ceturtdiena, 2013. gada 10. janvāris

Mēģināji? Nesanāca? Ieskaties!

Žurnāls "Ieva" Nr.02, 2013 (792)
Gan jau ka nācies piedzīvot darīšanu ar dēmonu "SoluKaIzdarīšuŠoreizPavisamNoteikti". Citi to vēl sauc par prokrastrināciju. Man gan šis vārds tā īsti pie sirds neiet. Nekādi nevaru atcerēties viņa pareizrakstību. Nu...vismaz tad, kad mācījos psiholoģiju, to man nemācīja :). Lai nu kā arī to nesauktu, tomēr vienu vai otru reizi ar šo dēmonu satikties nākas. Un kad tad, ja ne decembrī par to laiks runāt...un kad tad, ja ne janvāra otrajā pusē laiks par to atcerēties. Kāpēc? Jo decembrī mēs sākam domāt par saviem skaistajiem plāniem, kurus pavisam noteikti sāksim darīt...nu kaut kad tūlīt pēc svētkiem.... Bet janvāra vidū mēs sākam saprast, ka ar tiem plāniem tā ir kā ir....un pie sevis nopūšamies un sākam ierasto ceļu "AiNuŠoreizNesanāca"...līdz nākamajam decembrim.

Tāpat, šķiet, domāja ar jaukā žurnāliste Dagnija, kura mani decembra vidū uzrunāja. Dagnija bija iecerējusi janvārī rakstu par prokrastināciju. Un gribēja dzirdēt kouča viedokli. Tā nu sanāca, ka nākamajā dienā biju ieplānojusi doties uz Rīgu, tad tikšanās sarunājās pati no sevis. Un tieši tikpat viegli un nepiespiesti notika arī pati saruna. Dagnija uzdeva jautājumus, es atbildēju. Drusku neierasti. Parasti es uzdodu jautājumus un mani sarunu biedri atbild. Es ar mazu tējkaroti "laizīju" ārā karsto šokolādi no mazmazītiņas krūzītes, Dagnija laiku pa laikam domīgi apķēra lielu un kūpošu kumelīšu tējas krūzi. Runājām par vienām lietām, par citām. Un laiks ritēja savu ritumu, līdz sapratu, ka man jādodas tālāk, ieplānotajos darbos. Kad jau ģērbos, lai dotos prom. Dagnija uzdeva vēl vienu....šķiet...nupat tikai prātā ienākušu jautājumu: "Sakiet, vai tas, ka es nekādus plānus gadam neveidoju, ir slikti?". "Nav labi, nav slikti. Ir tā kā ir. Mēs esam dažādi. Kā kumelīšu tēja un karstā šokolāde. Katram ir vieta būt," atbildēju es, un sapratu, kamdēļ man šī saruna tā patika. Dagnijai patiešām bija interesanti tas, ko es stāstīju. Viņa patiešām iedziļinājās...un domāja līdzi dzirdētajam. Un to var sajust arī viņas veidotajā rakstā. Iesaku izlasīt! Tur tikpat kā nav manu teikumu, tas viss ir kaut kā nemanāmi pārveidots, salikts un sakārtots tā...ka prieks lasīt. Šķiet, pirmo reizi manai sarunai ar žurnālisti ir bijis tāds rezultāts.

Bet runājot par prokrastināciju. Ja nu tomēr ir vēlēšanās savus plānus īstenot bez sastapšanās ar šo zvēru, tad iesaku apmeklēt uz pārmaiņām virzītās meditācijas Liepājā (24.janvārī) un Rīgā (15.janvārī). Tur soli pa solim izpētīsim un "sakārtosim" mērķus tā, lai viņiem būtu daudz lielāka iespēja piepildīties, bet mums daudz mazāka iespēja sajusties kā "neveiksminiekiem".

Savukārt manis pašas mazā uzvara pār sevi, skatāma zemāk. Pati sev un Pēterim Urtānam no RigaBrain biju solījusi izveidot video par kādu tikšanos. Sen. Biju jau sākusi kādas 3 reizes darbu pie tā, bet kaut kā tas nevedās. Tad kādu dienu vienkārši piesēdos un to paveicu. Pati. Pirmo reizi salīmēju nelielu video no stundu gara materiāla, kas manā rīcībā. Rekomendēju. Sešas lietas, kuras varam ievērot, lai padarītu savu pašu smadzeņu darbību efektīvāku.

Lai izdodas!

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana