Maija nogalē devos ilgi gaidītā braucienā- padziļināti apgūt Transformācijas spēles darbnīcas vadītāja prasmes. Mācību vietu izvēlējos apzināti- tā bija vieta, kurā ir radītā šī spēle- Findhornas ekokopiena Skotijā. Bija nojauta, ka mācības noritēs lieliskā vidē. Un man nebija jāviļas! Piedzīvoju visu un vēl vairāk! Visa cita starpā bija iespēja iepazīt arī šīs ekokopienas vēsturi un mūsdienas ekskursijā. Sākšu ar nelielu ieskatu.
Bet, bet, bet šeit sākas neracionālais un, iespējams, "normāliem" ļautiņiem neakceptējamais, jo....
Iespējams, svarīgāka zīme ikviena dzīves ceļā! Findhornas Fonda ekociemats. |
Kā viss sākās?
Dzīvoja Skotijas mazpilsētā Forres Kadiju ģimene, sieva pieskatīja māju un bērnus (viņiem, bija 3 dēli,) bet vīrs Pīters gāja uz darbu un tādējādi nodrošināja ģimenei iztiku. Iespējams, ka viss būtu noticis savādāk, ja ne kādas viesnīcu ķēdes rekonstrukcija, kuras rezultātā tika likvidēta Forres Cluny viesnīca- vieta, kurā Pīters strādāja par vadītāju. Un tā Pīters Kadijs palika bez darba…un viņa ģimene bez iztikas līdzekļiem. Nācās pamest esošo dzīves vietu un pārvākties uz dzīvojamo karavānu.Bet, bet, bet šeit sākas neracionālais un, iespējams, "normāliem" ļautiņiem neakceptējamais, jo....
..Pītera
sievas Ailīnas galvā bija mazā balstiņa” jeb citiem vārdiem viņa dzirdēja balsis.
Ailīna Kadija uzskatīja, ka tā ir Dieva
balss, citi to dēvē par augstāko Es. Lai nu, kā bet šī balstiņa runāja un
Ailīna to dzirdēja. Un šī mazā balstiņa viņai teica, ka ir jāpārceļas no
Forres uz zvejnieku ciematiņa Findhorn pusi, tuvāk Ziemeļu jūrai, Findhornas līcim un tur ir
jāiekopj sakņu dārziņš. Pīters Kadijs bija ļoti mērķttiecīgs vīriets, ja viņš
ko sāka darīt, tad to arī darīja. Un Findhornas komūnai par laimi, Pīters ņēma
vērā to balstiņu, kuru dzirdēja viņa sieva. Kadiju ģimene pārvietoja
karavānu tuvāk jūrai un kopā ar savu ģimeni un tuvu draudzeni Doroteju iekopa
sakņu dārziņu. Dārziņā galvenokārt saimniekoja Ailīna un par īstu pārsteigumu
visiem apkārtējiem, smilšanajā piejūras zemē audzēja bagātīgu dārzu ražu. Mazā
balstiņa sievas galvā aicināja sagatavot vietu cilvēkiem, kuri ieradīsies… Un
lai gan nebija nekādu pazīmju, ka vēl kāds no apkārtējiem ir gatavs pārcelties
uz dzīvi Findhornas tuvumā, tomēr Pīters ķērās pie labiekārtošanas darbiem. Un
cilvēki sāka pamazām ierasties gan no tuvākām, gan tālākām vietām. Izrādās mazā
balstiņa bija uzrunājusi arī viņus. Tā sākās stāsts par komūnu.
Dzīvojamā karavāna Findhornas Fonda parkā un pirmais dārzs, no kā viss sākās. |
Vairāk par komūnas pieredzi var skatīt šajā vietnē vai izlasīt zemāk esošajā grāmatā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru