(Koučinga) Attiecību pievienotā (lielākā) vērtība

Jau vairāk kā piecus gadus es esmu koučs- izaugsmes veicinātāja. Un tieši tikpat ilgu laiku apzināti esmu pievērsusies savas personīgās izaugsmes veicināšanai, lai gan neapzināti šī joma mani saistījusi jau gadus divdesmit, kad uzsāku psiholoģijas studijas.  Sevis izpēte un pilnveidošana kļūst par  ikviena nopietna šīs profesijas pārstāvja neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Jo, tikai tas, kurš spēj apzināties kādi „tarakāni” mājo viņa galvā un ko ar tiem darīt, ir spējīgs kvalitatīvi strādāt ar klientiem šādā jūtīga un pēc būtības vientuļā profesijā. Šiem „tarakāniem” ir tieksme maskēties un transformēties dažādu ārēju (lasi- darba ar dažādiem klientiem) apstākļu ietekmē un tamdēļ šis personīgās izaugsmes darbs nedrīkst apstāties. Tas ir ikviena kouča profesionālās „higiēnas” jautājums- rūpēties par to, lai attiecības ar klientiem būtu pēc iespējas vairāk klienta un pēc iespējas mazāk kouča. Kā es to saprotu? Ja koučs sesijas laikā domās virpina savas dzīves pavedienu, sāk sev neapzināti ierastā veidā reaģēt uz klienta sacīto un sāk vērtēt klienta sacīto pēc savas pieredzes, tad visticamāk  koučings nesniegs vēlamo rezultātu- jo attiecībās būs par daudz kouča. Arī tad, ja koučs sāk reaģēt savādāk kā ierasts un to neapzinās. Un pat tad, ja koučs to visu apzinās, bet cenšas to apspiest, noslēpt un neizpaust klientam. Visos šais gadījumos klients un koučs nokļūs neapzinātas  pārneses un kontrpārneses lamatās un beigās viens ar otra sniegumu paliks neapmierināti. Termini „pārnese” un „kontrpārnese” nāk no psiholoģijas zinātnes pirmssākumiem. Ja Freidam, kurš konstatēja  un definēja šīs parādības, pārnese un kontrpārnese sākotnēji šķita kaitīgas terapeitiskajās attiecībās, tad pateicoties Jungam, šis uzskats mainījās.  Jungs šajās parādībās saskatīja visvērtīgāko terapijas efektu. Bet ar vienu piebildi- tad, ja šī parādība tika apzināta un ar to tika strādāts. Koučingu parasti klienti izvēlas, lai sasniegtu kādu konkrētu mērķi, tomēr gluži tāpat kā psiholoģijā, šī procesa vērtība ir atrodama arī  savstarpējās attiecībās. Un, ja, ņem vērā to, ko saskatījis Jungs, tad vislielākā šo attiecību vērtība ir darbs ar pārnesi  un kontrpārnesi.  Tātad koučinga attiecībās klientam ir iespēja gan sasniegt vēlamo mērķi, gan arī ar kouča palīdzību apzināt savas ierastās uzvedības/uzskatus un mainīt tos. Un iespējams, ka otrais ieguvums pat ir vērtīgāks par pirmo!

Kas ir pārnese un kontrpārnese? Par pārnesi mēdz dēvēt tieksmi  attiecībās (koučinga, terapeitiskajās vai jebkurās citās) saskatīt šī brīža attiecību partnerī savā pagātnē bijušu attiecību partneri. Izjust, domāt un rīkoties tā, lai risinātu ar šo pagātnes partneri neatrisinātos jautājumus. Savukārt kontrpārnese attiecas uz kouču, tā ir šo attiecību partnera (klienta) pārneses rezultātā radušās jūtas, domas un rīcība- reizēm tā var būt spēcīga satuvināšanās, jūtot to pašu ko klients, reizēt tās var būt jūtas, domas un rīcība, kādas ir bijušas tam- attiecību partnerim no klienta pagātnes.

Kāds ir kouča uzdevums šajās attiecībās jeb kā var iegūt pievienoto vērtību? Profesionāla kouča uzdevums ir apzināties kontrpārneses radīto efektu un spēt atšķirt savas personīgās reakcijas no kontrpārneses radītajām reakcijām. Tāpat kouča uzdevums ir godīgi atspoguļot klientam novēroto, gan to, ko koučs ir novērojis pašā klientā, gan to, ko koučs ir novērojis sevī darbā ar klientu. Godīgums jebkurā gadījumā ir vislabākā atbilde uz jautājumu: „Ko darīt?”. Tas arī notīra spēles lauku un klients un koučs godīgi var turpināt darbu tālāk.

Manā pieredzē ir bijuši gadījumi, kad klients ir vēlējies „izpatikt” man vai iegūt manu „novērtējumu”. Tāpat ir bijuši gadījumi, kad klients ir vēlējies pierādīt savu spēku un „cīnījies” ar mani sesijas laikā. Esmu izmisīgi vēlējusies klientiem palīdzēt, esmu uz tiem dusmojusies un pat vēlējusies pamest klientu sesijas vidū. Savas prakses pirmssākumos ne vienmēr man ir bijusi skaidrība par to, kas notiek. Tikai rūpīgi analizējot savas sajūtas, iepazīstot sevi dažādās praksēs, strādājot supervīzijās vai vienkārši koučinga sesijās ar kolēģiem (t.s. darbs trijniekos) man ir ļāvušas apzināties manus „aklos punktus” un kļūt godīgākai gan personīgajās, gan profesionālajās attiecībās. Es apzinos, ka šo prasmju slīpēšana nekad nevar būt par daudz un tāpēc turpinu sevi pilnveidot. Gluži tāpat, kā daudzi mani kolēģi. Jo koučings ir mūžizglītības profesija.  Paldies kolēģiem, kas mani iedvesmo turpināt šo ceļu!

Noderīgi jautājumi koučam pašam sev:

-Kādas emocionālas reakcijas man ir radušās attiecībā pret klientu mūsu darba procesā?

-Kā šīs reakcijas varētu būt saistītas ar kontrpārnesi attiecībā pret klientu?

-Kāda pārnese no klienta puses varētu provocēt šādas reakcijas?

-Kāda klientam vajadzība ir šādas pārneses pamatā?

Noderīgas frāzes un jautājumi klientam:

-Varbūt tā ir mana fantāzija, bet es šobrīd jūtu/ man ienāca prātā/ man izskatās.... ka...

-Kā jums šķiet, kāpēc tā varētu būt?

-Kā jūs manis sacīto varētu izmantot? Kā jums tas varētu būt noderīgs?

Raksts tapis, iespaidojoties no Irinas un Jegora Karopu vadītā mācību kursa "Eneagramma koučingā"