Sekas un cēloņi

Šīs vasaras augustā notika gana daudz piesātinātu notikumu. Lai gan, taisnību sakot,  augusts nebūt nebija sākums. Bet pamatīgs iegrieziens tam, kas jau bija sācies un noticis agrāk. Jeb citiem vārdiem sakot, tas bija cēlonis tām sekām, kuras bija notikušas pirms tam J Tiem, kuri izlasīja šo teikumu un noskurinājās- varu paskaidrot: „Tā arī tas bija domāts! 

Reizēm man šķiet, ka manā dzīvē notiek sekas...tiem cēloņiem, kuri tikai vēl būs”

Lai varētu apgaismot tos, kuri vēl joprojām nesaprot...

Iedomājieties, ka Jūs zināt, ka ir  dažādas iespējas paklejot savās  zemapziņas dzīlēs. Zināt, to, ka tas ir aizraujoši (jo vienu no iespējamajiem variantiem- holotropo elpošanu jau esat mēģinājuši), zināt, ka tas sniedz enerģijas lādiņu...un maina skatījumu uz ierastām lietām.

Bet īsti nav

•  ne iespēju,
•  ne arī piedāvājuma,
• ne arī tāda konkrēta iemesla- KĀPĒC tieši tagad man tas būtu vajadzīgs.

Bet pāris nedēļu laikā viss saliekas un nokārtojas tā...

•  ka parādās piedāvājums,
• parādās iespēja....
• un parādās iemesls kāpēc to vajag.

Kas Jūsuprāt ir cēlonis un kas- sekas? Domājat zināšanas par šādas pasākuma teorētisku iespējamību? Domājat situācija, kas man lika pateikt, man tieši šobrīd vajag ieskatīties savā zemapziņā? Nē- es uzskatu, ka šoreiz iemesls bija šis piedāvājums- TRANSPERSONĀLĀS PSIHOLOĢIJAS nometne augusta vidū. Bet viss pārējais, ko piedzīvoju līdz tam bija tikai sekas šim piedāvājumam :)

Kā Jums tīk šāda pieeja savas dzīves uztverē?