piektdiena, 2011. gada 28. oktobris

Elpo....līdz tapsi patīkami pārsteigts!



Vismaz 1x gadā arī Liepājā!
Ievērtēju, ka manā mīļajā Radošās psiholoģijas centrā "Ģimenei" ir paredzēts seminārs-treniņš HOLOTROPAJĀ ELPOŠANĀ (5.-6.novembrī). Šoreiz gan pati uz to nedošos, bet... esmu nolēmusi dalīties ar Jums savās iepriekšējā holotropās elpošanas treniņa sajūtās. Iespējams, ka tas varētu būt interesanti arī Jums? Nezinu, kāpēc, bet šķiet, ka Kastaņedas cienītāji mani sapratīs no 1/2 vārda.

 Publicēts 2011.g. 17.februārī 

Ceļojums
Pagājušās nedēļas nogalē es biju nolēmusi doties ceļojumā. Čemodāns jau bija sakravāts sen un gaidījās vedams. Šī ceļojuma vārti (lidosta, dzelzceļa stacija vai autoosta-kā nu Jums labāk tīk) man arī bija zināmi… ar ceļojuma mērķis man bija skaidrs. Kādu mirkli pirms ceļojuma es biju domājusi un savai skaidrībai meklējusi- kas ir tas, ko vēlos iegūt un kas ir tas īstais iemesls, kāpēc es dodos šajā ceļā. Tas nebija viegli- vairākas reizes biju jau izmantojusi šo ceļojuma veidu, un zināju, ka ceļā var gadīties lietas, kuras…man nepatiks…no kurām man būs bail…un kuras var man nodarīt sāpes. Tomēr ik reizi, atgriežoties mājās pēc šāda ceļojuma, es sev biju uzsitusi uz pleca: “Malacis! Tu izdarīji lielisku darbu.” Es biju pārliecināta, ka viennozīmīgi būšu ieguvēja, neskatoties uz bailēm, sāpēm vai nepatiku.


Ceļabiedri
Galvenās lietas man bija skaidras, atlika tikai doties ceļā. Lai gan mēs bijām vesela kompānija, kas devās ceļā no šiem pašiem vārtiem, tomēr katram no mums bija savs mērķis….un tas nozīmēja, ka ceļojumā mēs katrs dosimies pilnīgi vieni. Vieni…ar piezīmi, ka vajadzības gadījumā mums katram palīdzēs uzticams ceļojuma vērotājs. Jā, katram no ceļotājiem ir savs ceļa vērotājs- sargeņģelis, jeb sitter. Ja jau sāku izmantot svešvārdus, tad pateikšu arī to, ka es šajā ceļojumā biju holonauts, bet pats ceļojums saucās holotropā elpošana. 


Holotropā elpošana- kas tas tāds?
Par šo procesu Jūs varat sameklēt gana daudz informācijas internetā, bet es pateikšu kā šo procesu saprotu pati. Holotropās elpošanas seansa laikā ir iespējams doties ciemos pie savas zemapziņas, tikties ar savu ēnu, izdzīvot savu pagātni, tagadni un paredzēt nākotni. Tas ir ceļojums dimensijā, kuru mēs- cilvēce- vēl tikai apgūstam. Holotropo elpošanu kā procesu ir izveidojis un popularizējis Staņislavs Grofs. Mana pieredze par holotropo elpošanu ir veidojusies pateicoties Staņislava Grofa skolniekam - Vladislavam Kengam, kurš laiku pa laikam iegriežas Latvijā, lai atkal ļautu kādam atklāt sevī ko neapzināto. Holotropās elpošanas seminārs parasti ilgst 2 dienas, kas ļauj ikvienam tā dalībniekam izbaudīt speciālu elpošanas tehniku radīto piedzīvojumu. Mani šie piedzīvojumi izaicina. Kā jau iepriekš rakstīju, zinu, ka ceļojums nav viegls, bet stiprina apziņa, ka ir iespējams sasniegt savu mērķi. Pirmo reizi ceļojot- es nezināju, ko sagaidīt…ļoti baidījos…un to arī saņēmu. Visas pārējās reizes uz šādu iespēju esmu skatījusies no kouča skatu punkta- ko es vēlos iegūt? Ar kādu mērķi es tajā dodos un kādu rezultātu es vēlos redzēt. Protams, ka ceļojot zemapziņā, visu nav iespējams paredzēt….bet vienoties, ka es vēlos kaut ko konkrētu sasniegt…tas gan ir iespējams. 


Čemodāns
Ir iespējams atstāt veco čemodānu…un atgriezties ar jaunu būtību. Pagājušās nedēļas ceļojumā es sasniedzu savu mērķi…un zinu jau ka pēc ½ gada vai vēlākais, pēc gada, es izvirzīšu sev jaunu mērķi, jaunu izaicinājumu un došos līdzīgā ceļojumā. 

Mans vecais “čemodāns” palika tur, bet es ieguvu nenovērtējamu bagāžu, kuras lietojuma termiņš ir neierobežots. Tā man noderēs.Es atkal un atkal pārliecinos par savu spēku. Par tām iespējām un resursiem, kas slēpjas manī un alkst izmantojami. Es izvēlos darīt un daru. Un notiek...jo izvēlējos. Viss manās rokās...Kā ir ar Jums? Kas ir Jūsu čemodānos, kurus vēlaties kaut kur atstāt? Kas ir tas ieguvums, kurš gaidās paņemams? Kurš ir tas ceļojums, kurā alkst doties Jūsu sirds?


Nav komentāru:

Komentāra publicēšana