otrdiena, 2012. gada 31. jūlijs

Ir labi. Mēs varam kopīgi paklusēt.



Mēs esam tik dažādas. Un esam viena otrai.

Vasara ir blīva. Tā parasti sākas ar cerībām, turpinās ar notikumiem, piedzīvojumiem un noslēdzas ar bagātīgu ražu. Lai gan vasara vēl nav beigusis,  es jau zinu, kas būs manā "vasaras ražas" sarakstā. Pilnīgi noteikti tur būs pāris sarunas, pāris piedzīvojumi, pāris atklājumi. Un pavisam noteikti tur būs divi vasaras vakari kopā ar draudzenēm.

Viens vasaras vakars bija kādā lauku pirtī, kur tikāmies vairākas nu jau ļooooooti sen kā kopā strādājušās kolēģes. Tagad es viņas dēvēju par draudzenēm. Vakars bija sievišķīgi patīkamu izklaižu pilns. Nebijām apdalītas, mums savu uzmanību bija pievērsuši arī vīrieši (kūpinātas pašu rokām ķertas jūras zivis, pašu rokām spiests un darināts vīns- mua!). Gājām pirtī, runājām par dzīvi, meklējām atbildes uz mums svarīgiem jautājumiem transformācijas spēles seansā...un vakarā, jau guļot līdzpaņemtajos guļammaisos, viena no mums, laižoties miegā, teica: ''Cik tas ir labi! Mēs esam no dažādām pilsētām. Mēs varam satikties. Mums kopā ir labi. Un mēs esam JAUNAS!" Un mēs, pārējās klusībā piekritām. Nav nozīmes tam, kas ir noticis un notiks. Mēs kopā varam justies jaunas un laimīgas.

Otrais vakars bija par godu kādai no mums, kura nu jau gadu ir ārpus LV. Mums nebija jautājumu- varam vai nē, ir iespējams, vai nav. Mēs bijām, jo zinājām, ka tas ir svarīgi. Būt kopā. Sajust un atbalstīt. Tā, kā mēs katra varam. Kopīga ēšana no viena salātu šķīvja, pastaiga basām kājām gar jūru, satikšanās ar svaigi kūpinātu zivju pārdevēju, grūstīšanās stūra veikaliņā pie alus skapja...un nekaunīgs paziņojums visām liepām ielas garumā: "Un nemaz TAI vecumā nav tik slikti! Ir pat vēl labāk! " Un tad mēs sēdējām un raudzījāmies zvaigznēs. Virs mums, šķiet, atradās lidmašīnu lielceļš un vairs nevarēja saprast, kura ir lidmašīna, un kura ir krītoša zvaigzne. Klusībā katram no mums kaut ko vēlējās. Noteikti tas bija kaut kas sievišķīgs. Mums kopā bija labi. Tik labi, ka varējām vienkārši kopā paklusēt.

Reizēm pārmaiņas ir tikai līdzeklis, lai saprastu, ka ir lietas, kuras nemainās. 

Mēs vēl joprojām varam kopīgi paklusēt un justies laimīgas esot kopā.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana