Šīs vasaras augustā notika gana
daudz piesātinātu notikumu. Lai gan, taisnību sakot, augusts nebūt nebija sākums. Bet pamatīgs
iegrieziens tam, kas jau bija sācies un noticis agrāk. Jeb citiem vārdiem
sakot, tas bija cēlonis tām sekām, kuras bija notikušas pirms tam J Tiem, kuri izlasīja šo
teikumu un noskurinājās- varu paskaidrot: „Tā arī tas bija domāts!
Reizēm man šķiet, ka manā dzīvē notiek sekas...tiem cēloņiem, kuri tikai
vēl būs”
Lai varētu apgaismot tos, kuri
vēl joprojām nesaprot...
Iedomājieties, ka Jūs zināt, ka
ir dažādas iespējas paklejot savās zemapziņas dzīlēs. Zināt, to, ka tas ir
aizraujoši (jo vienu no iespējamajiem variantiem- holotropo elpošanu jau esat mēģinājuši), zināt,
ka tas sniedz enerģijas lādiņu...un maina skatījumu uz ierastām lietām.
Bet īsti nav
- ne iespēju,
- ne arī piedāvājuma,
- ne arī tāda konkrēta iemesla- KĀPĒC tieši tagad man tas būtu vajadzīgs.
Bet pāris nedēļu laikā viss saliekas
un nokārtojas tā...
- ka parādās piedāvājums,
- parādās iespēja....
- un parādās iemesls kāpēc to vajag.
Kas Jūsuprāt ir cēlonis un kas-
sekas? Domājat zināšanas par šādas pasākuma teorētisku iespējamību? Domājat
situācija, kas man lika pateikt, man tieši šobrīd vajag ieskatīties savā
zemapziņā? Nē- es uzskatu, ka šoreiz iemesls bija šis piedāvājums-
TRANSPERSONĀLĀS PSIHOLOĢIJAS nometne augusta vidū. Bet viss pārējais, ko
piedzīvoju līdz tam bija tikai sekas šim piedāvājumam :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru