Eneagrammas vadības klubs. Kaislība. Būtība. Vadība

Piedāvājums eneagrammas pazinējiem. Tiem, kuriem ir būtiski iegūtās zināšanas papildināt un aktīvi izmantot, lai uzlabotu gan savu, gan apkārtējo dzīves kvalitāti. Kluba formāts paredz tikšanos reizi ceturksnī, ienirstot eneagrammas pasaulē veselas dienas garumā. Katrā no kluba tikšanās reizēm pievērsīsim uzmanību kādam būtiskam eneagrammas aspektam, padziļināti to izpētot gan no teorētiskā, gan praktiskā viedokļa. Tāpat ik reizi iepazīsim dziļāk kādu no eneatipiem un praktiski papildināsim savas prasmes eneatipa noteikšanā intervējot reālus cilvēkus.

Piedāvājums: 

Iepazīt dziļāk to kaislību, kas vada Jūsu dzīvi, atklāt un iepazīt patiesāk savu būtību, ievilkt dziļu elpu un pārliecinoši pārņemt savas dzīves vadību. 

Eneagrammas vadības klubs notiek Piena muižā Berghof-vietā, kur ir eleganti apstājies laiks. Vietā, kas pieredzējusi laikmetu maiņas un beidzot atradusi savu patieso būtību.

Eneagrammas vadības klubu piedāvā: Inta Santa, personīgās izaugsmes veicinātāja/koučs ACC, eneagrammas, koučinga un biznesa trenere, Transformācijas spēles fasilitatore.

Eneagrammas vadības klubs "Eneagrammas attīstības līmeņi: no kaislības līdz būtībai": 

24.septembrī, 2016 10.00-21.30

Eneagrammas attīstības līmeņu teorija, kuru radīja R.Hadsons un D. Risso, balstoties uz apjomīgu pētījumu, savā ziņā ir pati eneagrammas esence. Tieši pateicoties šīs teorijas izpratnei ir iespējams veidot apzinātu pašizaugsmes ceļu. Ierasti eneagramma tiek skatīta kā dinamisks modelis plaknē- t.i. 2 dimensijās. Eneagrammas attīstības teorija sniedz iespēju saskatīt eneagrammu 3.dimensijā. Šajā nodarībā būs iespēja izpētīt dziļāk signālus, kas brīdina par negatīvu virzību attīstībā, atpazīt svina likumu, iegūt būtības stāvokļa, un, iespējams, pat pirms dzimšanas sajūtu pieredzi. Tā ir iespēja iepazīt eneagrammas vertikālo dinamiku saprotošā un atbalstošā vidē.

Dienas kārtība: 

24.09.2016.(sestdiena)

9.30 ierašanās un iekārtošanās nummuriņā

10.00-13.30 mācības ar kafijas pauzi

13.30 -14.30 pusdienas

14.30-18.00 mācības ar kafijas pauzi

18.00-19.00 vakariņas

19.00-21.30 mācības 

21.30- 09.00 atpūta, naktsmiers

25.09.2016.(svētdiena)

09.00-11.00 brokastis

12.00-14.00 izrakstīšanās vai individuāls darbs pēc pieprasījuma

Dalības maksa: 200 eur, iemaksājot drošības naudu 35 eur līdz 25.augustam, dalības maksa 180 eur.

Dalības maksā iekļauts: pilna pansija ar dzīvošanu divvietīgā numuriņā, apmācības un izdales materiāls.

Pieteikšanās un sīkāka info: intasanta @ gmail . com Tel.29121884

Piedzīvojums eneagrammas stilā. Kā viss sākās?

Ja man vajadzētu pateikt, ar ko tas sākās, tad nāktos atgriezties, ak, vai cik tālā pagātnē. Laikā, kad ieguvu eneagrammas vīrusu. Ar to mani aplipināja kāds 8., sakot, ka tas ir sasodīti interesanti- mēģināt saprast, kurš ir kurš eneatips. Bet ideja par eneagrammas vīrusa nēsātājas pasniedzējas (8.) atvešanu uz Latviju pieder kādai mācību centra īpašniecei (7.), kuru uz to, savukārt pamudināja kāds cits 8.. Tā nu tie 8.ietekmē pasauli :). Mēs te visi esam saistīti. Redzamām un neredzamām saitēm. 

Īsāk sakot, saķēru eneagrammas vīrusu, radīju iespēju apgūt eneagrammu varen daudziem Latvijas iedzīvotājiem, paralēli arī pati to apgūstot....un nolēmu iet tālāk. Tālāk pilnīgi tiešā nozīmē- tas ir uz Minsku. Minskā ik gadu notiek ICTA (International Coach and Trainer asocciation) intensīvais treniņš. Pirmajā reizē divas nedēļas trenējos, lai varētu trenēt citus, tad sapratu, ka par maz zinu, lai citus kompetenti trenētu un tamdēļ devos vēl dziļāk eneagrammas izpētē. Grāmatas, vebināri, internets...līdz saņēmu uzaicinājumu doties uz nākamo ICTA intensīvo treniņu. Paskatījos programmā un pieņēmu lēmumu atkārtot eneagrammas meistara treniņu. Šī nu ir tā reize, kad dubults neplīst, vēl jo vairāk...ja tas „dubults” tiek pasniegts  bagātīgā un intensīvā veidā. Lēmumu pieņēmu ziemas saulgriežos...ļaujot sev noticēt, ka līdz mācību sākumam vasaras saulgriežos, būšu jau savu mazuli atradinājusi no mammošanās.  Vienkārši ļāvu notikt brīnumam! Un brīnums notika!

Manam entuziasmam uzradās sekotāja. Un nu jau ne tikai es, bet arī mana draudzene (7.) ar nepacietību gaidījām jūniju. Viena otru uzmundrinot nolēmām uz Minsku doties ar auto. Es pie sevis nodomāju- ar šo draudzeni mierīgi tiksim ar visu galā, nemaz nenojaušot, ka viņa domā tieši tāpat :) . Pienāca ilgi gaidītais datums un mans 7. ar savu neticami ērto auto pieripoja pie manas mājas. Sakrāmēju somas, paķēru kasti ar zemenēm un „Aidā!”, piedzīvojums varēja sākties. Pirmais piedzīvojams bija konstatēt, ka līdzpaņemtais Tomtoms neatpazīst Baltkrieviju. „Kartē neatzīmēta teritorija”, Tomtoms rakstīja un es sapratu, ka sagatavoties ceļojumam, nozīmē arī sagatavot ierīci, uz kuru gatavojies paļauties ceļojuma laikā. Dziļi ieelpojām un tikpat dziļi izelpojām, nolemjot risināt jautājumus pēc kārtas. Vispirms mums jātiek līdz Baltkrievijas un Lietuvas robežai un līdz tai mūs Tomtoms aizvadīja eleganti. Eiropas Savienības robežas šķērsošana bija nākamais piedzīvojums. Sākām ar patīkamo. Mēs samainījām naudu. Un vienā mirklī kļuvām par miljonārēm. Skaisti! Vēlāk uzzinājām, ka esam noķērušas ekskluzīvu kaifu, jo sākot ar 1.jūlijā Baltkrievijā sākas naudas reforma (деноминация), atsakoties no 4 nullēm.

Tālāk jau nāca gaidīšanas svētki. Bet nu vismaz ar miljonāra sajūtu :). Rinda pamatīga. Veikli cilvēki ar papīrīšiem veikli skraida no viena lodziņa pie otra. Lieki teikt, ka mēs sajutāmies kā citplanētieši. Nu, labi, miljonāri citplanētieši. Kur un kas nepieciešams? Kas jāraksta? Kam jāatdod? Pamazām izpētījām situāciju. Ar blondiem smaidiem izzinājām, kādi dokumenti un kā jāaizpilda un kur jāaiznes.

Visā visumā nav nemaz tik sarežģīti:

-auto jābūt uz šofera vārda, ar zaļo karti (apdrošināšanas veids) un tas uz Baltkrievijas robežas ir jādeklarē kā ievedams un izvedams. Deklarācija tiek rakstīta divos eksemplāros. Pirmais tiek atstāts iebraucot, otrs būs vajadzīgs, lai izbrauktu no Baltkrievijas. Starp citu- auto apdrošināšanai būtu jābūt oriģinālam papīram, nevis skenētam. Tas būtiski uzlabo muitnieku omu :).

-pasažieriem ir jābūt ar vīzu un apdrošināšanu uz konkrēto ceļojuma laiku. Uz robežas jāaizpilda divdaļīga imigrācijas karte, kuras viena daļa tiek savākta iebraucot, bet otra būs jāapzīmogo brauciena galamērķī un atpakaļ braucot, jāatstāj.

Nākamā piedzīvojuma daļa mūs gaidīja, iegādājoties auto vinjeti. Šķērsojot robežu, laipnā muitniece sacīja, ka to noteikti vajagot iegādāt, lai izvairītos no bīstami lieliem sodiem (100-200 eur) un ka to var iegādāt benzīntankā tūlīt aiz robežas. Sacīts- darīts. Griezām iekšā tūlīt aiz robežas esošajā benzīna tankā un sapratām.....ka Baltkrievijā šīs lietas notiek augsti tehniskā līmenī. Līdz šīm ko tādu nebija nācies vērot. Sapratām, ka tā nav vienkārša uzlīmes nopirkšana. Tas ir kas sarežģītāks. Dziļi ieelpojām un izelpojām. Tāpat arī izdarīja vinješu tirgotāja, uzzinot, ka mēs ko tādu darām pirmo reizi: „Да Вы нас доведёте с этим первым разом! Сегодня уже более 20 таких как Вас!” Tomēr, neskatoties ne uz ko, meitene izrādījās izturīga. Viņa veikli un laipni paskaidroja, kas, kur un kāpēc ir jādara. Tikām pie automašīnas logā ielīmējamas reģistra ierīces, kuras uzdevums bija pīkstēt, ik reizi braucot cauri uz maksas ceļiem izvietotajiem reģistra vārtiem. Un ceļš varēja turpināties!

Arī šī lieta nemaz nav tik sarežģīta, tikai jārēķinās ar papildu izdevumiem:

-maksas ceļa reģistra ierīci mēs saņēmām pagaidu lietošanā, un par to bija jāatstāj diezgan liela drošības nauda. Izbraucot no Baltkrievijas, nauda tiek atgriezta mirklī, kad nododam reģistra ierīci.

-reģistra ierīce ir jāielīmē auto logā, vēlams zem atpakaļskata spoguļa. Ja auto logs ir armēts, tad ierīce jālīmē tur, kur uz loga ir „lāsīšu” zīmējums.

-vinješu tirgotāja smalki iztaujāja, kurp mēs dodamies un vadoties, pēc tā, aprēķināja paredzamo maksu. Tā arī bija jāsamaksā uzreiz. Saņēmām solījumu, ka atgriežot ierīci, tiks aprēķināts faktiskais patēriņš un varēsim saņemt atpakaļ to, kas nav iztērēts.

-ērti ir tas, ka visus šos maksājumus iespējams nokārtot ar karti. 

Ir iespēja augt arī mūsu DUS (un ne tikai). Baltkrievijā pieejams telefonu uzlādes serviss ;)

Turpmāko ceļu jau braucām pīkstēdamas- t.i. mirkļos, kad braucām cauri dzelzs vārtiem, ierīce signalizēja, ka esam piereģistrētas. Maģistrāle bija tukša, ar plašiem skatiem visapkārt. Skaisti, tīri, acij patīkami. Laiku pa laikam parādījās kādi sociālās reklāmas plakāti, kas, jāatzīst bija visnotaļ gaumīgi un tieši tāpat, kā apkārtne, acij tīkami. Tā, priecājoties, par apkārtni, palaidām garām to nobrauktuvi, kur mums bija jādodas, lai nokļūtu mūsu ceļojuma gala mērķī. Savu kļūdu konstatējām tikai esot Minskā. Nosmējāmies, ka mēs uzvedīsimies kā igauņi un ap Minsku riņķosim ne vairāk kā 3 reizes. Liekot galvas kopā, izfunktierējām, kurp mums būtu jādodas un izrādījās, ka varam tikt galā ar šo apmaldīšanos saviem spēkiem. Nomaldījāmies vēl tikai vienu reizi. Tad mūs samulsināja milzīgi izgaismotais uzraksts „Raubiči”- tā saucās ciemats, kurā atradās mūs interesējošā INTENSĪVA norises vieta. Izrādījās, ka šī ciemata tuvumā esošais Baltkrievijas olimpisko rezervju treniņa centrs ir ar tieši tādu pašu nosaukumu. Pateicoties varen attapīgam un ar bagātīgu humora izjūtu apveltītam šī centra sargam, laicīgi tikām pārtvertas un nosūtītas pareizā virzienā. Un, tadammm! Mēs veiksmīgi nonācām vietā, kur nākošajā rītā bija jāsākas mācībām. Vēl tikai  jautrs dialogs ar iestādes apsargu, lietišķa saruna ar viesnīcas administratori un mūs varēja pārsteigt, šķiet, no zemes izlīdušais, organizatoru pārstāvis (1.), ar tekstu: „Labvakar! Uzrādiet savas pases!” Mēs pārsteigtas paklausījām. Viņš tās pāršķirstīja, atdeva mums atpakaļ, nobēra tekstu par to, kas, kur atrodas, kur mums jāiet... cikos kas sākās....un mūsu piedzīvojuma pirmā diena bija gatava noslēgties. Ceļā bijām pavadījušas gandrīz 12 stundas (tīrā braukšana pēc plāna bija 7h, pārējais viss bija Viļņas lielveikals, ES robeža, vinjete un Minskas riņķošana)....tomēr no noguruma ne miņas. Bija tikai patīkama piedzīvojuma sajūta.

Turpinājums sekos!

Piedzīvojuma sadaļu "Mācības" skatīt šeit>>
Mājupceļa piedzīvojumu skatīt šeit>>

p.s. ar aktuālajiem ieguvumiem no šī mācību brauciena dalīšos tuvākajā eneagrammas vadības klubā: "Kaislība. Būtība. Vadība." Vairāk par šo šeit>>

Sieviete, kas plūst

Egona Zīverta foto

Daigas Luteres raksts. Publicēts laikrakstā "Kurzemes vārds" 29.04.2016.

Kad Intai Santai mūsu sarunas sākumā jautāju, kā viņa sevi nosauktu, atbilde, daudz nedomājot, skanēja: "Es esmu laimīgs cilvēks. Bet – tas ir procesa nosaukums, jo laime nav pastāvīgs stāvoklis." Inta ir trīs bērnu māmiņa un sieva vīram Kasparam. Vēl pāris gadu un par viņiem varēs teikt, ka šis pāris kopā nodzīvojis ceturto daļu gadsimta. Ļoti lielā mērā pateicoties tieši Intas iniciatīvai un veikatajām aktivitātēm, Latvijas Profesiju klasifikatorā šodien atrodams arī šāds ieraksts: "Izaugsmes veicinātājs" jeb svešvārdā – koučs. I.Santas profesija ir izaugsmes veicinātāja. Kāds bija ceļš līdz tam?

–     Tu tik pārliecinoši saki, ka esi laimīga.  Kā nonāci līdz šādai apziņai?

–     Laimīga es jūtos ne tikai tad, kad viss ir ļoti labi. Tā kā laime ir process, es zinu, ka esmu laimīga arī tad, ja dusmojos vai kāds mani aizvainojis. Mana laime nav atkarīga ne no viena cita, tikai no manis pašas. Tā nav bijis vienmēr. Droši vien tādēļ savā dzīvē esmu mainījusi dažādas profesijas un meklējusi savu ceļu. Tur, kur biju, neguvu sajūtu, ka esmu īstajā vietā. Viss sākās, kad no Kuldīgas atbraucu uz Liepāju, lai mācītos Lietišķās mākslas vidusskolā par noformētāju. Tā kā tolaik skola piedzīvoja pārmaiņu laikus, es biju kursā, kas mācījās veselus piecus gadus. Direktors Rubīns piedāvājā jaunu kultūras vēstures kursu. Tajā bija viss par mākslu, mūziku, glezniecību, reliģiju, filozofiju, laikmetiem, stiliem u.c. Saņēmām plašas zināšanas par praktiski visu un šis vispusīgais skatījums man ļoti, ļoti patika. Tik ļoti, ka vienu gadu Aizputes vidusskolā pat strādāju par kultūras vēstures skolotāju.

–     Pēc tam pievērsies psiholoģijas studijām. Kas uz to mudināja?

–  Manis pašas pārdzīvojumi un vērojumi manu vecāku, vecvecāku ģimenē. Es apprecējos, kad man bija 19 gadu. Psiholoģiju vēlējos studēt, jo gribēju palīdzēt cilvēkiem justies labāk viņu attiecībās. Man šķita, ka viņiem vajag mācīt, kā dzīvot vienam ar otru. Sākumā tuvinieki mani atrunāja, sakot, ka kaut ko tādu uzņemties ir ļoti liela atbildība, ļoti daudz būs jāmācās un vispār – tas nav tik vienkārši. Ļāvos pierunāties. Tomēr pēc laika Rīgā atradu augstskolu, kurā piedāvāja studēt mārketinga psiholoģiju.

Jā, daudzi psiholoģiju, psihoterapiju sākotnēji studē ar mērķi izprast sevi un justies dzīvē komfortablāk. Bet tas, manuprāt, ir ļoti labi! Tas lieliski motivē mācīties. Viens no kursadarbiem, kuru rakstīju, bija par lēmumu pieņemšanu. Kādēļ? Tādēļ, ka man pašai visu laiku bija problēmas ar izvēļu izdarīšanu. Pieņemt pašai lēmumu man šķita varen sarežģīts un pat neizpildāms uzdevums. Tas taču lieliski, ja kādā mirklī kļūsti par konkrētas tēmas ekspertu, jo tev pašam par to ir dažādi jautājumi! Tagad daudzi pie manis nāk risināt savu attiecību jautājumus koučinga un citos konsultāciju formātos.

–     Lai studētu psiholoģiju, vajadzēja maksāt par studijām, bet naudas nebija. Tu rokas klēpī neturēji, gaidot, ka nauda nokritīs no gaisa.

–    Uzsākot studijas Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, rakstīju ļoti daudziem uzņēmumiem un piedāvāju sevi kā darbaspēku, piebilstot, ka priecāšos, ja uzņēmums atbalstīs manas studiju maksas segšanu. Tas notika pirms gadiem divdesmit. No visiem ļoti pieklājīgi man atbildēja Liepājas Dome, sakot nē, un uzņēmums "Lauma," sakot jā. Tika noslēgts līgums, ka tik un tik gadu man būs "Laumā" jānostrādā. Nokļuvu pilnīgi jaunā, svešā pasaulē – pārdošanas un mārketinga departamentā, kur strādāju kā ekonomiste. Tas bija... ak, Dievs! Cita pasaule. Ražošanas iekārtu slodzes, mēneša plāni utt. Tolaik uzņēmumā vēl bija tāda parādība kā deficīts, kad daļu produkcijas burtiski rāva nost no ražošanas līnijas! Mutuļoja tādas cīņas un kaislības! No vienas puses, studējot mārketinga psiholoģiju, tika skaidrots, kā korekti strādāt ar klientu, bet dzīvē redzēju, kā viņi plēsās viena adījuma ruļļa dēļ.  

–     Ko tu tajā brīdī saprati?

–    To, ka man nepatīk pārdot, bet savā nodaļā ieviesu dažas lietas, kādas agrāk nebija un kuras atviegloja darbu ne tikai man. Piemēram, pasūtījumu apkopošanai sāku izmantot MSEexcell. Pirms tam šos datus apkopoja rēķinot ar kalkulatoru un rakstot lielās rūtiņu lapās.

–     Pēc tam uz maģistriem.

–    Kad 2001.gadā iestājos uzņēmējdarbības vadības maģistrantūrā, tas bija laiks, kad cilvēki izteikti bija orientēti uz sasniegumiem. Arī vīrs beidza šo maģistrantūru. Maģistra studiju laikā man piedzima vidējā meita un saku, ka mēs visi trīs kopā kļuvām par maģistriem. "Laumu" pārdeva, nāca jaunie saimnieki. Gaidījām kaut ko jaunu un modernu, bet vīlāmies. Tolaik daudzi darbinieki no mārketinga departamenta aizgāja. Arī es. Kad pēc diviem gadiem atgriezos, tad nokļuvu jau vadības līmenī. Un tas bija interesanti.

–     Uzņēmumu sadalīja un tevi uzaicināja uz "Lauma Lingerie."

–   Linda Matisone, šī uzņēmuma jaunā vadītāja, veidoja jaunu komandu, struktūru. Tolaik daudzi pakalpojumi vēl tika pirkti ārpusē. Lielais holdings ļoti atbalstīja ideju, ka ir lietas, kuras jādara pašiem, tanī skaitā personāla vadība. Sākotnēji mana tēma bija personāla motivācijas jautājumi. Tas bija laiks, kad daudzi darbinieki paši gāja prom no uzņēmuma, jo citur algas bija daudz lielākas. Pēc laika sākās krīze un man kā personāldaļas vadītājai vajadzēja atlaist tos, kas bija palikuši. Ja sākumā cilvēkus tā kā mēģināju pieturēt, lai viņi neiet prom no uzņēmuma, tad pēc laika jau darīju pretējo. 

–     Kā tas bija?

–     Tā  – riktīgi smagi. Kādu laiku dzīvoju ar lielu vilšanās sajūtu, jo uz šo amatu gāju ar vislabākajiem nolūkiem, bet, protams, sapratu, ka nav jau citu variantu. Ka darbinieku interesēs ir tas, lai viņi tiktu atlaisti ātrāk, kamēr algas vēl lielas, jo tad pabalsts būs lielāks. Visi uzņēmēji, kas gājuši cauri krīzes posmam, zina, ka, ja nav kam savu produkciju pārdot, tad galu galā nav no kā ražot jauno, nav no kā dzīvot.  Bija situācijas, kad ļoti gaidījām, kad beidzot ienāks nauda no mūsu "Laumas" veikaliem. 

–     Kas tev patika, strādājot "Lauma Lingerie"?

–  Tas, ka jutos kā partneris. Ar Lindu daudz runājām, diskutējām, katrai bija savs viedoklis, bet mācējām atrast kopsaucējus.

–     Vai savā vietā juties pārliecinoši?

–     Es jutos pārliecinoša savos nodomos. Šajā uzņēmumā nostrādātais laiks man deva sapratni, cik ļoti svarīgs ir vadītājs. Man patika vērot, kā tiek pārvaldīts uzņēmums. Vēl tas, cik ļoti svarīga ir partnerības sajūta, ka ar tevi rēķinās, uzklausa, respektē. 

Uzņēmuma saimnieki bija izveidojuši savu zvaigņu komandu, kurā bija visi vadītāji. Centrālajā ofisā Maskavā strādāja augstākā līmeņa pārdošanas vadības, personālvadības, mārketinga utt. speciālisti. Tie bija savas nozares grandi. No viņiem guvu izpratni par nozares plašumu. Nevienā augstskolā es nesaņemtu tik daudz jaunākās informācijas par to pašu personālvadību, cik deva viņi. Pie tam viņi dalījās ļoti dāsni. Darbā daļu dienas pavadīju Liepājā, bet daļu- pasaulē, caurskatot atsūtītos materiālus par personālvadības jomas aktualitātēm.Tā bija darba devēja patiesa rūpēšanās, lai darbinieks zinātu pasaules līmeņa tendences savā nozarē. Tad arī pirmo reizi iepazinos ar koučinga pieeju, kas mani uzrunāja. Drīz pēc tam Latvijā pirmo reizi tika piedāvāts apgūt koučinga programmu un kļūt par kouču, jeb latviski – izaugsmes veicinātāju. Sāku mācīties un no 2009.gada šo procesu vēl neesmu pārtraukusi. Zināšanas papildinu nepārtraukti, jo koučingā instruments esmu es pati un man šis instruments, proti, es, visu laiku ir jātur darba kārtībā, lai spētu strādāt ar cilvēkiem. Lai es nebūtu pārņemta ar kaut kādām savām problēmām. Vispār – ļoti laba sajūta. Zināma līdzība ar  aktrisēm, kurām visu laiku ir jābūt formā.

–     Kādēļ tu aizgāji no laba uzņēmuma, labas darba vietas?

–    Tādēļ, ka ieraudzīju – koučings ir tas, ko es gribu darīt. Tas tā ļoti egoistiski sanāca.

–     Kam tādam vajag dūšu!

–   Vajag. Tā sanāca. Nenožēloju. Jo, ja es būtu palikusi uzņēmumā, tad man nebūtu iespēju tik dziļi apgūt koučingu. Mans mērķis bija, izmantojot šo metodi, strādāt ar klientiem.

–  Vai nav tas, ko teici sarunas sākumā, ka gribēji cilvēkiem mācīt dzīvot attiecībās?

–     Tā sanāk!

–  Tieši tu biji cilvēks, kurš uzrakstīja vēstuli Labklājības ministrijai, lūdzot Profesiju klasifikatorā  iekļaut jaunu ierakstu: izaugsmes veicinātājs.

–  Tas notika ar ļoti lielu pārējo manu kolēģu atbalstu un neatlaidību. Vispirms Terminoloģijas komisijā vārda "koučs" vietā  apstiprināja latvisko variantu, nokārtojām visas citas formalitātes un tagad profesijai "Izaugsmes veicinātājs" ir savs numurs reģistrā.  Man ir aizdomas, ka šobrīd Latvijā esam vienīgie Eiropā, kas tā ir legalizēti. Jāatzīst, ka mēs, praktizējošie speciālisti, ikdienā biežāk tomēr izmantojam īsāko svešvārda versiju koučs. Pat cimperlīgajā Francijā koučus sauc par koučiem angliskajā versijā.

–     Vai beidzot jūties savā vietā?

–     Jā. Ir tik lieliski būt klāt brīdī, kad klients saka: „Jā! Tagad es saprotu! Tagad es to varu!”.Tagad es meklēju iespējas, lai savas zināšanas izmantotu un dotu cilvēkiem.  

–     Kopš tā laika, kad kā jauna meitene atnāci mācīties uz Liepāju, visu laiku esi rakusi un mācījusies. No kurienes tevī šis dzinulis?

–    Man vienkārši ir interesanti sevī atklāt kaut ko jaunu, jaunas sakarības. Ieraudzīt, kā kaut kas strādā. Es esmu dabīgi tendēta vienkārši plūst. Varbūt tādēļ arī koučings un eneagrammas pieeja mani saista. Tajās abās esmu ieķērusies, lai tās mani stiprinātu manās personīgajās interesēs.  Es šobrīd jūtos daudz līdzīgāka tai meitenei no 1989. gada, nekā kaut kur savas dzīves vidū, kad dažubrīd izpaudos kā kruta un komunikācijā nepatīkamāka biznesa lēdija. Atkal esmu atguvusi savu naivumu un ideālismu. Es atļauju sev tādai būt un, ko tur liegt, dusmojos, kad kāds piekrāpj manas ideālās gaidas!

–     Kāda mamma tu bija toreiz, 1994 gadā, kad piedzima pirmais bērns un tagad, kad jaunākajai meitiņai tikai pusotrs gads?

–   Katrā periodā ir savas labās un sliktās lietas. Tagad daudz vairāk nekā jaunībā baudu kopābūšanu ar bērnu un adekvātāk reaģēju uz notiekošo. Jaunībā bija daudz jautājumu, neziņas, šobrīd lielāka pārliecība un miers, bet ... nogurstu ātrāk nekā jaunībā. Esot kopā ar jaunāko meitu, es apgūstu un nostiprinu prasmi pateikt savu: nē! Un no viņas mācos, kā pieprasīt savu. To, ko es gribu! Jāatzīst, ka ar to man vienmēr ir bijušas problēmas, bet pats labākais, ka esmu apguvusi vērošanas prasmi – sevis vērošanu. Piemēram: "Es šobrīd nedomāšu par to, bet par kaut ko citu. O! Kaut kas mainās! Cik tas ir interesanti!" Tā dzīvē parādās rotaļīguma elementi.

–     Tavuprāt, cilvēka dzīve uz zemes ir dāvana vai sods?

–     Tāds, kāds ir cilvēka paša uzstādījums, tāda arī būs viņa dzīve.

–     Ar vīru esat kopā jau vairāk nekā divdesmit gadu. Kā jums tas izdevies?

–     (Smejot) Varbūt tādēļ, ka man vēsture patīk! Un patīk remontēt vecas lietas, nevis tās mest ārā un meklēt kaut ko jaunu vietā. Ir jau bijis, kad viens nav gribējis un tad arī otrs nav gribējis turpināt, bet, par laimi, šīs te negribēšanas mums nav notikušas vienlaikus! Arī mūsu trīs bērni ir laba motivācija uzturēt attiecības formā.

Manas dzīves lielākās vērtības ir miers un mīlestība. Mīlestība ir prasme, kuru var iemācīties.Tas savukārt nodrošina mieru. Viena no noteicošajām lietām mīlestībā ir klātbūtne un spoguļošanās otrā cilvēkā. Spēt būt pašam un strādāt pie tā, lai kļūtu par labāko sevis versiju.

VIZĪTKARTE

Inta Santa

www.intasanta.lv

# Sieva vīram Kasparam Santam, mamma Aleksandram (22), Beatrisei (14) un Sofijai (1,5).

# Personīgās un komandu izaugsmes veicinātāja/koučs, ACC (ICF).

#Transformācijas spēles fasilitatore (Innerlinks, UK)

# Eneagrammas, biznesa un koučinga trenere (ICTA)

# Izaugsmes veicinātāja Liepājas Raiņa 6.vidusskolā

Koučinga nedēļa Aizputes novadā. Pārmaiņas. Manas.

Šogad Starptautiskā koučinga nedēļa  man itin nemaz nebija starptautiska. Nebija ierastās tikšanās ar ārzemju kolēģiem un kouču kompetences pilnveidojošu pasākumi. Nebija braucienu. Pat klātienes tikšanās ar Latvijas koučiem šogad izpalika. Protams, ne jau tamdēļ, ka tādu nebija. Nē. Koučinga pasākumi šogad bija varen daudz. Tiesa, lielākā daļa no tiem notika Rīgā. Tikai manis Rīgā nebija. Šogad biju nolēmusi pievērsties  koučinga popularizēšanai savā dzīves vietā- Aizputes novadā. Jau februārī vienojos ar Aizputes aktīvo jauniešu centra IDEJU MĀJA vadītāju Anci Tīmani par  bezmaksas semināra organizēšanu jauniešiem. Savukārt aprīļa sākumā uzrunāju Aizputes novada Mūžizglītības centra speciālisti Birutu Konrādi ar līdzīgu piedāvājumu pieaugušo auditorijai. Biruta uzreiz bilda, ka labprāt vēlētos mani redzēt divos pasākumos, jo Kazdangā esot ļoti aktīva vecāku biedrība, kura ir ieinteresēta šādu un līdzīgu pasākumu apmeklēšanā.  Apsverot potenciālās auditorijas intereses,  visus par un pret, nolēmām rīkot 3 pasākumus: vienu- jauniešu auditorijai par karjeru, otru- vecāku auditorijai par bērnu un jauniešu atbalstu un trešo par to, kā uzsākt pārmaiņas.  Kā ierasts, koučinga nedēļas ietvaros, katru no tēmām plānoju pasniegt, izmantojot koučinga pieeju. Pasākumus popularizēju ar ICF.LV atbalstu sociālajos tīklos (Paldies Laurai Kuršītei!), savukārt ar Birutas Konrādes atbalstu informācija par tiem iekļuva novada avīzē. Semināru saturs pārskatīts, izdales materiāli sagatavoti... visi iespējamie paziņas pa visiem iespējamiem kanāliem informēti. Šķiet, biju gatava koučinga nedēļai.  Tomēr tā mani pārsteidza nesagatavotu.  Bija vairāki pārsteigumi, kuri man lika spēcīgi paplašināt savu apziņu, komforta zonu un... priekšstatu pašai par sevi un savam prasmēm. Es mainījos.

„...Sapratu, cik man daudz resursu, lai sasniegtu to, ko vēlos.”

Pirmkārt, mani pārsteidza Kazdangas vecāku biedrība. Pagastā, kurā vien 1300 iedzīvotāju, šī biedrība uz šo pasākumu bija sapulcinājus 27 dalībniekus, teju vai 2% procentus no kopējā iedzīvotaju skaita  (iedomājieties pasākumu Rīgā ar 14000 dalībnieku!). Patiess prieks un lepnums par līdzcilvēku aktivitāti, ko varēja vērot arī semināra laikā. Dalībnieki aktīvi uzdeva jautājumus, izteica savas šaubas, papildināja un precizēja. Seminārs bija dzīvs un darbīgs. Tam beidzoties, dalībnieki nāca klāt un sarunas vēl turpinājās.  Bija vien jāpiekrīt, ka laika bija ar maz, lai izpētītu visus jautājumus dziļāk un pamatīgak. Man ir patīkami apzināties, ka blakus pagastā dzīvo cilvēki, kuriem ir svarīgi būt labiem vecākiem. Vecākiem, kuri veicina savu bērnu izaugsmi. Sapratu, ka tas ir resursu avots, no kā smelt iedvesmu.

„Viss ir iespējams, tik jāsaņem sevi rokās!”

Otrkārt, mani pārsteidza tas, ka uz Aizputes semināru ieradās vien 6 apmeklētaji (no kuriem 2 atnāca, jo es biju tos aicinājusi personīgi, bet viens atnāca līdzi draugam). Hmmm. Vai tiešām pārmaiņu tēma ir tik neinteresanta? Noliku šaubas pie malas un nolēmu pamainīt ieplānotā semināra saturu tā, lai tas atbilstu katra apmeklētaja individuālajām vajadzībām. Savā ziņā tas bija seminārs, kura saturs veidojās uz vietas. Dalībnieki uzdeva man savus jautājumus un es dalījos ar zināšanām, kuras palīdz izprast pārmaiņu procesu un uzdevu jautājumus, lai palīdzētu dalībniekiem saprast sevi šajā procesā. Atbildēs es saklausīju gan bailes, gan neticību sev, gan šaubas par izdošanos...gan vēlmi mainīt kādu citu....gan vēlmi un gatavību mainīties pašam. Cilvēciskas un saprotamas sajūtas. Gluži kā tās, kuras biju piedzīvojusi pati pirms šī semināra. „Viss ir iespējams, tik jāsaņem sevi rokās!”,  tā atsauksmju lapā ierakstīja kāda šī semināra dalībniece, un es sapratu, ka, jā...arī 6 dalībnieki seminārā nav šķērslis, lai veidotu tiem noderīgu pieredzi.  

„Man neviens nekad to nebija jautājis.”

Līdzīgu stratēģiju man nācās pielietot arī IDEJU MĀJĀ organizētā semināra ietvaros. Lai nu kā, tomēr pieci apmeklētaji nav pietiekams daudzums, lai veidotu vairākas paralēlas diskusijas, darba stacijas uzdevumu analīzei un kompetenču modeļa veidošanai, kā biju iecerējusi. Nolēmu strādā "aklā koučinga" formātā un pielāgojoties katra jaunieša pieprasījumam. Es  veidoju koučinga sarunu, nedzirdot jauniešu sniegtās atbildes, lūdzu tiem pildīt uzdevumus, neredzot to izpildījumu. Šī laikam bija pirmā reize, kad vadīju 5 t.s. aklās koučinga sesijas paralēli. Tiesa, par pilnībā aklām tās nosaukt nevarēja, jo daļa jauniešu dalījās ar sev komfortablām detaļām. Tomēr pilnība ieskatu jauniešu atbildēs es neguvu. Klusībā jau „norakstīju” šo pieredzi kā neveiksmīgu, līdz mirklim kad nodarbības beigās uzdevu jautājumu: „Kas Jums šodien bija visvērtīgākais?” . Atbilde mani pārsteidza nesagatavotu: „Jautājumi. Jautājumi, kurus man uzdevāt. Man neviens nekad to nebija jautājis. Un pati es nekad neiedomātos sev pajautāt.” Tai mirklī sēdeju un mana sirds gavilēja. Iespējams, ka šis bija pats jaukākais šīs koučinga nedēļas brīdis. Brīdis, kad saproti, ka ir izdevies kādam jaunam cilvēkam ļaut paskatīties uz savu dzīvi, uz savu nākotnes dzīvi no neierasta skatu punkta. Paldies! Šī atbilde man bija patiesi vērtīga!

Lai arī šī koučinga nedēļa man bija gara un izaicināja manu spēju pielāgoties, tomēr beidzoties tai, sajutu gandarījumu. Bija labi. Mainīt savus uzskatus, tikties ar patiesi ieinteresētiem cilvēkiem, apgūt jaunas prasmes un konstatēt...ka pārmaiņas ir vislabākais, kas varēja notikt! ;)

p.s. jautājums „Kas bija visvērtīgākais?” reizēm tieši koučam ir visvērtīgākais ;)

Dalībnieku atsauksmes:

KOUČINGA PAMATPRINCIPU IZMANTOŠANA, ATBALSTOT BĒRNUS UN JAUNIEŠUS. /18.05.2016/

Kas bija pats vērtīgākais, ko ieguvu?

Vērtīgi bija saprast, kādi jautājumi ir tie, ar kuriem jāuzsāk saruna ar bērnu, (jebkuru, bet man aktuāla bērnu tēma J) lai virzītu viņu uz pašizaugsmi un sevis apzināšanos  jau agrā vecumā (šobrīd 4 gadi, uzskatu, ka īstais laiks ar viņu sākt strādāt arī izmantojot seminārā iegūto) /Sanita Beļajeva/

Formulēt sevi, savas domas, iepazīt koučinga pamatus, iepazīties ar Jums. /Egija Tamsone/

Ļoti daudz atbildes uz it kā nekad neuzdotie jautājumiem. Jautājumi, kurus Tu nekad neiedomātos uzdot. Iespēju formulēt un saprast ko, kad un kā to izdarīt. /Raitis Vītols/

Saprast, vai mans mērķis ir sasniedzams, vai tas nenodara pāri manām vērtībām. /Kristīne Vītola/

Prasme uzdot jautājumus. Izpratne par koučinga pamatprincipiem. Varēšu izmantot jautājumu sistēmu savu mērķu sasniegšanai. Sapratu, cik man ir daudz resursu, lai sasniegtu to, ko vēlos. /Agrita Zundovska/

Pareiza mērķa noformēšana. Meditācija! Saprast sava izvirzītā mērķa būtību. /Elīna Reimane/

Sapratu, kā pareizāk uzdot jautājumus, runājot ar bērniem. Ieguvu lielāku pārliecību par sevi. /Baiba Juska/

Jautājumu tabula, jo likās, ka visu laiku, kas izkrita un tagad ir skaidrība, kas visu aizkavēja un neļāva izprast līdz galam esošo situāciju. /Ance Tīmane/

Es ieguvu iztēli un izpratni kā man labāk domāt un pieņemt lēmumums ar pozitīvu domāšanu. /Egita Jansone/

Spēcīgo jautājumu grupas. To, ka mērķi jāvirza un jāiet uz tiem pa soļiem! /Biruta Konrāde/

NEPIECIEŠAMAS PĀRMAIŅAS? KĀ UN KĀPĒC KOUČINGS VAR BŪT NODERĪGS /19.05.2016./

Kas bija pats vērtīgākais, ko ieguvu?

Izskaidrojums par smadzeņu/ieradumu darbību. Zināšanas par mērķu noformulēšanu./Sandra Balode/

Apstiprinājumu, ka mērķis ir sasniedzams. Būt drosmīgai. /Simona Veide/

Sava mērķa pareizu formulējumu, kā rezultātā varētu saprast, vai tas ir īstais mērķis vai varbūt pat ir pavisam cits mērķis. Viss ir iespējams, tikai jāsaņem sevi rokās. /Inta Oša/

Piedāvājumi pārmaiņām

PROFESIONĀLA IZAUGSMES VEICINĀŠANA- KOUČINGS

Mani aizrauj ideja par ekoloģiju it visā, tai skaitā arī attieksmē pret sevi. Ticu, ka ikvienam ir iespējams īstenot savu “Labākas dzīves projektu”, ekoloģiski attiecoties pret sevi, apkārtējiem un apkārtni.  Koučings par manu dzīves sastāvdaļu ir kļuvis kopš  2009.gada. Lielākā daļā manu klientu mani ir atraduši, vēloties  attīstīt savas  profesionālās vai personīgās kompetences uzsākot jaunu dzīves posmu jeb vēloties pārmaiņas.

Piedāvāju:

• Individuālo un komandu koučingu gan klātienē, gan skype
• Pārmaiņu prasmju apgūšanas semināru ciklu „Es mainos”
• Pārmaiņu prasmju attīstīšanas vebinārus (un vebināru ierakstus)
• Komandu izaugsmi veicinošu vīndarīšanas meistarklasi
• Uzņēmuma vajadzībām īpaši pielāgotas apmācības.

TRANSFORMĀCIJAS SPĒLE

Tā ir Skotijas ekokopienā radīta galda spēle par dzīvi, kuru var spēlet gan vienatnē, gan ar partneri, gan grupā līdz pat 6 dalībniekiem. Es nodrošinu pilnīgu konfidencialitāti un radoši provokatīvā veidā atbalstu spēles dalībniekus, lai tie atklātu savas spēcīgās puses, izprastu mērķa īstenošanas ceļā esošos šķēršļus, iedrošinu jauniem atklājumiem un lēmumiem par to, kā transformēt savu dzīvi uz labo pusi. Īpaši rekomendējama šī pieredze ir vadītājiem, jo tā attīsta vienu no mūsdienās būtiskākajām kompetencēm- emocionālo inteliģenci. Šo spēli pazīstu un strādāju ar to, kopš 2012.gada.

Spēles ilgums: 3h/dalībnieks. Spēles valodas: latviešu, krievu, vai angļu. Vairāk šeit>>>

ENEAGRAMMA (grieķu val. deviņas zīmes) 

Tā ir mācība par  deviņām dažādām iekšējām motivācijām, kuras vada mūsu dzīvi. Tā ne tikai  palīdz saprast mūsu un apkārtējo cilvēciskās uzvedības likumsakarības un strupceļus, bet arī parāda pārmaiņu iespējas, piedāvājot katram cilvēkam atklāt savu individuālo attīstības ceļu. Šīs zināšanas pielietoju kopš 2013.gada personīgās un pasaules labklājības veidošanā. Vairāk šeit>>

Piedāvāju dažāda formāta nodarbības:

• Iepazīšanos ar eneagrammu 2-8h
• Eneagrammas praktiķa kursu- 32h
• Vebināru ciklu „Eneagramma un mīlestība” 9x 1,5h
• Individuāla koučinga sesiju eneatipa precizēšanai 1h
• Uzņēmuma vajadzībām īpaši pielāgotas apmācības piem. "Eneagramma vadītājam, kurš prot komunicēt." 

MEDITĀCIJAS

Man meditācijas ir kļuvušas par dzīves ierastu sastāvdaļu. Es nemitīgi iepazīstu jaunas meditatīvas tehnikas, ar kurām dāsni dalos. Redzu to kā patīkamu veidu sevis iepazīšanai un pārmaiņu uzsākšanai! Iespējams, ka tieši pēc kādas no meditācijām dalībnieka dzīvē sāksies tam vēlamās pārmaiņas! Aicinu ikvienu to izbaudīt! Piedāvaju gan OSHO prakses, gan budistu, gan K.G.Junga prakses, gan vienkāršu gulēšanu Koši zvanu un zvangas skaņās, gan izbaudīt dziedāšanas mediatīvo spēku- līdzīgi kā to dara Tezē klostera mūki, tikai mums daudz saprotamākā versijā.

Vadu meditācijas kopš 2012.gada, organiski tās integrēju koučinga un apmācību procesos. Meditāciju nodarbības Aizputē notiek ik ceturtdienas vakaru. Vairāk šeit>>

Kas? Kā? Kur?

INTA SANTA

• Personīgās  un komandu izaugsmes veicinātāja/koučs, ACC (ICF); 
• Eneagrammas koučs (CCE,ICF un ICTA)
• Sertificēta Transformācijas spēles vadītāja (Innerlinks)
• Eneagrammas, koučinga un biznesa trenere (ICTA)
• Starptautiskās Kouču Federācijas (ICF) biedre
• Studējusi  lietišķo mākslu, psiholoģiju, mārketingu un uzņēmējdarbības  vadību
• Darba ņēmējas pieredze B2B pārdošanā, personāla vadībā, personāla novērtēšanā, apmācībā ražošanas, tirdzniecības un viesmīlības vidē
• Darba valodas: latviešu, krievu vai angļu
• Kontakti: tālr.: +371 29 121 884, e-pasts: intasanta @ gmail . com 
• Vairāk info www.transformationgame.lv un www.intasanta.lv
• Rekomendējamā tikšanās un nodarbību vieta klātienē: www.pienamuiza.lv

Vebināru platforma AnyMeeting. Padomi labai dzirdamībai

Kopš manā dzīvē ienākusi 3.prioritāte- jaunākā meitiņa, es aizvien vairāk savus darbus organizēju tā, lai varētu strādāt no mājām. Pamazām jau esmu kļuvusi eksperte- skype koučinga sesiju vadīšanā, tagad laiks pienācis vebināru pasaulei. Par savu vebināru platformu esmu izvēlējusies vietni AnyMeeting un kopš 2016.gada sākuma teju katru nedēļu vadu kādu vebināru. Reizēm tie ir iepazīšanās vebināri par kādu no manis piedāvātajiem pakalpojumiem (koučings, Transformācijas spēle vai eneagrammas studijas) vai arī kādi izaugsmi veicinoši vai vienkārši izglītojoši vebināri par nelielu samaksu. Šajā neilgajā pieredzē esmu atklājusi, ka daļai manu klausītāju ir problēmas ar skaņas kvalitāti. Tamdēļ esmu sagatavojusi nelielu aprakstu, ko vajadzētu ņemt vērā, lai skaņas kvalitāte būtu apmierinoša.

1.Vebināram var pieteikties, sūtot ziņu uz  epastu intasanta @ gmail . com. Tad es varēšu tieši uz jūsu e-pastu nosūtīt vebināra istabas pieeju. Reizēm   e-pasts nokļūst kāda citā pasta sadaļā, tamdēļ ir vērts tās arī pārbaudīt. 

2.Īsi pirms vebināra sākuma, atveriet savā epastā ziņu un klikojiet uz zaļā lodziņa "Join meeting online", ja esat pie datora, vai "Join meeting by Smartphone" ja esat pie viedtelefona.

3.Iznirstošajā logā ierakstiet savu vārdu, epastu, pilsētu un klikojiet uz zaļā lodziņa "Join the meeting"

4.Nonākot vebināra istabā, ja nekas nav dzirdams, rekomendējams pārbaudīt savus skaņas uzstādījumus,  spiežot uz augšējā rīku joslā esošās ikonas "More" ar 3 punktiņiem. Iznirstošajā logā klikojiet uz "Your audio options"

Šāds attēls redzams, ja datoram ir tikai ĀRĒJĀS skandas (nav mikrofona vai austiņu)

5. Iznirstošajā logā klikojiet uz "Click here to test your speakers"  paliekot sadaļā "Your speakers"

Šāds uzraksts redzams, ja datoram ir tikai ĀRĒJĀS skandas (nav mikrofona vai austiņu)

6.Vajadzētu būt dzirdamam testa teikumam angliski

Ja skaņas nav, tad:

1.Mēģiniet iziet un ieet vēlreiz

2. Mēģiniet pieslēgties vebināra istabai ar portatīvo datoru

3. Mēģiniet pieslēgties vebināra istabai ar viedtelefonu (tādā gadījumā epastā ir jāspiež  zaļais lodziņs "Join meeting by smartphone"

Labus sakarus vebināra laikā nodrošina:

1. Stabils interneta pieslēgums

2. Austiņas ar mikrofonu un /vai portatīvais dators ar iebūvētu mikrofonu un skandām.

Problēmas ar skaņu visbiežāk rodas:

1. Interneta nestabilitātes vai vājā signāla dēļ (tad arī attēls aizkavējas)

2. Ja datoram ir pievienotas skandas, nevis austiņas vai iebūvētās skandas.

Gadījumā ja tomēr nelīdz nekādas darbības, tad dodiet man ziņu, ka nav izdevies nodrošināt labus sakarus un vienosimies, ko darīt: vai nu es nosūtu saiti uz vebināra ierakstu (lielākā daļa vebināru tiek ierakstīti) vai atgriežu iemaksāto dalības maksu (ja tas ir bijis maksas vebinārs).
Ceru, ka šie padomi būs noderīgi.

Uz tikšanos tiešsaistē!

Iepazīsimies: Eneagramma! Vebināra ieraksts

Aicinu uz bezmaksas iepazīšanos ar eneagrammu, neizejot no mājas!

Eneagramma- tas ir ceļš uz savu patieso būtību. Kad esam bērni, mēs visi esam skaidri un patiesi, bet dzīves laikā pamanāmies visu to pazaudēt. Mēs apgūstam dažādas lomas, pielāgojam sev maskas, uzvelkam sabiedrības diktētus „kostīmus” un pazaudējam savu būtību. Savu patieso būtību. Un kādā jaukā dienā attopamies, ka vairs nezinām...kas esam patiesībā.

Skatoties no zinātniskā skatu punkta eneagramma ir vēl viens cilvēku tipoloģijas veids. Tāpat, kā citi tipoloģijas veidi, tā ir pētīta un salīdzināta, ir izstrādāti dažādi testi, kas palīdz noteikt attiecīgo eneatipu. Tomēr, atšķirībā no citiem tipoloģijas veidiem, eneagramma neapstājas pie klasifikācijas. Tā dodas tālāk. Izprotot eneagrammas būtību, top skaidrs katra eneatipa attīstības ceļš. Tas ir kā iegūt savas dzīves lietošanas instrukciju. Beidzot saprast un pieņemt savu būtību un sākt dzīvot ar to saskaņā. Saskaņā ar sevi.

Šis ir vebinārs, kas dod priekšstatu- es vēlos šo tēmu pētīt sīkāk, jeb man ir tuvāka cita pieeja. Par to, kas ir eneagramma un kā tā palīdz saprast mūsu un apkārtējo cilvēciskās uzvedības likumsakarības un strupceļus.

Notikušā vebināra ieraksts skatāms šeit>> jeb zemāk.

Vebināru piedāvāju es: Inta Santa- eneagrammas, koučinga un biznesa trenere (ICTA) personīgās un komandu izaugsmes veicinātāja/koučs ACC (ICF), Transformācijas spēles fasilitatore (Innerlinks)  ar vairāku gadu profesionālu pieredzi pārdošanā, personāla vadībā un apmācībā. Pielietoju eneagrammas zināšanas darbā ar saviem klientiem, saskarsmē ar saviem tuvajiem, kā arī pasaules un personīgās labklājības veidošanā kopš 2012.gada.