk katlā, tajā tiek saspraustas ķiploku galviņas un lēnām un prātīgi pievienots ūdens- tieši tik daudz, lai nedaudz pārsegtu rīsu līmeni. Visai šitai padarīšanai liek virsū bļodu (tā, lai bļoda "iekrīt" kaltā un piespiežas tā malām) un virs tās - katla vāku. Un nu tikai sutināšanas darbs... pēc iespējas retāk cilājot, bet tomēr neatstājot rīsus bez uzraudzības. Ir pieļaujama ūdens papildināšana, jo dažādas rīsu šķirnes var dažādi sautēties un galu galā.. ne jau katru dienu vāram plovu 20 cilvēkiem!

9. Pa to laiku...var sagatavot vienkāršos salātus- tomāti+sīpoli+olīvu eļļa. Mūsu gadījumā salātiem kā piedeva ienācās vīnogas. Šķiet, pilnīgi loģisks to, salātu, kas top vīna pagrabos, papildinājums!

10. Un kad jau ar salātiem izsalkumu remdējušie vingrotāji...sāka palikt nemierīgi, un uzstājīgi sāka stumdīt līdzpaņemtajos šķīvīšos salātus uz vienu pusi, pavadot šo darbību ar uzstājīgu skatienu,  tad plovs tapa gatavs. Pilns pārsteigumu kā Šeherezādes stāsti, svelmīgs, kā baltā tuksneša saule un miesu un dvēseli barojošs kā ... ceļojums uz austrumu zemēm.



Uz veselību!


PLOVA SASTĀVS:
2,5 kg jēra gaļas
2,5 kg rīsu
2.5 kg burkānu
750 g jēra tauku (daļu aizstājām ar eļļu)
10 sīpoli
6 ķiploku galviņas
2 čilli pipari svaigi
 3 ē.k.bārbeļu ogu
3 t.k koriandra sēklu
3 ē.k. kumīna
2 paciņas aitas gaļas garšvielu maisījuma
Sāls


PALDIES!
Unai par pilatistu vadīšanu

 Kasparam par plova vārīšanu un tēlaino tehniskā procesa nodrošināšanu
 Dacei par asistēšanu
Varim par pagrabiem, stāstiem un vīnu
Dainim par vīnogām
Uģim par gāzes plītiņas aizlienēšanu

......un visiem pārējiem par eļļas, sīpolu, rīsu, burkānu, tomātu gādāšanu un sagatavošanu, par būšanu klāt un kopā... Un paldies man pašai par fotografēšanu un šī stāsta izstāstīšanu. Mēs to izdarījām- tapa svētki pašu rokām! Pilnīgi noteikti- to varat dabūt gatavu arī Jūs!
Lai top!



otrdiena, 2013. gada 10. septembris

Talants





Vai esat piedzīvojuši sajūtu, ka vispirms ir sekas...un tikai tad atnāk iemesls? Ar mani nupat tā notika. Darba nedēļas izskaņā saņēmu kādu e-pastu, pa diagonāli izlasīju saturu un pat neatvērusi pielikumu  ar atbildes prasošiem jautājumiem, ātri ieklikoju: "Steidzos, visu sagatavošu pirmdien." Es tiešām biju nevaļā, man prātā bija drīzumā notiekošais seminārs*. Kāds pavisam īpašs sievišķības un mistēriju pilns notikums- sieviešu šamanisma nometne. 

Pats notikums ir atsevišķa stāsta vērts. Bija skaisti, spēcīgi un vērtīgi. Kad atgriezos un piesēdos pie atbilžu rakstīšanas, sapratu, ka ne velti, biju šo darbiņu atlikusi. Jo īstās atbildes uz pielikumā paslēptajiem jautājumiem saņēmu tieši nupat notikušā pasākuma laikā. Pasmaidīju. Šī nebija pirmā reize, kad atbilde apsteidza jautājumu, kurš mani vēl tikai gaidīja. Bet atbilde** bija lūk, kāda.

Dzīvoja reiz Dievs Rods un radīja viņš visu dzīvo uz pasaules. Tai skaitā arī cilvēkus. Un katrai cilvēku dzimtai viņš dāvāja kādu īpašu talantu. Viņš piekodināja, ka attīstot šo talantu, dzimta varēs sevi nodrošināt. Tas nesīs gan prieku, gan gandarījumu, gan līdzekļus pilnvērtīgai dzīvei visiem dzimtā esošajiem. Tā cilvēki dzīvoja, dzīvoja .... un aizmirsa par Roda vēstījumu, pameta savus talantus novārtā un sāka nodarboties ar citām lietām..

Un tā cilvēki pazaudēja savas saites ar savu talantu. Un kļuva nelaimīgi.  Un strādāja mokās, bez gandarījuma. Un viņiem nepietika līdzekļu pilnvērtīgai dzīvei. Un ieslēdzās dzimtas iznīcināšanas programma. Bez prieka...bez gandarījuma sajūtas cilvēki neredzēja jēgu dzīvei. Un nelaimes piemeklēja šos cilvēkus un viņu dzimtu.

Šamaņu*** uzdevums esot  palīdzēt cilvēkiem atrast savu talantu- nodarbošanos, kuru Dievs Rods tiem paredzējis, veidu, kā īstenot Visuma likumus un darboties visas cilvēces labā.



Un šajā teikumā slēpjas mana izpratne talanta jēdzienam: tā ir kāda īpaša dāvana, ar kuru cilvēks ir apveltīts, kuru izmantojot tas ne tikai nodrošina sev iztiku un rada prieku, bet arī īsteno Visuma likumus, darbojoties visas cilvēces labā.

Kāds ir tas uzdevums, kuru Visums (Dievs Rods, augstākais es...sauc kā gribi :)) ir paredzējis tieši Tev? 
Kāds ir Tavs talants?

*"Šamaņa pasaule: dzimtas spēks- auglības spēks - sievietes spēks." 
**Jautājums, kas bija apslēpts vēstules pielikumā bija: "Kā izprast jēdzienu talants un talantīgs?"
***Šeit man gribas piebilst...ka koučus mēdz dēvēt par vidējās pasaules šamaņiem :)

ceturtdiena, 2013. gada 5. septembris

Kas vajadzīgs dievīgam ābolu biezenim?


Gan jau ka esat pamanījuši, ka nemitīgi mainos. Tā jau ir kļuvusi par zināmā mērā patstāvīgu manis daļu. Šoreiz mana mainīšanās notika apgūstot jaunus zaptēšanas paradumus. Laiku pa laika uzvāru kādu zapti, bet visbiežāk tās ir improvizācijas- pamēģināsim, kas sanāks, nevis rūpīga sekošana receptei. Tomēr šoreiz pārsteidzu pati sevi. Man sanāca meistardarbs! Mmmmm.

PĀRMAIŅU PROCESĀ PĀRSTEIGUMI IR IK UZ SOĻA!

Nolēmu sagatavot ko tādu, ko garāmejot biju pamanījusi kādā www.draugiem.lv sadaļā- ābolu ievārījumu ar iebiezināto pienu. Sākot to darīt, galvā bija palikusi tikai tā receptes daļa, kas attiecas uz iebiezinātā piena bundžiņu un 5kg ābolu. Sāku ar to, kā man nav- iebiezinātā piena bundžiņu. Stāvēju veikalā pie plaukta un prātoju- kuru ņemt, vai kondensēto pienu bez cukura, vai vārītu iebiezinātu pienu ar cukuru. Izšķīros par labu bundžiņas krāsai- otrā bundžiņa bija brūna. Kaut kā nevarēju iedomāties ābolu ievārījumam piestāvošu zilas krāsas bundžiņu (tādā bija kondensētais piens bez cukura). Loģikas nekādas, bet tāda bija sajūta.

SEKO SAVAI ZEMAPZIŅAI. IESPĒJAMS, KA TAM IR KĀDA JĒGA.

Vakara saulītē salasīt ābolu ķoci- tā bija patīkamākā šī procesa daļa. Savukārt ābolu mazgāšana, mizošana, serdīšu un bojāto vietu izgriešana- tā savukārt ir mediatīvākā šī procesa daļā. Nonākot līdz ābolu vārīšanai, sapratu, ka nepieciešams ielūkoties interneta dzīlēs, lai precizētu detaļas. Liels bija mans pārsteigums, kad konstatēju, ka iepriekš lasītās receptes vietā atradu veselu kaudzi apgalvojumu, ka šīs zaptes vārītājiem nekas nav sanācis, ka vispār nav vērts tērēt laiku un iebiezināto pienu...jo principā nekas jēdzīgs nesanāk. Samulsu. It kā viss jau procesā, pat iebiezinātā piena bundžiņa atvērta (principā tas ir diezgan bīstams ierocis cīņā ar "es neko saldu vakarā neēdīšu"), un te- tādi apgalvojumi. Tomēr nolēmu nepadoties.

TURPINI CEĻU ARĪ TAD, JA APKĀRTĒJIEM ŠĶIET, KA TEV NEKAS NEIZDOSIES.

Atcerējos visu, ko zināju pati un liku ābolus vārīties uz nelielas uguns, pievienojot pavisam nedaudz ūdens (precīzāk sakot- liku tos karsēties). Un turpināju meklēt, izvēloties citus atslēgas vārdus. Un- tadammmm! Atradu veselu rindu recepšu, kur to gatavotāji apgalvoja, ka viss ir izdevies. Nolēmu ticēt viņiem un turpināt rīkoties. Aptuveni pēc ~1,5h karsēšanas, kad āboli bija jau putriņā, tiem pievienoju glāzi cukura un samalu ar blenderi pilnīgā biezenī. Pievienoju iebiezināto pienu un sablenderēju vēlreiz. Ļāvu, lai viss šis maisījums uzmet burbuli un pildīju burkās. Tiešām bija garšīgi un atsauca atmiņā laikus, kad pirms gleznošanas nodarbībām ar skalpeli iesitu divus caurumus burciņas metāla vāciņā....un ar baudu izdzēru burciņas saturu. Ak, skaistā jaunība!

IZMANTO SAVĀ RĪCĪBĀ ESOŠOS RESURSUS- ARĪ TEV VAR BŪT ZINĀŠANAS, KURAS NODERĪGAS.


Kāpēc man izdevās šis gardums?
-āboli viegli skābi (noderīgi dzidrie vai citas vasaras šķirnes) ~ 5L katliņš piemizots pilns līdz ūkai;
-vārīju tos uz  lēnas, lēnas uguns (lai nepiedeg) ~1.5h;
-cukuru pievienoju tad, kad āboli bija jau izšķīduši ~1 glāzi uz visu katlu;
- pievienoju iebiezināto vārīto pienu ar cukuru (iespējams, ka tieši šis bija īstais, nevis tas otrais. Un starp, citu arī iekšpusē tas bija brūns...) ~1 bundžiņu; 
-ticēju, ka man izdosies.

Būtiski padomi no citiem gatavotājiem:
-dezinfekcijas nolūkos burciņas pirms pildīšanas ieteicams uzkarsēt līdz 200 grādiem cepeškrāsnī;
-pasterizācijas nolūkos piepildītās, bet neaizvākotās (vāciņš tikai uzlikts) burciņas karsēt cepeškrāsnī līdz 95 grādiem 2 stundas.
-uzpasēt savas rokas un citas ķermeņa daļas no biezeņa burbuļiem- tie sprāgst ārā no katliņa vis-ne-iedomajamākajos brīžos un virzienos.

Labu apetīti!

p.s. "~" zīmīte pie bundžiņas ir tikai tāpēc, ka tas vārītais iebiezinātais piens tomēr ir dievīgi gards.