svētdiena, 2011. gada 22. maijs

Tā bija tikai viena sesija, bet tiiiik ļoti, ļoti vērtīga!

Kintijas Bulavas stāsts
Pirmo reizi publicēts www.sieviesuklubs.lv

Drīz jau būs pagājuši deviņi mēneši kopš biju pie koučinga speciālistes Intas Santas uz individuālo kouča sesiju savu mērķu izvirzīšanai. Tā bija tikai viena sesija, bet tiiiik ļoti, ļoti vērtīga!



Atceros, septembrī, kad tikāmies ar Intu Santu biju tik apjukusi. Darbos noskrējusies, diezgan neapmierināta gan ar savu ikdienas ritmu, gan ārējo izskatu. Par dvēselisko harmoniju nemaz nerunāsim – tās manī vispār nebija! 

Kouča sesijā biju spiesta ieskatīties savas dzīves šķērsgriezumā, uzdot sev neērtus jautājumus un galvenais uz tiem arī pati meklēt atbildi, sakot, ka darīšu to, to un vēl to, lai sasniegtu to, ko vēlos. Turklāt sākšu darīt jau šodien… Pie kouča biju septembra sākumā. Un patiesi, mana dzīve ir tik ļoti izmainījusies. 

Beidzot esmu apmierināta gan ar savu darbu, gan pat ar savu ārējo izskatu un daudz maz arī ar ikdienas režīmu un iekšējo dvēselisko stāvokli. 

Kādus mērķus sev izvirzīju rudens sākumā?

Pirmais – beigt rauties uz visām pusēm darbos, bet atsacīties no tiem darbiem, kas man nepatīk un nerada prieku. Visu pasaules naudu jau tāpat nav iespējams nopelnīt! Tobrīd patiešām strādāju vairākās darba vietās, kamēr šobrīd esmu tikai Sieviešu Klubā un ar darbiņu esmu tiešām ļoti, ļoti apmierināta. 

Otrais bija saistīts ar manu izskatu. Tolaik jutos ļoti resna (kaut arī jau tad biju diezgan daudz notievējusi!), centos tievēt, ievēroju dažādas diētas un mēģināju padarīt aktīvāku savu dzīvesveidu. Mans mērķis bija ielīst 38. izmēra apģērbā. Kad Inta man jautāja – bet kā tu jutīsies, kad būsi sasniegusi savu mērķi? Atbildēju – būšu apmierināta ar sevi, jutīšos skaista, sievišķīga un iekārojama! Kādu laiciņu nav sanācis ieiet apģērbu veikalos, bet šķiet līdz 38. Izmēram vienalga vēl neesmu tikusi. Bet par to nemaz neskumstu, jo arī savā esošajā izmērā jūtos skaista un ar sevi pilnībā apmierināta. Tā kā šis mērķis jau īstenojies. 

Trešais lielais mērķis man bija saistīts ar manu hobiju – darbu brīvprātīgajā lauciņā. Gribēju pietuvoties par solīti savam lielajam mērķim – krīzes centra izveidei sociālā riska ģimenēm. Jā, mans gala mērķis vēl ir tāls, bet solītis tuvāk gan ir! 

Un ceturtais lielais mērķis – kaut kā pietuvoties sava liktenīgā vīrieša iepazīšanai. Ar šo mērķa īstenošanu man ir vistrakāk, jo tobrīd, kad izvirzīju šo mērķi, apsolīju sev katru dienu izdarīt kaut ko tādu vai paplašināt savu ikdienas staigāšanas maršrutu, lai palielinātu iespēju iepazīties. Dažas pirmās dienas pēc šī mērķa izvirzīšanas patiešām tā darīju, tagad gan esmu apstājusies. Kaut kā gribas paļauties liktenim! Un galu galā – kouča sesijas atskaite – 6.jūnijs būs tikai pēc mēneša. Mazums, kas vēl ar mani pa šo laiku paspēj atgadīties! :).  /22. 05. 2011./

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana