Zemāk aprakstītā pētījuma dati ir iegūti veicot secīgi izskaidrojošo jauktā dizaina pētījumu Eidžena plānotās uzvedības teorijas (PUT) (Ajzen, 2002) ietvaros. Šī pētījuma mērķis bija izpētīt, cik lielā mērā demogrāfiskie faktori prognozē psiholoģisko distresu un attieksmi pret psiholoģiskās palīdzības meklēšanu, kā arī PUT konstruktu atbilstību strādājošu sieviešu ar pirmsskolas vecuma bērniem grupas psiholoģiskās palīdzības meklēšanas pieredzei nenoteiktības apstākļos. Pagājuša gada (2021.g.) septembrī tika ievākti kvantitatīvā posma dati (N=160) ar attālinātas aptaujas palīdzību, bet oktobrī- kvantitatīvā posma dati (N=12) ar tiešsaistes intervijas palīdzību. Pirmā posma datu apstrādē tika izmantota korelācijas analīze, bet otrā posma- tematiskā analīze.
Izpētot, cik lielā mērā demogrāfiskie faktori prognozē psiholoģisko distresu un attieksmi pret psiholoģiskās palīdzības meklēšanu strādājosu sieviešu ar pirmsskolas vecuma bērniem grupā, tika konstatēts, ka nepastāv attiecīgās statistiski nozīmīgas saistības, kuras varētu veidot prognozi. Šī pētījuma gaitā tika konstatēts, ka kvantitatīvie pētījuma dati attiecībā uz demogrāfiskajiem faktoriem kā prognozētājiem, neatspoguļo citos pētījumos minētās saistības, un daļēji nesakrīt ar tiem datiem, kuri tika iegūti kvalitatīvajā pētījuma posmā. Kas attiecas uz plānotas uzvedības teorijas (PUT) konstruktu atbilstību psiholoģiskās palīdzības meklēšanas pieredzei strādājošu sieviešu ar pirmskolas vecuma bērniem auditorijā nenoteiktības apstākļos, tika novērot atbilstība, lai arī izgaismojās jauni faktori (jeb apakštēmas), kurus pētījuma autore piedāvā iekļaut PUT konstrukta „fona faktori” sastāvā, gadījumos, kad tiek pētīta psiholoģiskās palīdzības meklēšana šajā grupā. Atbildot uz pētījuma jautājumiem par to, kādi PUT konstrukti norāda uz psiholoģiskās palīdzības meklēšanu ierobežojošiem un veicinošiem faktoriem strādājošu sieviešu ar pirmskolas vecuma bērniem grupā tika izveidots PUT konstruktu saraksts ar apakštēmām (1.tabula).
Attieksme.
Lai arī citos pētījumos saistībā ar psiholoģiskās palīdzības meklēšanu, PUT konstrukts
„attieksme” ir spēcīga barjera (Sareen et
al., 2007, Bohon et al., 2016, Hagger & Chatzisarantis, 2009, Mo & Mak, 2009, Outram et al., 2004), tomēr šajā pētījumā tas neuzrādījās, jo par normālu dzīves sastāvdaļu to uztvēra gan
tās dalībnieces, kurām bija šāda pieredze, gan tās, kurām tādas nav, kas saskan
ar teorijā minēto nesaskaņotību starp attieksmi un uzvedību (LaPiere, 1934). Iespējams, tā ir
Latvijas kultūrvides īpatnība, jo arī Katšenas veiktajā pētījumā (Katšena,
2015) tika atzīts, ka pozitīvas attieksmes pret psiholoģisko palīdzību rādītāji
ir krietni lielāki, kā reālā palīdzības meklēšanas uzvedība.
Subjektīvās normas.
Šajā pētījuma nozīmīgo cilvēku pamudinājums (rīkojuma norma) spēlēja veicinošu
lomu, gluži kā to apraksta citi pētījumi (Hagger &
Chatzisarantis, 2009). Tās
dalībnieces, kurām nebija psiholoģiskās palīdzības saņemšanas pieredzes,
atzina, ka nozīmīgo cilvēku negatīva attieksme atstāj negatīvu ietekmi uz
izvēli meklēt to. Tādējādi var vērot citos pētījumos aprakstīto saistību starp darbības
nepraktizēšanu un negatīvu nozīmīgo cilvēku attieksmi (Tomzcyk et al., 2020). Pētījumā novēroto faktu, ka dalībnieces,
kurām vēl nav psiholoģiskās palīdzības saņemšanas pieredzes, aprakstot nozīmīgo
cilvēku negatīvo attieksmi, bieži atzīst, ka komunikācija par šo tēmu nav
patīkama un tamdēļ no tās izvairās, var saistīt ar teorijā minēto, ka sievietes
ir daudz uzņēmīgākas pret stresu, kurš rodas viņām svarīgajā sociālajā vidē (Kessler & McLeod, 1984).
Uztvertā uzvedības kontrole.
Pētījuma dati parādīja, ka informācijas meklēšanai visbiežāk tiek izmantots
internets, kas saskan ar citu pētījumu (Cameron
et al., 2021) un informācijas atrašana tiek uzskatīta par vieglu. Pēdējais
fakts gan ir nedaudz pretrunā ar individuālo fonu faktora apkštēmā „zināšanas”
minēto, ka atrast var tad, ja zina, ko vajag. Iespējams, ka šis apgalvojums ir
saistīts ar faktu, ka tās dalībnieces, kuras jau ir meklējušas psiholoģisko
palīdzību, zina, ko meklēt, bet tās, kuras nav to darījušas, nav piedzīvojušas
situāciju, ka nevar atrast vajadzīgo. Teorijā minētā pašefektivitāte (Ajzen, 2002, Bandura, 2004), iezīmējās kā nozīmīgs faktors izaicinājumu un
grūtību pārvarēšanā, lai saņemtu psiholoģisko palīdzību. Neskatoties, uz to,
ka, kā grūtības ļoti bieži tika norādīts
uz nespēju savienot psiholoģiskās palīdzības saņemšanu ar bērna vai bērnu
aprūpi un pilnas slodzes darbu bez atbalsta personas, dažas dalībnieces dalījās
pieredzē, ka ir spējušas pārvarēt arī šos izaicinājumus. Pēdējie izaicinājumi citos pētījumos tiek bieži pieminēti kā sievietēm raksturīgas barjeras psiholoģiskās palīdzības saņemšanai (Yang et al, 2019, Slaunwhite, 2015). Šī konstrukta ietvaros citā pētījumā tika norādīts uz
nespēju meklēt palīdzību simptomu dēļ (Hui
et al., 2014), kas atspoguļojās vienas dalībnieces pieredzes atstāstā un
potenciālo savu spēju sameklēt psiholoģisko palīdzību vajadzības gadījumā
novērtējumā.
Kopumā
šo trīs PUT konstruktu ietekme uz psiholoģiskās palīdzības meklēšanu nedaudz
atšķiras no citos pētījumos minētajiem (Bohon et al.,
2016; Hagger & Chatzisarantis,
2009, Mo & Mak, 2009, Outram et al.,2004, Tomzcyk et al., 2020), kur attieksmei tiek atvēlēta daudz lielāka
loma, un uztvertās uzvedības kontrolei- mazāka loma, kā novērots konkrētajā pētījumā. Iespējams, to
var skaidrot ar faktu, ka daļa no šiem pētījumiem ir veikt vēl pirms 2019. gada,
kad PUT autors Eidžens pievienoja fona faktorus PUT konstruktu klāstam. Piemēram,
tādi sociālā fona faktori, kā „kultūra” un „mediju loma” agrākos pētījumos tiek
pievienoti konstruktam „subjektīvās normas”, vai tādi individuālā fona faktori
kā ”alternatīvo metožu izmantošanas prasmes” un „atbalsta personu esamība un
atbalsta” tiek pievienoti konstruktam
„attieksme” (Hui et al., 2014).
Individuālie fona faktori.
Lai arī kvantitatīvās analīzes posmā demogrāfiskie faktori neuzrādīja statistiski
nozīmīgu saistību ar psiholoģisko distresu ne ar vienu no pētījumos minētajiem
demogrāfiskajiem faktoriem: vecums (Liu
et al., 2021, Vanadziņš u.c., 2021), ģimenes stāvoklis (Guo et al., 2021, Liu et al., 2021), mājsaimniecības locekļu skaitu (Ghimire et al., 2021), dzīvesvietas
lielums (Amerio et al., 2021, Ramiz et al., 2021), finansiālā
situācija (Dib et al., 2020) bērna
esamība (Ensminger &Celentano,
1990, Umberson et al., 1996, McDononugh
& Walters, 2001, Dib et al., 2020, Kantar, 2020, Zamarro&Prados, 2021), tomēr kvalitatīvajā pētījuma posmā intervētas
dalībnieces minēja vairākus citos pētījumos aprakstītos distresu veicinošus
demogrāfiskos faktorus, tostarp: bērna esamība (Ensminger &Celentano, 1990,
Umberson et al., 1996, McDononugh & Walters, 2001, Dib et al., 2020, Kantar,
2020, Zamarro&Prados, 2021),
darba slodze un ar dzimuma lomu
saistītie, tostarp ar mājsaimniecību, izaicinājumi (Evans & Steptoe, 2002, Auðardóttir
& Rúdólfsdóttir, 2020, Almeida et al., 2020, Pearlin, 1989), pandēmijas
izraisītie nenoteiktības apstākļi (Wang
et al., 2020, Liu et al., 2020, Vanadziņš u.c., 2021), finansiālā nedrošība (Dib et al., 2020), vainas sajūtas
pieredze un problēmas akceptēšana, baidoties būt nosodītām (Auðardóttir
& Rúdólfsdóttir, 2020, Rouhi et al., 2019). Dažas
dalībnieces norādīja uz faktu, ka ir nācies paust negatīvas emocijas attiecībās
ar bērnu, esot distresā, kas arī saskan ar citā pētījumā minēto (Petrocchi et al., 2021). Tāpat ar citos pētījumos minēto saskanēja fakts,
ka sievietes vairāk piedzīvo ar ģimenes dzīvi saistīto distresu (Aranda et al., 2001, McDonough & Walters, 2001) un ir daudz uzņēmīgākas pret stresu, kurš rodas
viņām svarīgajā sociālajā vidē (Kessler
& McLeod, 1984). Iepriekšminēto apstiprina arī šajā pētījumā atklātais fakts,
ka ar ģimenes tēmu saistītais distress biežāk ir rezultējies ar psiholoģiskās
palīdzības meklēšanu.
Veicot
šo pētījumu, viens no dalībnieču atlases kritērijiem bija pirmsskolas vecuma
bērna esamība. Lai arī aicinot dalībnieces uz interviju, tika lūgts nodrošināt
tādus apstākļus, kurās viņas justos droši un komfortabli, tomēr trīs no 12 intervijas notika pirmsskolnieku klātbūtnē,
kas lika dalībniecēm pārtraukt interviju un pievērst uzmanību tiem, tādējādi
pagarinot intervijas laiku. Analizējot kvalitatīvā pētījuma datus tika
konstatēts, ka pirmsskolas vecuma bērnu esamība pozitīvi ietekmē distresa
līmeni, savukārt kvantitatīvā pētījuma posmā statistiski nozīmīga saistība
netika novērota.
Iespējams, šādi rezultāti saistīti ar faktu, ka kvalitatīvajā posmā tika
uzaicinātas dalībnieces ar augstāku distresa līmeni (rādītāju grupa virs 85 procentiles). Kvalitatīvā pētījuma posma
dalībnieces norādīja, ka bērna esamība ierobežo psiholoģiskās palīdzības
meklēšanu, kas saskan ar citu pētījumu (Slaunwhite,
2015). Saistībā ar pirmsskolas vecuma bērnu vairāku dalībnieču atbildēs
atainojās arī vainas sajūtas pieredze, kas saskan ar citā pētījumā minēto (Auðardóttir & Rúdólfsdóttir, 2020).
Ģimenes
stāvoklis pētījumā neuzrādīja saistību ar attieksmi pret psiholoģisko
palīdzības meklēšanu, bet intervijā neviena vientuļa dalībniece nepiedalījās,
līdz ar to nav plašāku datu. Citā, Latvijā veiktā pētījumā minēts, ka tas neuzrādās kā nozīmīgs
psiholoģiskās palīdzības meklēšanas nodoma prognozētājs (Katšena, 2015). Tomēr
vairākas dalībnieces atzina atbalsta personas esamības nozīmību gan psiholoģiskā
distresa mazināšanai, kas saskan ar citu pētījumu (Hui et al., 2014), gan arī kā pamudinātāju izmantot psiholoģisko
palīdzību, kas saskan ar PUT subjektīvo normu konstrukta aprakstīto rīkojuma
normu ietekmi (Ajzen, 2012). Ir
svarīgi piebilst, ka ne vienmēr dalībnieču minētās atbalsta personas bija
ģimenes locekļi.
Arī
darba esamība bija iekļaujošais pētījuma faktors un arī šajā apakštēmā parādās
vainas sajūtas pieredze, gan par faktu, ka nedrīkst tērēt darba resursus, gan par nespēju apvienot visas aktuālās
sociālas lomas, kas saskan ar citos pētījumos minēto (Auðardóttir
& Rúdólfsdóttir, 2020, Pearlin, 1989).
Citos pētījumos tiek norādīts uz izglītības, zināšanu (Yu
et al., 2015, Yang et al., 2019)
un pieredzes nozīmi (Katšena, 2015) psiholoģiskās palīdzības meklēšanā. Šī
pētījuma kvalitatīvā posmā šāda saistība uzrādījās tikai ar psihiskās veselības izglītību, zināšanām
tieši par šo jomu un pieredzi. Saistību ar izglītības līmeni neuzrādīja nedz
kvantitatīvais, nedz kvalitatīvais posms.
Lai
arī citos pētījumos bija vairākas norādes uz saistību ar vecumu un psiholoģiskās
palīdzības meklēšanu (Mackenzie et al.,
2006, Vanadziņš u.c., 2021, Katšena, 2015), šajā pētījumā tāda neuzrādījās
nevienā no pētījuma posmiem.
Lai
arī ārvalstu pētījumos nereti tika
norādīts, ka finansiālais stāvoklis ierobežo psiholoģiskās palīdzības
meklēšanu (Slaunwhite, 2015, Yang et al.,
2019 ), tomēr gan šī pētījuma abu posmu ietvaros, gan arī 2015.gadā Latvijā
veiktajā pētījumā (Katšena, 2015) finanses neuzrādījās kā nozīmīgs prognozētājs
psiholoģiskās palīdzības meklēšanai. Svarīgi atzīmēt, ka šī pētījuma ietvaros,
lielākā daļa dalībnieču ienākumi bija virs 300 un tuvojās 500 eur uz ģimenes locekli, kas arī
varētu būt šādu rezultātu izskaidrojums.
Tomēr, neskatoties uz to, kā iepriekš norādīts, finanšu trūkums var būt papildus distresa iemesls (Dib et al., 2020), kas, savukārt, var
veicināt psiholoģiskās palīdzības meklēšanu.
Kas
attiecas uz kvalitatīvā pētījuma posmā izgaismoto apakštēmu „alternatīvu
metožu izmantošana” psiholoģiskās
palīdzības meklēšanas vietā, tā ir sastopama Latvijā veiktā pētījumā (Katšena,
2015), kur minēts, ka vieglu un nopietnu psiholoģisku problēmu gadījumā
sievietes ir pozitīvi noskaņotas meklēt astrologa palīdzību.
Lai
arī citos pētījumos netika apskatīta psiholoģiskās palīdzības sniedzējam izvirzīto
gaidu tēma, tomēr šī pētījuma kvalitatīvajā posmā tā iezīmējās diezgan spilgti.
Izgaismojās vairāki aspekti- vēlme pēc
sapratnes, sava cilvēka meklēšana, apzinātības, kompetences, tostarp
sertifikātiem, un tā, ka speciālists uzņemas vadītāja lomu šajās attiecības un
sniedz atbildes uz interesējošajiem jautājumiem. Iespējams, šis ir lielisks
saraksts, kas ļauj topošajiem psiholoģiskās palīdzības sniedzējiem izveidot
piedāvājumu, lai uzrunātu savu mērķauditoriju.
Tāpat
PUT ietvaros netika apskatīts tāds aspekts, kā problēmas esamības atpazīšana un
atzīšana, kas šī pētījuma kvalitatīvajā posmā iezīmējās kā nozīmīgs faktors
psiholoģiskā palīdzības meklēšanas veicināšanā. Iespējams, ka šo apakštēmu
varētu apvienot ar zināšanu apakštēmu.
Sociālie fona faktori.
Attiecībā uz likumdošanu, tikai dažas dalībnieces norādīja par zināšanām šajā
jomā un potenciālu gatavību tās izmantot vajadzības gadījumā, tomēr vēl aizvien
iezīmējās tendence, ka pietrūkst informācijas publiskajā telpā par psihisko
veselību un tās aprūpi, kas norāda uz 2019. gada likuma darbības
nepilnībām (Ministru kabineta 2019. gada 19. jūnija rīkojums Nr. 299 „Psihiskās
veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019. - 2020. gadam”). Iespējams,
ka ar pandēmiju saistītie nenoteiktības apstākļi ir ietekmējuši šīs likumdošanas
normas pilnvērtīgu realizāciju. Tāpat pētījuma kvalitatīvajā posmā uzrādījās
nepieciešamība pēc skaidras komunikācijas mediju telpā gan no nozares
profesionāļiem, gan sabiedriskajiem medijiem.
Pētījuma
kvalitatīvajā posmā, kā viens no psiholoģiskās palīdzības saņemšanu
ierobežojošiem faktoriem tika minēts- intervences pieejamība mazpilsētā, kur ir
ierobežots šī pakalpojuma sniedzēju klāsts. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc
citā pētījumā tiek minēts fakts, ka lauku teritorijās retāk tiek izmantota
psiholoģiskā palīdzība (Thorne & Ebener, 2020). Lai arī pašas pētījuma dalībnieces nebija izmantojušas šādu
iespēju, tomēr divas reizes tika pieminēta šobrīd aktuālā iespēja ar ģimenes
ārsta nosūtījumu doties pie psihiskās veselības aprūpes profesionāļa (Veselības
ministrija šogad ieviesīs virkni jaunus psihiskās veselības aprūpes pasākumus.
No gada vidus varēs saņemt valsts apmaksātu terapiju pie psihologa vai
psihoterapeita, 2021).
Ar pandēmiju saistītie nenoteiktības apstākļi pētījumā
uzrādīja distresu veicinošu ietekmi, kas saskan ar teorijā minēto lomu
pārslodzes (Pearlin, 1989) un ar mājsaimniecību
saistītā (Evans & Steptoe,
2002) distresa pieaugumu sievietēm. Vienlaicīgi
šie apstākļi uzrādīja psiholoģiskās palīdzības saņemšanas ierobežojošu ietekmi,
līdz ar to pievienojot šo faktoru grupai (pirmsskolas bērna esamība, darba
slodze) kas iedarbojas divējādi.
Apakštēma, kas
skar Latvijas kultūrvidē valdošo uzskatu par to, ka psiholoģisko palīdzību
meklēt ir vājuma pazīme, pētījuma
ietvaros tika vairakkārt pārvietota no
subjektīvā normu konstrukta pie sociālo fonu faktoru konstrukta. Tomēr, ņemot
vēra, ka subjektīvās normas vairāk skar tuvo un nozīmīgo cilvēku viedokli (Ajzen, 2019), tika nolemts šo apakštēmu
iekļaut sociālā fona faktoros. Un šī apakštēma ietekmē psiholoģiskās palīdzības
meklēšanu negatīvi.
Pētījuma kvalitatīvā posma rezultāti iezīmēja būtisku tendenci, par kuru tika runāts jau apskatot pētījuma problēmu. Strādājošas sievietes ar pirmsskolas vecuma bērniem piedzīvo distresu, kuru pastiprina esošie nenoteiktības apstākļi, tomēr daļa no tām uzskata, ka ir spējīgas tikt galā pašas, pie tam, izjūtot vainas sajūtu. Lai varētu attiecināt šo tendenci uz visu populāciju, būtu nepieciešams veikt plašāku pētījumu, veicot to klātienē.
1.tabula
PUT konstruktu un to apakštēmu ietekme uz psiholoģiskās palīdzības meklēšanu strādājošu sieviešu grupā ar pirmsskolas vecuma bērniem
Piezīmes. * ja nav psiholoģiskās palīdzības saņemšanas pieredzes, **ja atbalsta persona mudina izmantot psiholoģisko palīdzību, tad veicina, ja atbalsta persona tiek izmantota kā psiholoģiskas palīdzības aizstājējs, tad- nē, ***ja ir nācies saskarties ar nespēju to atrast.
Avoti
Ajzen, I. (2002). Perceived behavioral control, self-efficacy, locus of control, and the theory of planned behavior. Journal of Applied Social Psychology, , 32, 665–683 https://doi.org/10.1111/j.1559-1816.2002.tb00236.x
Ajzen, I. (2012). The theory of planned behavior. In P. A. Van LangeA. W. Kruglanski, & E. T. Higgins Handbook of theories of social psychology: volume 1 (Vol. 1, pp. 438-459). SAGE Publications Ltd, https://www.doi.org/10.4135/9781446249215.n22
Ajzen, I. (2019). Theory of Planned Behavior with Background Factors https://people.umass.edu/aizen/tpb.background.html Skatīts 08.12.2020.
Almeida, M., Shrestha,
A., D., Stojanac, D., Miller, L., J. (2020). The impact of the COVID-19 pandemic on women’s mental health.
Archives of Women’s Mental Health. doi:10.1007/s00737-020-01092-2
Amerio, A., Brambilla, A., Morganti, A.,
Aguglia, A., Bianchi, D., Santi, F., Costantini, L., Odone, A., Costanza, A.,
Signorelli, C., Serafini, G., Amore, M., & Capolongo, S. (2020). COVID-19
Lockdown: Housing Built Environment's Effects on Mental Health. International
journal of environmental research and public health, 17(16),
5973. https://doi.org/10.3390/ijerph17165973
Aranda, M. P., Castaneda, I., Lee, P.-J.,
Sobel, E. (2001). Stress, social
support, and coping as predictors of depressive symptoms: Gender differences
among Mexican Americans. Social Work Research, 25(1), 37–48. doi:10.1093/swr/25.1.37
Auðardóttir, A. M., & Rúdólfsdóttir, A.
G. (2020). “Chaos ruined the
children’s sleep, diet and behaviour”: Gendered discourses on family life in
pandemic times. Gender, Work & Organization. doi:10.1111/gwao.12519
Bandura, A. (2004). Health Promotion by Social Cognitive Means.
Health Education & Behavior, 31(2), 143–164. doi:10.1177/1090198104263660.
Bohon, L. M., Cotter, K. A., Kravitz, R.
L., Cello, P. C., Jr, Fernandez Y Garcia, E. (2016). The Theory of Planned
Behavior as it predicts potential intention to seek mental health services for
depression among college students. Journal of American college health :
J of ACH, 64(8), 593–603.
https://doi.org/10.1080/07448481.2016.1207646
Cameron, E. E.,
Joyce, K. M., Delaquis, C.P., Reynolds,
K., Protudjer, J.L.P. , Roos, L.E. (2020). Maternal psychological
distress & mental health service use during the COVID-19 pandemic. Journal
of Affective Disorders. 276, 765-774. https://doi.org/10.1016/j.jad.2020.07.081
Dib,
S., Rougeaux, E., Vázquez-Vázquez, A., Wells, J., Fewtrell, M. (2020). Maternal
mental health and coping during the COVID-19 lockdown in the UK: Data from the
COVID-19 New Mum Study. International journal of gynaecology and
obstetrics: the official organ of the International Federation of Gynaecology
and Obstetrics, 151(3), 407–414.
https://doi.org/10.1002/ijgo.13397
Ensminger, M. E., & Celentano, D. D. (1990). Gender differences in the effect of unemployment on psychological distress. Social Science & Medicine, 30(4), 469–477. https://doi.org/10.1016/0277-9536(90)90349-W
Evans,
O., & Steptoe, A. (2002). The contribution of gender-role orientation, work
factors and home stressors to psychological well-being and sickness absence in
male- and female-dominated occupational groups. Social Science & Medicine, 54(4),
481–492. https://doi.org/10.1016/S0277-9536(01)00044-2
Ghimire, J., Carswell, A. T., Ghimire, R., Turner, P. R.
(2021). The Impact of U.S.
Housing Type and Residential Living Situations on Mental Health during
COVID-19. International Journal of Environmental Research and Public Health,
18(16), 8281. doi:10.3390/ijerph18168281
Guo, Y., Sims, O. T., Qin,
W., Yang, F. (2021). Factors Associated with Symptoms of Depression and
Psychological Distress during the COVID-19 Pandemic. Behavioral
Sciences, 11(2), 13. doi:10.3390/bs11020013
Hagger, M. S., &
Chatzisarantis, N. L. (2009). Integrating the theory of planned behaviour and
self-determination theory in health behaviour: a meta-analysis. British
journal of health psychology, 14(Pt 2), 275–302.
https://doi.org/10.1348/135910708X373959
Hui, A. K., Wong, P. W., & Fu, K. (2014). Building a model for encouraging
help-seeking for depression: a qualitative study in a Chinese society. BMC
Psychology, 2(1). doi:10.1186/2050-7283-2-9
Kantar.
(12.oktobris, 2020). 41% strādājošo
atzīst, ka Covid-19 pandēmijas apstākļi ir ietekmējuši viņu emocionālo
labsajūtu.https://www.kantar.lv/41-stradajoso-atzist-ka-covid-19-pandemijas-apstakli-ir-ietekmejusi-vinu-emocionalo-labsajutu/
Katšena, L. (2015). Stereotipi par palīdzošo profesiju
pārstāvjiem un nodomi palīdzības meklēšanā garīgās veselības problēmu gadījumos
[Promocijas darbs, Latvijas Universitāte],
https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/31312/298-51204-Katsena_Lasma_lk05009.pdf?sequence=1&isAllowed=y
Kessler, R. C., & McLeod, J. D. (1984). Sex Differences in Vulnerability to
Undesirable Life Events. American Sociological Review, 49(5), 620. doi:10.2307/2095420
LaPiere,
R. T. (1934). Attitudes vs. Actions.
Social Forces, 13(2), 230–237. doi:10.2307/2570339
Liu, N., Zhang, F.,
Wei, C., Jia, Y., Shang, Z., Sun, L., Wu, L., Sun, Z., Zhou, Y., Wang, Y., Liu,
W. (2020). Prevalence and predictors of PTSS during COVID-19 outbreak in China
hardest-hit areas: Gender differences matter. Psychiatry research, 287,
112921. https://doi.org/10.1016/j.psychres.2020.112921
Mackenzie, C. S., Gekoski, W. L., Knox, V. J. (2006). Age, gender, and the underutilization of
mental health services: The influence of help-seeking attitudes. Aging &
Mental Health, 10(6), 574–582. doi:10.1080/13607860600641200
McDonough, P., & Walters, V. (2001). Gender and health:
reassessing patterns and explanations. Social science & medicine
(1982), 52(4), (p.547–559).
https://doi.org/10.1016/s0277-9536(00)00159-3
Ministru kabineta 2019. gada 19. jūnija rīkojums Nr. 299
"Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020.
gadam". Latvijas Vēstnesis, 126,
25.06.2019. https://likumi.lv/ta/id/307701
Mo, P. K. H., & Mak, W. W. S. (2009). Help-seeking for mental health problems
among Chinese. Social Psychiatry and Psychiatric Epidemiology, 44(8),
675–684. doi:10.1007/s00127-008-0484-0
Outram, S., Murphy, B., Cockburn, J. (2004). Factors
associated with accessing professional help for psychological distress in
midlife Australian women. Journal of Mental Health, 13(2),
185–195. https://doi.org/10.1080/09638230410001669336
Pearlin, L. I. (1989). The sociological study of
stress. Journal of
Health and Social Behavior, 30(3),
241–256. https://doi.org/10.2307/2136956
Petrocchi, S., Levante, A., Bianco, F., Castelli, I.,
Lecciso, F. (2020). Maternal Distress/Coping and Children's Adaptive Behaviors
During the COVID-19 Lockdown: Mediation Through Children's Emotional
Experience. Frontiers in public health, 8, 587833.
https://doi.org/10.3389/fpubh.2020.587833
Ramiz, L., Contrand,
B., Rojas Castro, M. Y., Dupuy, M., Lu, L., Sztal-Kutas, C., Lagarde, E.
(2021). A longitudinal study of
mental health before and during COVID-19 lockdown in the French population.
Globalization and Health, 17(1). doi:10.1186/s12992-021-00682-8
Rouhi, M., Stirling, C., & Crisp, E. P. (2019). Women’s help-seeking behaviours within the
first twelve months after childbirth: A systematic qualitative
meta-aggregation review. Midwifery. doi:10.1016/j.midw.2019.02.005
Sareen, J., Jagdeo,
A., Cox, B. J., Clara, I., ten Have, M., Belik, S. L., de Graaf, R., Stein, M.
B. (2007). Perceived barriers to mental health service utilization in the
United States, Ontario, and the Netherlands. Psychiatric services
(Washington, D.C.), 58(3), 357–364. https://doi.org/10.1176/ps.2007.58.3.357
Slaunwhite, A.,K.,
(2015). The Role of Gender and Income in Predicting Barriers to Mental Health
Care in Canada. Community Mental Health
Journal. Jul;51(5):621-627. DOI: 10.1007/s10597-014-9814-8.
Thorne, K. L., &
Ebener, D. (2020). Psychosocial predictors of rural psychological help seeking. Journal
of Rural Mental Health, 44(4), 232-242. http://dx.doi.org.db.rsu.lv/10.1037/rmh0000159
Tomczyk, S.,
Schomerus, G., Stolzenburg, S., Muehlan, H., Schmidt, S. (2020). Ready, Willing and Able? An Investigation of
the Theory of Planned Behaviour in Help-Seeking for a Community Sample with
Current Untreated Depressive Symptoms. Prevention Science. doi:10.1007/s11121-020-01099-2
Umberson, D., Chen, M.
D., House, J. S., Hopkins, K., Slaten, E. (1996). The Effect of Social
Relationships on Psychological Well-Being: Are Men and Women Really So
Different? American Sociological Review,
61, 837-857. https://doi.org/10.2307/2096456
Vanadziņš, I., Matisāne, L., Paegle, L., Linde, A., A., Rozentāle, S., Grīntāle,
I.
Arbidāne, I., Litavniece,L., Lonska, J., Mietule, I. (2021).
Ziņojums par dažādu sociāli demogrāfisko
grupu darba un privātās dzīves saskaņošanas iespējām COVID-19 izplatības
mazināšanai noteikto ierobežojumu periodā. Projekts “Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par
koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības
noturībai nākotnē” https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Projekti/VPP_COVID/29_zinojums_21022021_final_c.pdf
Veselības ministrija šogad ieviesīs virkni jaunus psihiskās veselības aprūpes pasākumus.No gada vidus varēs saņemt valsts apmaksātu terapiju pie psihologa vai psihoterapeita. (19.01.2021.) Veselības ministrija. https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/veselibas-ministrija-sogad-ieviesis-virkni-jaunus-psihiskas-veselibas-aprupes-pasakumus-no-gada-vidus-vares-sanemt-valsts-apmaksatu-terapiju-pie-psihologa-vai-psihoterapeita
Yang, J., C., Roman-Urrestarazu, A., McKee, M., Brayne, C.
(2019). Demographic, socioeconomic, and health correlates of unmet need for
mental health treatment in the United States, 2002-16: evidence from the
national surveys on drug use and health. International
Journal for Equity in Health.;18(1):122. DOI: 10.1186/s12939-019-1026-y.
Yu, Y., Liu, Z. W., Hu, M., Liu, H. M., Yang, J. P., Zhou,
L., Xiao, S. Y. (2015). Mental Health Help-Seeking Intentions and Preferences
of Rural Chinese Adults. PloS one, 10(11), e0141889.
https://doi.org/10.1371/journal.pone.0141889
Zamarro, G., & Prados, M. J. (2021). Gender differences in couples’ division of childcare, work and mental health during COVID-19. Review of Economics of the Household, 19(1), 11–40. doi:10.1007/s11150-020-09534-7
Wang, C., Pan, R., Wan, X., Tan, Y., Xu, L., Ho, C. S., Ho, R. C. (2020). Immediate Psychological Responses and Associated Factors during the Initial Stage of the 2019 Coronavirus Disease (COVID-19) Epidemic among the General Population in China. International journal of environmental research and public health, 17(5), 1729. https://doi.org/10.3390/ijerph17051729.
Šo komentāru ir noņēmis emuāra administrators.
AtbildētDzēst