piektdiena, 2011. gada 6. maijs

Nauda. Taupīšanai? Tērēšanai? Nē- apmaiņai!



Šonedēļ mani www.sieviesuklubs.lv uzrunāja tēma par naudas taupīšanu. Un ne jau tāpēc, ka runa ir par taupīšanu. Un arī ne tāpēc, ka varētu izpausties saprātīgā naudas tērēšanās pieredzē. Nē, mani šī tēma uzrunāja, jo meklējot LIELĀS NAUDAS un ar to saistītās AGRESIJAS saikni, atklāju vienu fantistisku lietu. NAUDA pati par sevi ir NEKAS. Tā ir vienošanās cilvēku starpā, ka kaut kāds viens vai otrs papīra vai metāla gabals būs maiņas līdzeklis noteiktā teritorijā vai apstākļos. Domājat, ka naudas pirmssākumi meklējami zelta vai sudraba monētās? Nē, taču! Senajos laikos kā nauda tika izmantoti pat vienkārši gliemežvāki…māla lauskas…vai govis. Lasot par gliemežvākiem gan ienāca doma prātā- bet tos taču var salasīt da jebkurš…un kļūt bagāts. Labi,bagāts. Bet kāda tam jēga? Kāda jēga no kaudzes ar gliemežvākiem? Jēga parādās tad, kad tiek veikta apmaiņa- apmainu gliemežvākus pret pārtiku, ko ēst. Apmainu gliemežvākus pret apģērbu, ko vilkt mugurā. Apmainu gliemežvākus pret kaut ko…ko varu izmantot un lietot. Nevis krāt. Manis pieminētie naudas veidi senajos laikos (arī plānās, plānas sudraba plāksnes viduslaiku Eiropā) bija naudas veids ar sievišķīgo dvēseli. Šis naudas veids veicināja naudas apriti (gliemežvākus, māla lauskas vai ātri sabirstošas sudraba plāksnes krāt nebija nekādas jēgas- tāpat ar govju ganāmpulku) un līdz ar to sadarbību cilvēku starpā. Un šādi kustoties- nauda vairoja enerģijas apriti…un tās pietika ikvienam. Tieši tik daudz, lai dzīvotu un attīstītos.
Pilnīgi cita dvēsele ir mūsdienu naudai. Tai piemīt taupīšanas un agresijas gēns, kurš izpaužās dažādās devās. Mūsdienu civilizācijas uzskata par normu veidot uzkrājumus (neesmu izņēmums- arī maniem bērniem ir pilngadības uzkrājumi) un baidīties no tā, ka paliks bez naudas. Aizmirstot to, ka NAUDA ir VIENOŠANĀS par APMAIŅU.
Visu šo rakstu ar vienu mērķi- parādīt, ka NAUDA nav vienīgais maiņas līdzeklis, lai iegūtu sev ko vērtīgu. Vērtīgu tiešā nozīmē. Jo ēdiens ir vērtība, atpūta ir vērtība, izgītība ir vērtība, apģērbs ir vērtība…tad ja visa tā Tev nav. Bet ja ir par daudz- tad zināt, kas notiek- i saldējums vairs nešķiet gards, i kurpes nav pietiekami modernas, i skolotājs pilnīgs idiots …u.t.t
Man progresīvāka šķiet sievišķīgā nauda- NAUDA, kas veicina sadarbību un enerģijas apriti. Mana nauda reizēm ir koučinga sesijas- es dodu klientiem to, ko viņiem vajag, bet viņi man pretī to, ko vajag man. Un mēs esam VIENOJUŠIES par APMAIŅU. Bez NAUDAS klātbūtnes. Mēs sadarbojamies.
Vai naudai ir dvēsele?
Riskēju ar šādu uzskatu paušanu nonākt valsts iestāžu kontrolē, jo no šādiem VIENOŠĀNĀS darījumiem taču nav iespējams ieturēt nodokļus. Vismaz mehānisms vēl nav izdomāts :). Nesakiet, ka neiedomājāties, kāpēc NAUDA un BANKAS ar uzkrājumu politiku ir tik izdevīgas VALSTS SISTĒMAI.
Bernārs Lietārs (beļģu ekonomists, eiro tēvs, grāmtas Mysterium Geld: Emotionale Bedeutung und Wirkungsweise eines Tabus / "Душа денег" autors ) uzskata, ka ir laiks pasaulē veidot abu naudu paralēlu pastāvēšanu- gan sievišķās, gan vīrišķās naudas. Jo abām ir gan savu trūkumi, gan savi plusi. Bet abas kopā tā viena otru papildina un ļauj veidoties ilgstpējīgai sabiedrībai. Un ir valstis, kur šāda sistēma jau sāk veidoties. Gan Francijā, gan ASV, gan Kanādā kas tāds jau ir tapis. Kāpēc par to tik maz ziņu? Elementāri- tas taču nav izdevīgi. Kam? Tiem, kuriem šobrīd ir nauda (bankām kā sistēmai) un vara (valstīm kā sistēmai).

Un runājot par taupīšanu. Vecums nenāk viens…un lokanība sāk jau zust. Beidzot esmu sapratusi to joku, ko reiz dzirdēju: “Oi, man kurpe atšņorējusies. Es pieliekšos sašņorēt kurpes.Tev neko no lejas nevajag?” Taupīsim savas muguras- lieksimies tikai objektīvas nepieciešamības spiesti un tad arī pavērosim-varbūt esot lejā varam vēl ko izdarīt :). Sadarbosimies!

Grāmatu vācu valodā var iegādāties šeit:
Attēls no http://www.justpushstart.com

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana