pirmdiena, 2017. gada 18. septembris

Par rudens lielīšanos Pokaiņos

Klāt rudens. Jā, laiks krāšņiem tirgiem un lielīšanos ar vasarā sastrādāto. Ko nu katrs savā druvā, dravā un citās darba vietās sastrādājuši. Šogad pabiju vienā tādā lielīšanās pasākumā- Pokaiņu gadatirgū.

Pokaiņos biju bijusi un festivāla "Helsus" organizētājus atzinusi par labiem esam. Tamdēļ abu lietu kombinācija man šķita iepazīšanas vērta un es piekritu piedāvājumam piedalīties "Zināšanu gadatirgū Pokaiņos". 

Piekritu vēl vasarā, bet, tuvojoties noliktajam datumam, sāku apšaubīt savu izvēli. Vai tik neesmu pārāk vieglprātīgi parakstījusies veselu dienu pavadīt lietainā mežā? Izrādās, es nebiju ierēķinājusi šī pasākuma organizētāju labo karmu. Lai arī gan pirms, gan pēc tam Latvijā lija aumaļām, tieši tajā dienā un tieši tajā vietā saulīte spīguļoja tā, ka prieks skatīties.


Laicīgi ieradāmies un ar festivāla rīkotājas Agneses laipno palīdzību iekārtojāmies....mežā. Jā, tieši tā! Mežā, starp sēnēm, kokiem, akmeņu krāvumiem, lazdām, papardēm un zaķkāpostiem slējām savu stendu. 


No dalībnieku lielajām acīm varēja nojaust, kurš šeit ir pirmo reizi un kurš, jau veterāns un saprot, kas un kā. Katram dalībniekam tika ierādīt vieta taciņas malā. Izpētījām apkārtni, novērtējot zemes gludumu, uzcēlām telti. Tieši, tā! Vienkārši. Kādi nu ir tie apstākļi, tādi nu ir. Tā, kā bijām gana agri cēlušies, lai ierastos laikus, tad brokastis ar skatu uz saules staros bija tas, ko bijām pelnījuši. 


Un nemaz tik ilgi nebija jāgaida, līdz uz meža taciņas sāka parādīties pirmie apmeklētāji. Es sāku lielīties gan ar vasarā sastrādāto, gan ar to, kas jau sen zināms produkts. Darba diena varēja sākties!

Manā dravā šovasar bija radusies jauna smuka "bišu mājiņa"- eneagrammai veltīta mājas lapa www.enneagramcoaching.lv  Ar to tad arī lielījos šajā gadatirgū- "Zināšanu gadatirgū Pokaiņos". 

Piekritīsiet, nosaukums visnotaļ dīvains: "Zināšanu gadatirgus". Vai tad zināšanas var tirgū nopirkt? Tiesa. Ne visu. Bet šo to var gan. Piemēram, tie, kuri bija atnākuši uz manu mini-lekciju par eneagrammu, kaut ko ieguva gan. Ieguva priekšstatu par to, kas tas ir un kam tas domāts. Paldies visiem, kuri atvēlēja laiku un pabija kopā ar mani! Ceru, ka šo zināšanu graudi ir krituši auglīgā augsnē un jau nākamruden būs laba raža :). Tiksimies nākamgad- pārbaudīšu :)

Bez lielīšanās un pavisam klusu piedāvāju šī pasākuma dalībniekiem parotaļāties ar Transformācijas spēli. Tas jau man ierasts "bišu namiņš", kur spēles kāro bišu jeb spēlētāju netrūkst. Tā arī šoreiz- teju vai viss laiks bija aizņemts, palīdzot kādam apmeklētājam pētīt viņam aktuālo jautājumu. Tie, kas strādājuši šādā formātā, zin, cik tas paņem daudz spēka. Apmeklētājs, iedziļināšanās viņa jautājumā un precīzi mērķēti, uz izaugsmi orientēti jautājumi.Un, gandarījums, redzot, kā mainās cilvēka enerģija. Kā mainās runas ātrums, ķermeniskais stāvoklis. Kā parādās atslēgas vārdi. Mazie brīnuma mirkļi. Tas ir atalgojums- redzēt, ka ar savām teju desmit gadu laikā gūtajām zināšanām un prasmēm varu radīt lielākus un mazākus brīnumiņus. Apmeklētājs pēc apmeklētāja, saruna pēc sarunas un tā, gadatirgum atvēlētais laiks nemanot pagāja. Darba diena bija galā.

Iepriekš, pētot pasākuma programmu, man šķita, ka pilnīgi noteikti vēlēšos apmeklēt Ugunsrituālu. Tomēr, dienai beidzoties, sapratu, ka šai dienai man iespaidu gana. Silta zupa pie ugunskura pasākuma noslēgumā bija tas, ko tieši šeit un tagad! Ugunsrituāls lai paliek citai reizei.


Iespējams, ka tā arī ir jābūt. Katram notikumam savs laiks. Un katrā notikumā sava zināšanu bagāža iegūstama. Tas, par ko man ir nedaudz žēl,  ka nepaguvu izbaudīt visu gadatirgus krāšņumu. Ierodoties, biju aizņemta ar iekārtošanos un negaidītu apstākļu spiestu pārkārtošanos, bet nobeigumā jau visi bija prom. Būs jāpadomā, kā to labāk dabūt gatavu nākamajā gadā.

Grūti noticēt statistikai. Tai dienā Pokaiņos esot pabijuši 1000 apmeklētāju :). Mežs kā nekā!


Secinājumi:
-ir svarīgi saģērbties ērti un silti;
-līdzi ņemamo telti vērts izvēlies košu un pamanāmu;
-lieti noder iepriekš noformēts piedāvājums- tam ir jābūt skaidri saprotamam;
-ja lasi lekciju, padomā, kā un kur sasēdināt  meža taku staigātājus/klausītājus (bluķīši, ādiņas, paklājiņi, saliekami ķeblīši un radošā izdoma būs noderīgi);
-ir vajadzīgi palīgi, bez tiem, nekādi. Tie var ij mantas stiept, ij telti uzsliet, i no malas paskatīties, ij paskatīt, kas kaimiņos labs notiek, ij uzmundrinoši uzsmaidīt, ij atvest un aizvest mājās pēc garās darba dienas.
-ir svarīgi atrast vērtīgo it visā :)

Paldies organizētājiem!
Paldies apmeklētājiem!
Paldies atbalstītājiem!
Un paldies man pašai!

Lai iegūtās zināšanas visiem lieti noder!

Uz tikšanos pārmaiņu ceļā!