otrdiena, 2012. gada 20. marts

Kad Tu biji pēdējo reizi iemīlējusies/-ies?



Es...Es pavisam nesen. Burtiski pirms nedēļas. Iemīlējos un vēl joprojām esmu ar taureņiem vēderā. Es iemīlējos Barselonā. Un šajos vārdos varu ielikt visu iespējamo saturu. Šoreiz dalīšos ar vienu no maniem mīlestības objektiem...ar fantastisko māju...kurā vienkārši nebija iespējams ne-iemīlēties. Nu vismaz man!
CASA BATLLO
CASA BATLLO
Iespējams, ka Jums šis vārds pilnīgi neko neizteiks. Bet ļoti ticams, ka vārds Antonio Gaudi Jums jau uzzīmē prātā kādu bildi. Tā bija arī man. Bildes biju zīmējusi...un izzīmējusies sen. Šad tad biju ielūkojusies kādā skatu grāmatā un nodomājusi- gribētos gan redzēt to dzīvajā. Savukārt pēc Vīnes apmeklējuma un neiztrūkstošā gājiena pie Hudertvasera būvējuma, es sapratu, ka pilnīgi noteikti vēlēšos redzēt Antonio Gaudi veikumu dzīvajā. Protams, ka vienīgais, ko uzreiz momentā varēju iedomāties bija La Sagrada Familia...lai gan tas nebūt nav vienīgais Gaudi radītais brīnums.
Bet nu par visu pēc kārtas.

JŪGENDSTILS
Art Noveau, Modernismo, Jugend- ar visiem šiem vārdiem apzīmē vienu no pēdējiem (par pēdējo tiek uzskatīts ArtDeko) mākslas stiliem, kurš aptvēra visas mākslas izpausmes formas 19.-20.gs mijā līdz 1.pasaules karam. Tieši šajā stilā vēl joprojām dominēja MĀKSLA pār funkcionalitāti. Ik viena funkcionālā detaļa bija MĀKSLAS DARBS un ikviens inženiertehniskais būvējums/radījums/izgudrojums bija acij tīkams un pieskārieniem patīkams. Laikam jau nojaušat, ka man šis stils ir vismīļākais. Pilnīgi iespējams, ka viens no iemesliem, kāpēc tā jūsmoju par Jūgendstilu, ir tas, ka šīs stila laikā sieviete...ir spēcīga, skaista un ļoti sievišķīga SIEVIETE. Sieviete, kurai piestāv garas kleitas, dekoltē, garas izlaistas matu cirtas vai augsti saspraustas copes. Sieviete, kura ir kā mistērija, kā sapnis un aicinājums vienlaicīgi. Sieviete, kas iedvesmo. Sieviete, kurai piestāv...erotika, ceļojumi, vīrietis...un sieviete, kurai piestāv bērni un ģimene. Lai arī šajā laikmetā sāk veidoties feministu kustības, tomēr vēl joprojām sievietes ir SIEVIŠĶĪGAS.
Kā jau minēju, šis mākslas stils aptvēra visus mākslas izpausmes formas, tai skaitā arī ARHITEKTŪRU. Un izcilus šīs arhitektūras paraugus var baudīt ne tikai Rīgā, bet arī Barselonā.
Uz Barselonu devos ar mērķi iepazīt skandalozo slavu ieguvušo katedrāli La Sagrada Familia, bet pirms pašas izbraukšanas radās vēl viens mērķis- izārstēt nupat kā uzklupušo saaukstēšanos/gripu. Tamdēļ šajā braucienā ierastās pārgalvīgās aktivitātes izpalika, bet visi gardumi tika izbaudīti pamazām- gluži kā dievišķīgais un visus jutekļus kairinošais ēdiens- saldējums.

PIRMDIENA BARSELONĀ.
Tā nu sanāca, ka būšana Barselonā iekrita arī pirmdienā. Noskaidrojām, ka mūs interesējošais muzejs pirmdienās nestrādā...un nolēmām šo dienu veltīt pastaigām pa pilsētu ar MUST SEE tūristu karti rokā. Nemaz nebija tālu jāiet- pirmā mūsu apskates lokā nonāca māja CASA BATLLO. Kā izrādījās, uz šo māju muzeju- pirmdienu likums neattiecas un pie tās ieejas bija izkārtojusies to apskatīt gribētāju rinda. Iestājāmies rindas galā, vēl nezinot...ko īsti gribam. Tuvojoties kasei, apjautām, ka tas NEZINU, KO GRIBU maksā varen daudz- veseli 18eur! Gandrīz jau biju gatava doties tālāk pastaigā pa pilsētu, kad iekšējā balss mani apturēja... „C`mon, Tu taču šeit neatbrauci tikai priecāties par to, ko vari ieraudzīt bildēs... Tu taču gribēji visu izbaudīt.”

TICI SEV.
Kā ierasts, klausīju iekšējai balsij, bet ārēji noteicu- nu gan fotografēšu par visiem 18! Izrādījās, tas tomēr bija tā vērts un pat bez fotografēšanas. Apmeklējuma cenā bija iekļauts audio gids un tas bija fantastiskā kvalitātē. Tik labu audiogidu (nu gluži kā radioluga!) nebiju dzirdējusi! Un bija gan ko redzēt, gan dzirdēt, gan aptaustīt!
Audiogidā skan: Antonio Gaudi bērnība un laikmets, kurš šo arhitektu radīja
Jūgendstilā bieži sastopama jūras tēma, jo viegli izliektās un savijušās jūras augu, viļņu un dzīvnieku daudzkrāsainie motīvi iedvesmoja māksliniekus. Arī CASA BATLLO ir ūdens valstības iemītniece.
 Ieejas trepes ir kā aizvēsturiska jūras dzīvnieka mugurkauls.
Omulīgs kamīns, kur patverties
Un šī, lūk, ir ventilācijas sistēma. Paliek par karstu- paver lūciņas zem logiem...

Lifta šahta un trepes...šķiet, kas var būt garlaicīgāks? Bet ne jūgendā.
Bēniņos, kā ierasts- žāvējas veļa. Apbrīna muzeja iekārtotājiem par izdomu.

Jumts, kurš liek ziņkārīgajiem meklēt jūras pūķa galvu (mugura tak redzama!)
Pūķa acs, zobi....vai domīga zivs...uz Casa Batllo jumta.

Vai zinājāt, ka Gaudi savas mozaīkas ir veidojis no citos celtniecības projektos pāri palikušiem stikliem, flīzēm, vitrāžām?
Īsts „zaļais” tas Gaudi bijis! Un pie tam ĻOOOOOTI skaisti "zaļais"!

Mājā pavadījām gandrīz 2 stundas. Savā nodabā, savā ātrumā ejot cauri istabām un atgriežoties tajās, kuras mūs uzrunāja.  Šī māja ir privāts muzejs un pilnībā tiek uzturēts no ieejas maksas bez jebkādiem valsts pabalstiem. Šeit ir iespējams arī izīrēt dzīvokļus un sarīkot privātus pasākumus. Šķiet, no tā varētu ko mācīties :)
Savu mērķi- izbaudīt un izgaršot Barselonu (nu gluži kā saldējumu) biju sasniegusi, pa ceļam saķerot arī mīlestības bacili! Novēlu arī Jums ko tādu piedzīvot! Pavasaris taču tam ir piemērots!
Oficiālā CASA BATLLO mājas lapa http://www.casabatllo.es/en/
Turpinājums stāstam par iemīlēšanos sekos!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru