trešdiena, 2012. gada 1. augusts

Savādāka motivācijas vēstule

Šo sludinājumu izlasīju svētdienas vakarā kādā laikrakstā, kurā bija ietīta Aizputes sieviešu kluba pašdarinātā vīna pudele.  Šī pudele bija kādas manas idejas un apkārtējo iedzīvotāju kopīgas sadarbības rezultāts (skat. šeit ). Un nu jau vairs nezinu, kurš tieši no šiem, agrāk piedzīvotiem apstākļiem, šajā vai citā avīzē izlasītajiem vārdiem mani pamudināja izdarīt TO. 
Sagaidīju pirmdienu un zvanīju, lai noskaidrotu, kas un kā, ko un kur, un galvenais, KĀPĒC ir radusies nepieciešamība pēc sabiedrisko attiecību speciālista Kuldīgas novada pašvaldības domē. Atbilde mani iepriecināja: „ IR nepieciešamas idejas!”. Un ideju man netrūkst. Nosūtīju visus prasītos dokumentus. Un sajutos lepna, ka viss, ko varēju izdarīt, ir padarīts.  Tomēr, otrdienas vakarā, jau laižoties miegā, pēkšņi apjautu: „Ir taču pasaulē arī citi speciālisti, kas noteikti ir s-p-e-c-i-ā-l-ī-g-ā-k-i par mani! Tātad var gadīties, ka es ar savām idejām varu arī netikt pie teikšanas un darbošanās!” Šī doma mani nelaida vaļā. Tā nu trešdienas rītā sēžu un, saķērusi idejas aiz astes, (skat., kāpēc jāķer idejas ) , lai dies` nedod,  tās neaizmirstas!  Esiet laipni un lietojiet! Iespējams, ka tās pamudinās arī Jūs uz kādu ideju...un radīsies vesela IDEJU TALKA vai IDEJU FORUMS (kā tas dažās Latvijas pilsētās jau notiek).

Kuldīga- pilsēta ar dvēseli. Physical evidence.

Kuldīgas ģerbonis 1925.-1938.g
Lai cik arī es nebūtu ēteriska būtne, tomēr  pēdējā laikā esmu sapratusi, ka ikvienai nemateriālai lietai ir nepieciešams savs materiālais segums, kaut kas taustāms, pasmaržojams, pagaršojams vai vienkārši ieraugāms kaut no attālumu- t.s. physical evidence. Un kāpēc šajā reizē nevarētu būt runa par pilsētas dvēseli? Kādu laiku prātoju: ‘” Kāda gan varētu izskatīties Kuldīgas dvēsele?”  Jā, Kuldīgai ir sava aizstāve- sv. KATRĪNA. Un lai arī man pašai tuva sievišķīgā būtība, tomēr doma, ka Kuldīgas dvēsele varētu būt idejas vārdā nomocīta jaunuve, mani neuzrunāja. Savukārt nākamā doma par VIMBU, man gan gāja vairāk pie sirds. Vēl jo vairāk: pavasara tūrisma sezonas atklāšanas akcija „Lido zivis Kuldīgā!” un Kuldīgas svētku centrālais pasākums „Zelta ikrs”, šķiet, jau ir sākuši bruģēt ceļu uz Kuldīgas dvēseles physical evidence - vimbu pāri (starp citu, vairākus gadus taču Kuldīgas ģerbonī bija pāris lidojošu zivju, vai ne?)

Mēs katrs esam daļa no visa.

Gan jau ka esat dzirdējuši par visuma vienotību un to, ka tauriņa radītās spārnu vēdas Lietuvā var izraisīt vētru Meksikā.  Šī ir lieta, kurai jēgu redzu jebkurā kontekstā. Un kā tā gan būtu realizējama Kuldīgas vārda spodrināšanā? Redzu to pavisam vienkārši- ikviens pilsētas (novada) iedzīvotājs kļūst par konkrētās vietas spodrinātāju. Katram no mums ir kādas spēcīgās puses un ikvienam no mums ir patīkami, ja to pamana kāds cits, ļauj tām izpausties un varbūt, pat iespējams,  novērtē. Radot apstākļus, kas veicina vēlmi    ikvienam pilsētas (novada) iedzīvotājam būt par lepnu un savas vietas slavinātāju, mēs varam nošaut vairākus zaķus vienlaicīgi. Lepnuma, šķiet, kurzemniekiem nekad nav trūcis. Nedaudz būtu  jāpiestrādā pie slavināšanas prasmēm (varbūt ko no suitiem, vai latgaļiem pamācīties)! Kā vienu no risinājumiem redzu jau pieminēto ideju forumu (man nez kāpēc  šķiet, ka kaut kas tāds Kuldīgā jau notiek). Ar dažādām metodēm padarīt par ikdienišķu nodarbi lepošanos ar padarīto, atklāto un sasniegto... Kā būtu, ja ikviens savā veidā būtu ieinteresēts piestrādātu pie šī soļa? Kādam to vieglāk ir izdarīt tvītojot (www.twitter.com), kādam – spiežot „patīk” www.facebook.com vai www.draugiem.lv, kādam-  sakārtojot savas mājas priekšu, izkarot pie loga puķu podu vai uzvarēt kādas sacensībās, nesot Kuldīgas vārdu pasaulē, vēl kādam- izvadājot ciemiņus ekskursijā vai ar prieku apkalpojot pilsētas viesus.  Paturot prātā šo virsuzdevumu, ir iespējams daudzas no lietām padarīt vienkāršākas, saprotamākas un pieņemamākas. Kā pilsētas (novada) pašvaldības uzdevumu es redzu nepieciešamību radīt apstākļus, kad ikvienam iedzīvotājam pašam gribas meklēt atbildi uz jautājumu: „Ko es varu izdarīt pilsētai (novadam)?” vs „Ko man tā pašvaldība dod?” Šķiet, ka šis risinājums gan draud ar  visu sabiedrisko attiecību speciālistu atstāšanu bez darba :).

 Lai veicas mums visiem un arī tiem, kuri, šķietami, ir mani konkurenti šajā vakancē!

Kopā mēs noteikti varam vairāk :)

Redz, kā praktiskās Kuldīgas vimbas kopā spēj noturēt apgaismes stabu

p.s. Man gribējās šo tekstu ievietot komentāru sadaļā pie augstāk minētā sludinājumu, bet nezināmu iemeslu dēļ tas tur neparādījās. Pajautāju sev, vai tas mani kādā veidā var apturēt? Pasmaidīju un sapratu, ka idejām tehnika nevar būt šķērslis!  Lai top!

Attēli no:

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana