pirmdiena, 2011. gada 12. septembris

Labākas dzīves projekts jeb Eriksona koučinga pamatprincipi



Šis raksta tapšanas mērķis ir - iepazīstināt ar Eriksona koučinga pamatprincipiem. Pati esmu apguvusi  šo koučinga veidu un stāstīšu par Miltona Eriksona principiem, kas ir pamatā Erickson College International apgūstamajām koučinga zināšanām. Miltons Hailands Eriksons ir viens no spēcīgākajiem pagājušā gadsimta ASV psihoterapeitiem, kurš īpaši rūpīgi ir pētījis cilvēku zemapziņā ieslēgo radošo un risinājumus-ģenerējošo potenciālu  un to, kādiem līdzekļiem šo potenciālu atklāt. Tāpēc loģisks šķiet Eriksona principu izmantojums koučingā, kura galvenais uzdevums ir atbalstīt cilvēkus kāda viņiem svarīga mērķa sasniegšanā, šai ceļā atklājot un izmantojot paša cilvēka potenciālu. Ievērojot šos principus, tiek radīta vide uz risinājumu virzītam koučingam, nu gluži kā stabili būvēta māja, kurā droši var dzīvot.
Ik viens no mums kaut reizi ir teicis: „Es gribu labāku dzīvi!“  Un ik viens laiku pa laikam ir veidojis savu projektu LABĀKA DZĪVE. Šajā rakstā ir apkopotas manas pārdomas par LABĀKU DZĪVI un to, kā šāda projekta realizācijā var palīdzēt M.Eriksona principu ievērošana.

PĀRMAIŅAS IR NEIZBĒGAMAS

…..pirmā piezīme. Koučings- tas ir process, kad klientam rodas IEKŠĒJĀ VAJADZĪBA un viņš pats uzkāpj savā stikla kalnā. Lielākā vai mazākā, bet sākotnēji pilnīgi nereāli pieveicamā stikla kalnā....



Gadus piecus atpakaļ, jeb 2004.gada rudenī kādā žurnālā (View #67) bija publicēts raksts par jaunu sabiedrības kustību, grupu, kuru sociologi dēvēja par New Authentics- jaunajiem autentiķiem, patiesuma meklētājiem. Jaunie autentiķi- šajā rakstā bija attēloti kā aptuveni trīsdesmit gadus veci cilvēki, kas sasnieguši pietiekami augstu materiālās labklājības līmeni, ar lieliskām karjeras izredzēm internacionālās koorporācijās un iespējām sasniegt vēl lielāku labklājību nākotnē. Kas gan atšķīra šos cilvēkus no citiem tradicionālajiem koorporatīvās pasaules veiksminiekiem? Jaunās kustības raksturīgākā iezīme bija cilvēciski dievišķa atklāsme, ka dzīvot savu dzīvi nozīmē būt patiesam pret savām vērtībām. Liela daļa šo cilvēku pieņēma lēmumu kļūt patiesi pret sevi, pret saviem ideāliem, cilvēkiem un lietām, kuras tie mīl.  Viņi sāka ar atbildes meklēšanu uz jautājumu “KAS MAN IR SVARĪGS?” un turpināja sevi izzināt, atbildot uz jautājumiem “KĀPĒC MAN TAS IR SVARĪGS?” un “KAS NOTIKS, KAD ES TO SASNIEGŠU?”  Pēkšņi pār veselu cilvēku grupu bija nākusi apskaidrība, kā dzīvot pa īstam, nozīmē dzīvot saskaņā ar visuma likumiem, nevis koorporatīvajām stratēģijām. Dzīvot pa īstam, nevis kādas globālas koorporācijas stratēģijas vārdā, bet gan izstrādāt savu personīgo stratēģiju, savu LABAS DZĪVES PROJEKTU, kurā ir vieta gan sev, gan sev tuviem cilvēkiem, gan sabiedrībai, gan visai pasaulei. Dzīvot pa īstam. Ir jau pagājis zināms laiks, kopš to dienu atklājumiem un ir redzams, ka patiesuma meklētāju paaudze iet plašumā. 


CILVĒKU RĪCĪBU VADA POZITĪVI NODOMI

…..otrā piezīme. Koučs- tas ir cilvēks, kurš klientam palīdz SAPRAST, kā izdarīt augstāk minēto un ne tikai (kas ir viņa stikla kalns, kāda ir klientam piemērotākā nogāze, kāds ir klientam piemērotakais aprīkojums, piemērotākais laiks un kāda ir tā Saulcerīte, ko klients vēlas tur ieraudzīt)....



Dzīvot autentisku dzīvi, būt saskaņā ar sevi un savām vērtībām, dzīvot saskaņā ar visuma likumiem, kurš gan no mums to negribētu? Un tie kas grib, meklē iespējas īstenot savu mērķi. Viens no mērķa īstenošanas veidiem ir darīt to kopā ar kouču, cilvēku, kas prot klausīties, dzirdēt un uzdot jautājumus.  Pēc koaktīvā koučinga (viens no koučinga virzieniem) autoru domām, ļaudis meklē kouču, kad rodas vēlme sakārtot un sablansēt savu dzīvi, kad rodas vēlme sasniegtu dzīvē ko vairāk- mierinājuma, vienkāršuma, prieka, bet reizēm vēlas tieši pretēji, kaut ko samazināt- nekārtības, spriedzes vai finanšu problēmas. Kas nu kuram slēpjas zem vārdiem "LABĀKA DZĪVE". Cilvēki ir dažādi, bet tomēr visi vēlas sasniegt kaut ko labu.


KATRĀ CILVĒKI IR VISI VIŅAM NEPIECIEŠAMIE RESURSI

…..trešā piezīme. Kas gan ir spējīgs pateikt, kas ir pa īstam un kas ir nosacīti “pa jokam”. Pīteram Penam- zēnam, kurš nevēlējās izaugt liels, viss vienmēr notika pa īstam: lidojums uz Nekurnekadzemi, cīņas ar pirātiem, sarunas ar laumiņām, pat cilindrs mirklī tapa par namiņa skursteni un kūpēja...



 Mūsu ķermenis ir gluži kā Pīters Pens, kuram nav robežu starp “pa jokam” un “pa īstam”. Iedomājieties citronu! Nu, labi, citrons ir pārāk klasiks! Bet siekalas vienalga mutē saradās. Vai, ne? Un citrons taču bija tikai iedomu līmenī- t.i. pa jokam. Bet sajūtas mutē bija pa īstam! Ķermenim ir vienalga. Tas reaģē. Vai citrons ir dzeltens, apaļš, pārgriezts un sulīgs iedomās, vai ar roku sataustāms uz galda. Šķiet, ka ķermenis dzīvo pats savu dzīvi. Un vai Jūs to gribat vai nē. Bet, pagaidiet, kā tad tā! Kurš te ir saimnieks? Tas ES, kurš IEDOMĀJAS citronu, jeb tas, kurš ļauj siekalām satecēt mutē? Gudrinieki saka, ka visa noslēpums ir sadarbībā. Jo biežāk ES, kurš IEDOMĀJAS, domās par sev svarīgām lietām, jo biežāk tas, cits ES, tas kurš RĪKOJAS patstāvīgi, piedalīsies šo lietu materializācijā.  Tāda kā iekšējā spēle. Es, kurš domā, saka esmu slims! Es, kurš dara, iepūš vaigos, izrauj kādu aizmirstu mikrobu un sāk ar to krāmēties, tā, ka ķermeņa temperatūra paceļās. Sadarbība. Bērnišķīga. Esat gatavi mēģināt? Iedomājieties LABĀKU DZĪVI….

HEI, AR CILVĒKIEM VISS IR KĀRTĪBĀ!

....ceturtā piezīme. Un kur palika tas, kurš tic SEV, kurš dzīvo ar sajūsmu, kam katra diena ir atklājumu pilna. Bērnībā?...



Tas ir vienkārši fantastiski, cik ļoti mums patīk atgriezties pagātnē. Domāju, ka lielākai daļai cilvēku laiku pa laikam savās domās kļūst par bērniem, kuri rotaļājas smilšu kastē, būvē leļļu mājas vai izkārto armijas vienību kārtējam uzbrukumam. Kur gan pazūd aizrautība un prieks, ticība saviem spēkiem un burvju paklājam? Kur paliek runājošie koki, dziedošās zivis (“Fish can sing”- aģentūra, kas veica pētījumu par jaunajiem autentiķiem), un neierobežotās iespējas? Sarunas. Notikumi. Piedzīvojumi. Redzētais. Sajustais. Sadzirdētais. Piedzīvotais. Gadās, ka visa šī rezultātā CILVĒKS sāk būvēt sevī drūmas pilis un augstus cietokšņus. Un pēkšņi pret kādu notikumu, sajūtu, piedzīvojumu, cilvēku, iespēju. Jā, arī iespēju! Izveidojas stikla siena. Un sēž CILVĒKS aiz stikla sienas ar drūmu pili savā galvā un nesaprot, kāpēc tā? Vai tiešām visi apkārt ir ienaidnieki, apstākļi, kas sazvērējušies tikai pret viņu vienu? Klaustrofobija. Un tad ir laiks un vieta uzdod sev jautājumus. Pareizos. Uz nākotni vērstos. Nevis pagātni, bet nākotni. Un siena pazūd. Koučings. 



ŠĪ IR ŠĪ BRĪŽA VISLABĀKĀ IZVĒLE

….piektā piezīme. Pārmaiņas? Nu kam gan vajadzīgas pārmaiņas? Kas teica, ka tās dos ko labu? Nu un cik bieži kaut kas no tā, ko TU esi iecerējis, ir izdevies? Cik? Kāpēc gan šoreiz Tev izdosies? Drošāk taču ir draudzēties ar Labāklaicitipieņemlēmumumanā-vietā dēmonu...



Kāpēc….šis ir jautājums, ko mīlam uzdot sev un citiem gana bieži. Nu, kāpēc es atkal esmu saķērusi iesnas? Kāpēc Tu staigā caurās zeķēs? Kāpēc viņš saplēsa manu mīļāko puķu vāzi? Kāpēc Tu neieradies laikā? Izklausās gana skarbi, kā profesionāla boksera sitieni pa nabaga boksa maisu. Kad gribas sevi pažēlot vai citam uzbrukt, tas ir īstais variants kā to izdarīt. Pašausmintāties par to, kas noticis. Ar lielām acīm un milzumu enerģijas atskatīties uz notikušo.. pagātnē. Un? Kā gan tas varētu uzlabo mūsu dzīvi? Ko tas mums dod? Nja, taisnību sakot, nākas vien atzīt, ka nevis dod, bet gan atņem. Enerģiju, ticību saviem spēkiem un vēlmi kaut ko mainīt. Būt gataviem pārmaiņām. Būt gataviem patiesi un no sirds atbildēt uz jautajumiem; KO TU GRIBI? KĀ TU ZINĀSI, KA ESI TO IEGUVIS? KĀ TU VARĒTU TO SASNIEGT? KĀPĒC TEV TAS IR SVARĪGI? Kad Jums pēdējo reizi bija iespēja atbildēt uz šiem jautājumiem? Un kad Jūs būsiet gatavi to darīt? Ir iespēja izvēlēties. Lai kāda tā būtu, tā būs šī brīža vislabākā izvēle.  


Labāka dzīve- tas ir projekts, ar kuru gandrīz ikviens no mums ir nodarbojies. Viens to realizē nepilna gada laikā, cits pāris mirkļos, bet cits varbūt tam velta visu savu mūžu. Vienam, lai realizētu šo projektu vajag kaut ko vairāk- vairāk prieka, mīlestības, mierinājuma vai vienkāršuma. Citam savukārt vajag ko mazāk- mazāk nekārtības, spriedzes vai finanšu problēmas. Mēs esam dažādi. Zem vārdiem LABĀKA DZĪVE katram no mums slēpjas savs saturs. Savs saturs projektam, kuru īstenojam. Īstenojam paši ar saviem spēkiem, izmantojot to, kas mums pieejams. Šī projekta īstenošanas gaitā mēs ik mirkli esam izvēles priekša. Iet pa labi, vai kreisi. Bet varbūt taisni? Lai kāds būtu šis lēmums, tas mūs tuvina mūsu mērķim. Jo mūs gluži kā Pīteru Penu, kurš devās tālos un bīstamos lidojumos no Nekurnekadzemes uz bērnistabām, vada labi nodomi. Mēs gribam, lai būtu LABĀK. Lai būtu labas pārmaiņas. Un mēs saprotam, ka pārmaiņas  ir neizbēgamas. 

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana