Audzēja marķieri

To, ka tās ir analīzes, lai noteiktu audzēja marķierus, uzzināju, saņemot apmaksas atteikumu no apdrošinātājiem. Nē, šis pakalpojums neesot iekļauts polisē. Ok. Nebija jau nemaz tik dārgs. Tomēr izlasīt vārdus "audzēja marķieri" bija vēl stindzinošāk  kā dzirdēt dakteres vārdus "zaļais koridors". Nu, labi. Esmu pieradusi, ka dakteri skopi dalās ar info. Un kopš studiju gada RSU, saprotu viņus daudz labāk. Tomēr tas, ka visu saprotu, nemazina manu baidīšanos. Nē, panikas nav. Tikai plikas bailes. Un neziņa, ko uzrādīs šie marķieri. Baidos, baidos un tad atceros, ka es taču vairāk kā gadu ārstēju hronisku laimboreliozi ar apiterapiju. Un vēl atceros, ka bišu inde palīdz cīnīties ar vēzi. Ienirstu pētījumos- jā, pēdējais ir par cīņu ar krūts vēzi. Hei, tad jau man ir labs ārstēšanās handikaps! Un nomierinos. Pilnīgi fiziski jūtu, kā ķermenī ielīst smags un silts miers. 

Beidzot dienas beigās atnāk ziņa. Analīžu rezultāti. Sarkani un zili pasvītroti. Risks 81,9%. Kājas ietrīcas. Un roka uzspiež telefonā visloģiskākās draudzenes vārdu. Neatbild. Miers. Jāsavācas, es tak apņēmos nevienu neievilkt savās bailēs. Atceros par bitēm, ieritinos krēslā un rakstu bailes nost. Galu galā 18.1% arī ir kaut kas. Tad tik jāturpina. Mierīgi.