svētdiena, 2020. gada 1. novembris

Atbalsta avoti Covid-19 krīzes pārvarēšanā strādājošām sievietēm ar pirmsskolas vecuma bērniem Latvijā


Šis gads man neplānotu izaicinājumu pilns. Un nav runa tikai par pandēmiju. Esmu kļuvusi par skolotāju, lai gan man nekad nav bijis tāds nopietns mērķis to darīt. Esmu uzsākusi studijas RSU-vidē, kur sasodīti augstu tiek vērtētas zinātniskas teorijas, lai gan pati es visnotaļ rezervēti pret tādām izturos. Un, visa tā sakarā man neatliek laika daudzām man tik svarīgām lietām, kuras esmu veikusi iepriekš. Tai skaitā blogu ieraksta veikšanai nedz šeit, nedz arī www.enneagramcoaching.lv. Bet. Ir tā, ka man ir jāveic dažādi studiju uzdevumi. Tad, nu tuvākajā laikā (vismaz tik ilgi, kamēr vēl turpināšu studijas un saņemt studiju uzdevumus un tos pildīt :)), es publicēšu savus mājas darbus šeit. Un, pirmais būs uzdevums studiju kursā "Metodisko materiālu izstrāde un psihoizglītošana psiholoģijas praksē". Šis darbs ir starpposma rezultāts, jo pati psihoizglītojošā programma vēl tikai taps, bet šeit ir ieskats tās teorētiskajā pamatojumā. Darbs ir veikts kopā ar manu studiju kolēģi Tamāru Puzirevsku. Un nākamā studiju etapā mēs kopā veidosim psihoizglītojošu programmu (normālu cilvēku valodā :) - semināru), kuru piedāvāsim savai mērķauditorijai. Šajā rakstā ir iespējams iepazīt topošā semināra zinātnisko pamatojumu. Vispirms būs iespējams uzzināt par pētījumiem, kas veikti  ārzemēs, pēcāk apkopoti Latvijā veikta pētījuma dati, tālāk apkopoti secinājumi un rekomendācijas.  


Vai esat gatavi ienirt manā pēdējā laika ikdienā? Laipni lūgti. Būs interesanti! :)

Mēs izvēlējāmies pētīt strādājošu sieviešu ar pirmsskolas vecuma bērniem izaicinājumus nenoteiktības apstākļos (nav grūti iedomāties, kamdēļ tieši tā :) ).

ĀRZEMĒS VEIKTO PĒTĪJUMU ANALĪZE

Ņemot vēra mūsu izvēlēto mērķauditoriju: „strādājošas sievietes ar bērniem pirmsskolas vecumā”, piedāvājam izskatīšanai sekojošus pētījumus.

Priekšstati: Sievietes dzimumloma

Īslandes unversitātes pētnieču pētījums (Auðardóttir & Rúdólfsdóttir, 2020) par dzimumu lomu uztveri pandēmijas izsaukto ierobežojumu laikā (nepieciešamība palikt mājās, daļēji slēgtas skolas, darbs), rada priekšstatu, ka psiholoģiski smagāk to pārdzīvoja strādājošās sievietes-mātes. Pētījuma sākumā autores norāda uz jau agrāk veiktiem pētījumiem, kas atklāj, ka, lai arī Īslande ir neoliberālas politikas valsts ar augstu dzimumu līdztiesību (strādā 82% sieviešu), tomēr uzskats, ka sieviete ir atbildīga par bērnu audzināšanu (ēdiens, apģērbs, veselība) un mājsaimniecību, ir spēcīgs. Pētījuma ietvaros tika ievākta informācija no 97 respondentiem attālināti elektroniskā formātā, izmantojot nepabeigtā stāsta metodi. Pētījums atklāja, ka lielākā daļā gadījumu sievietes par savu pienākumu uzskata gan bērnu audzināšanu (ēdiens, apģērbs, veselība, papildus tam pievienojot izglītību un sociālo dzīvi), gan arī mājsaimniecības darbu veikšanu, saglabājot pozitīvu noskaņojumu. Tāpat pētījumā tika novērots sieviešu kritisks pašvērtējums par neatbilstību visu augstāk minēto pienākumu izpildē un ar to saistīta vainas un kauna sajūta. Tāpat, bez vērības nebūtu atstājams pētījumā novērotais fakts, ka sievietes nereti arī sacentās šo pienākumu izpildes kvalitātē ar citām sievietēm (izmantojot sociālos tīklus). Nekas tāds netika novērots vīriešu auditorijā. Lai arī šī pētījuma ietvaros tika piedāvāts izskatīt nepabeigto stāstu par ģimeni ar bērniem vecumā no 6 līdz 16 gadiem, ņemot vērā pētījuma rezultātu tendenci, šos rezultātus, iespējams, varētu attiecināt arī uz ģimenēm ar jaunāka vecuma bērniem.

Psiholoģiskā labklājība. Māte un pirmsskolas vecuma bērni

Skatījumu tajā, ko nācās piedzīvot pandēmijas laikā sievietēm ar pirmsskolas bērniem, paplašina Padujas Universitātē (Itālija) veiktais pētījums (Di Giorgio, E., et al., 2020) par mātes un pirmsskolas vecuma bērnu uzvedības paradumiem un psiholoģisko labklājību pandēmijas izsaukto ierobežojumu laikā (karantīna, ikdienas rutīnas un komunikācijas ar vienaudžiem trūkums). Pētījumā piedalījās 245 sievietes ar bērniem vecumā no 2 līdz 5 gadiem, aizpildot aptauju attālināti- internetā. Pētījums ietvēra gan konkrētā brīža stāvokļa vērtējumu, gan arī pirmskarantīnas stāvokļa izvērtējumu par sevi un par bērnu vai bērniem. Pētījuma dati parādīja, ka šie striktie mēri, skatot uzvedības paradumus un psiholoģisko labklājību, negatīvi ietekmējuši gan mātes, gan bērnus. Atsevišķi būtu jāuzsver, ka, karantīnas laikā miega kvalitātes pasliktināšanās saistību varēja novērot to strādājošo māšu un bērnu starpā, kuras, vai nu turpināja strādāt no mājām, vai pandēmijas dēļ bija pārtraukušas strādāt. Attiecībā uz psiholoģisko labklājību, pētījumā parādījās māšu emocionālo simptomu pasliktināšanās, tās izjuta laika spiedienu, bet bērniem radās grūtības sekot ikdienas rutīnai, palielinājās problēmas  ar pašregulāciju, emocionalitāti, uzvedību, hiperaktivitāti un neuzmanību. Ja māte turpināja strādāt no mājām, bērniem pieauga arī garlaicība. Tika novērots, ka bērna pašregulācijas pasliktināšanās ir saistīta gan ar mātes spēju valdīt emocijas pasliktināšanos, gan miega kvalitātes (mātes un bērna) pasliktināšanos. Pētījuma autori norāda, ka psiholoģiskās labklājības jautājums mātes un bērna attiecībās varētu būt skatāms divvirzienu formātā- t.i. bērna uzvedības pasliktināšanās var ietekmēt mātes psihisko stāvokli, tāpat arī mātes psihiskais stāvoklis var ietekmēt gan to, kā māte uztver bērna uzvedību, gan arī bērna psihisko stāvokli. Jebkurā gadījumā mātes un bērna psihiskā labklājība ir saistītas.

Psihiskā veselība: māte un bērni

Savukārt Manitobas Universitātes (Kanāda) pētījums (Cameron, E. E, et al., 2020) skaidri norāda, cik būtiski pandēmija ir ietekmējusi sieviešu ar bērniem psihisko veselību.  Pētījumā piedalījās 641 respondete ar bērniem vecumā no 0 līdz 8 gadiem (t.sk.grūtnieces), aizpildot aptauju internetā. Pētījums ietvēra gan sociāli demogrāfisko sadaļu, ieskaitot informāciju par finansiālo stāvokli, gan arī specifiskus jautājumus par psihisko veselību (depresijas un trauksmes testi) un veidu, kā tiek meklēta palīdzība psihiskās veselības problēmu sakarā. Pētījums parādīja klīniski nozīmīgu depresiju  un trauksmi attiecīgi 33,16% - 43,37% un 29,59% -36,27% mātēm. Pētījuma autori norāda, ka tas ir nozīmīgi lielāks procents, nekā iepriekš ārpuspandēmijas laikā veiktajos pētījumos, un tuvs tam procentam, kas iegūts, pētot psihisko veselību agrāk notikušās SARS epidēmijas laikā. Tādējādi pētījuma autori pievērš uzmanību tam, ka globālās veselības krīzes laikā pieaug nepieciešamība pēc psihiskās veselības aprūpes. Tāpat pētījumā tika apstiprināts fakts, ka šāda stresa laikā, kāds radās pandēmijas laikā, personām, kurām jau agrāk ir bijušas psihiskās veselības problēmas, tās atkal atgriežas. Saistībā ar bērna vecumposmu, pētījums parādīja, ka grūtniecēm un mazuļu (līdz 18 mēn.) mātēm pandēmijas laikā biežāk bija gan trauksme, gan depresija, mātes ar bērniem līdz 4 g.v. trauksme bija saistīta ar ievainojamību finanšu jomā,  savukārt mātēm ar bērniem vecumā no 5 līdz 18 gadiem daudz nozīmīgāks trauksmes un depresijas faktors bija laulības kvalitāte. Tāpat laulības kvalitāte ietekmēja grūtnieču un mazuļu (līdz 18 mēn.) māšu trauksmi un depresiju.  Kas attiecas uz palīdzības meklējumiem garīgās veselības jomā- tie visvairāk tikuši meklēti internetā.

Rekomendācijas. Rūpes pašam vecākam par sevi

ASV profesionāļu publikācijas (Coyne, L.W, et al., 2020)  žurnālā Behavior analysis in practice  fokuss vērsts uz dzīvību turpinošu ideju, kas cieši saskan ar lidmašīnas drošības instruktāžā sacīto: „Vispirms uzvelciet skābekļa masku sev, tad bērniem un tiem, kuri to paši nevar izdarīt” . Tieši tāpat ar psiholoģisko labklājību. Lai varētu nodrošināt to paaugstinātas spriedzes apstākļos, kāda tā bija pandēmijas izsaukto ierobežojumu laikā, pirmkārt, ir nepieciešams parupēties par personisko psiholoģisko labklājību- tātad par vecākiem. Publikācijas autori,  balstoties dažādos pētījumos, ir izstrādājuši rekomendāciju sarakstu profesionāļiem, darbam ar  vecākiem. Rekomendāciju sarakstā ir minēti vairāki principi, tādi kā: mazām lietām ir nozīme, viss ir saistīts, paradumiem ir nozīme, jēgai ir nozīme, mēs esam stiprāki kopā, pašpalīdzība kā mīlestība. Tāpat vēlamo rīcību soli pa solim saraksts: pirmkārt, apzinātības un pieņemšanas prakse, otrkārt, novērtēta un piesaistīta rīcība, treškārt, līdzjūtība pašam pret sevi. Lai arī šajā publikācijā minētās pieejas ir balstītas pētījumos, tomēr nav zināms, cik rezultatīva varētu būt šo rekomendāciju īstenošana globālas pandēmijas apstakļos, kad, ar vecākiem, visticamāk nāktos strādāt attālināti. Šobrīd šie ir jauni un nebijuši apstākļi it visiem, tai skaitā arī profesionāļiem, kuri sniedz atbalstu vecākiem un nav pieejami un vēl labu laiku nebūs pieejami pētījuma dati par psiholoģiskā atbalsta veida sniegšanas efektivitāti.

Rekomendācijas: Komunikācija ar bērnu

Kā papildinoša rekomendāciju sarakstam varētu būt Oksfordas Universitātes pētnieku publikācija (Dalton, L., et al.,2020) žurnālā „The Lancet Child & Adolescent Health ”, kā komunicēt ar bērniem par pandēmiju un ar to saistītajiem procesiem, kuri tieši vai netieši skar bērnu ikdienu. Publikācijas autori norāda, ka lai arī vecāki cenšas ar bērniem par satraucošām sajūtām un apkārt notiekošām problēmām nerunāt, tomēr bērnu jau no 2 gadu vecuma pamana apkārt notiekošās pārmaiņas. Ja bērniem šādas informācijas nav, tie mēdz to veidot paši. Īpaši bieži tas notiek ar 4-7 gadu veciem bērniem, kuriem raksturīga maģiskā domāšanai. Viņi var uzskatīt, ka kādi ārējie notikumi ir radušies no viņu domām, vēlmēm vai nesaistītām darbībām.  Šī iemesla dēļ sensitīvai un efektīvai komunikācijai par šādām situācijām ir liela nozīme gan bērnu, gan ģimenes turpmākajai psiholoģiskajai labklājībai. Publikācijas autori aicina vecākus iztaujāt bērnus par viņu bažām,  uzklausīt bērnu sacīto un sniegt vecumam piemērotā valodā situācijas izskaidrojumu, neaizmirstot sarunā iekļaut arī emocionālos aspektus, ne tikai sausus faktus, tādējādi demonstrējot piemēru, kā paust savas emocijas un bažas.

LATVIJĀ VEIKTĀS APTAUJAS DATU ANALĪZE

Lai veiktu pētījuma „ Psihiskā veselība un psiholoģiskā noturība un ar to saistītie faktori Latvijas populācijā COVID-19 pandēmijas laikā un periodā pēc tās” datu analīzi  izvēlētajai  mērķauditorijai „Strādājošas sievietes ar bērniem pirmsskolas vecumā”, tikai izmantots gan MS Excel Sort&Filter  funkcija un Data analysis rīks Descriptive statistics, gan arī SPSS programma.

No kopumā 2608 (N) aptaujātajiem respondentiem, 120 (n) respondenti atbilda šiem kritērijiem: sieviete, dzīvojoša vienā mājsaimniecībā ar bērnu /-iem līdz 5 gadu vecumam, strādājoša savā profesijā ārkārtas stāvokļa laikā.

Vispārīgie dati

Vidējais sieviešu vecums, aprēķinot pēc norādītā dzimšanas gada bija 37 gadi (M = 1983,53, SD = 8,12, N = 2608, n = 120 ). Vecuma robežas no 25 līdz 63 gadiem[1] (min 1957, max 1995,). Dzīvesvieta – 74 respondentēm lielāka vai mazāka Latvijas pilsēta (t.sk. 39 Rīgā, 21 lielās un 14 mazās Latvijas pilsētās),   laukos mita 46 respondentes. Lielākā daļa respondešu -81, bija latviešu tautības,  pārējās- 34 krievu un 4 citu tautību respondentes.


1.attēls

Ģimenes stāvoklis

Kas attiecas uz ģimenes stāvokli,  lielākā daļa sieviešu atradās attiecībās (M = 2,18[2], SD = 0,68, N = 2608, n = 120 ), jeb, precīzāk- 101 precējusies vai civillaulībā un 3 dzīvoja kopā ar cilvēku, ar kuru bija attiecībās. Savukārt 19 ģimenes stāvokli raksturoja citādāk (4  neprecējušās, 9 šķirušās, 2 atraitnes un 1 cits).

2.attēls

Mājsaimniecībā dzīvojošo cilvēku skaits.

Šīs mērķgrupas mājsaimniecībā dzīvoja vidēji dzīvoja mazāk kā 4 cilvēki (M = 3,95, SD = 0,93,  N = 2608, n = 120)  cilvēku. No visām repondentēm tikai 8 ārkārtas laiku pavadīja divatā ar pirmsskolas vecuma bērnu, pārējās respondentes norādīja,  ka ir dzīvojušas trijatā -31, četratā -40, piecu vai vairāku cilvēku lielā mājsaimniecībā- 41.

Vidēji mājsaimniecībā bijušas  nedaudz vairāk, kā 3 istabas (M = 3,24, SD = 1,28,  N = 2608, n = 120) istabas (no 1 līdz 7), un nepilnu 83 kvadrātmetru lielā kopējā apdzīvojamā platībā (M = 83,67, SD = 47,27,  N = 2608, n = 120) n 22 līdz 260 kvadrātmetru robežās.

Vidējais respondenšu kopējais bērnu skaits vecumā līdz 18 gadiem bija 2,75 (M = 2,75, SD = 0,90, N = 2608, n = 120) , robežās no neviena[1]  līdz 5.

Lielākai daļai respondenšu bija augstākā izglītība (M = 3,14[3], SD = 0,79, N = 2608, n = 120) bija bakalaura grāds -52, attiecīgi maģistra izglītība -44, vidusskola vai līdzīga -21, pamatskola -3. Nevienai šīs grupas respondentei nebija doktora grāds.

Lielākā daļa respondenšu bija strādājošas publiskajā -48 vai privātajā -59 sektorā, bet pārējās 13 respondentes strādāja kā pašnodarbinās -12, vai darbojās citā jomā -1.

Vidējā respondente (M = 1,23[4], SD = 0,87, N = 2608, n = 120) nestrādāja veselības aprūpes jomā -112, savukārt tās, kuras strādāja darbojās kā medmāsa -1, citā veselības aprūpes profesijā, kurai ir kontakts ar klīnisko darba jomu -4, administratīvajā darbā veselības aprūpē -2 un veica citu darbu slimnīcā -1. Neviena nestrādāja kā ārste. 

Šajā mērķauditorijā vidēji (M = 1,24[5], SD = 0,47, N = 2608, n = 120) nodarbinātība nebija mainījusies ( tikai 2 zaudēja esošo darbu un 25 daļēji mainījās nodarbinātība). Kas attiecas uz veicamā darba apjomu, vidēji tas nebija mainījies  (M = 2,89[6], SD = 1,08, N = 2608, n = 120) jeb 41 respondentei, daļai ievērojami -8 vai nedaudz palielinājās- 26, bet daļai ievērojami -12  vai nedaudz samazinājās -31. Attiecībā uz darba jomas maiņu (darba joma, kurā strādāja pirms ārkārtas situācijas pasludināšana un tā, kurā strādāja aptaujas izpildīšanas brīdī), tad tur tikai 11 respondentes atzīmēja izmaiņas.

Pieredze saistība ar COVID 19

Kas attiecas uz saistību ar COVID 19 izraisīto slimību, tad neviena no respondentēm šī diagnoze netika konstatētai, lai arī  13 no respondentēm norādīja, ka ir  novēroti simptomi, bet analīzes nav veiktas un 3 respondentes atzīmēja, ka ir kontaktējušas ar COVID19 saslimušo. Līdzīgas atbildes respondentes sniedza arī par savu ģimenes locekļu saistību ar COVID19 slimību. Nevienam no respondenšu ģimenes locekļiem šī slimība netika konstatēta, lai arī  4 no respondentēm norādīja, ka   ģimenes locekļi ir saslimuši ar COVID19 līdzīgiem simptomiem, tomēr analīzes nav veiktas. Kas attiecas uz saistību ar saslimstību ārpus ģimenes loka, 4  respondentes atzīmēja, ka saslimuši  draugi, un 3 respondentes atzīmēja, ka saslimuši kolēģi.  Attiecībā uz saistību ar COVID 19 izraisītu letalitāti, tad ar to šai mērķauditorijai saistība ir bijusi neliela, jo neviena no respondentēm neatzīmēja tuvinieka nāvi un tikai viena atzīmēja pazīstama  cilvēka nāvi.

Atbalsta avoti

Analizējot atbilžu matricas rezultātus jautājumam par atbalstu ārkārtas situācijas laikā, tika salīdzināti vidējie  vērtējumi (iespējamās atbilžu vērtības bija no 1 līdz 5) visiem 33 atbalsta veidiem un konstatēts, ka par vislielāko atbalstu responentes ir uzskatījušas: pilnvērtīgu miegu (M = 3,5, SD = 1,48, N = 2608, n = 120),  pastaigas (M = 3,41, SD = 1,63, N = 2608, n = 120) un darbu (darba esamību) (M = 3,32, SD = 1,91,  N = 2608, n = 120). Savukārt vismazāk kā atbalsts novērtēts kas cits[7] (M = 0,12, SD =  0,65, N = 2608, n = 120), narkotisko un psihotropo vielu lietošana (M = 0,18, SD = 0,74 ,N = 2608, n = 120), brīvprātīgo palīgu atbalsts (M = 0,25, SD = 0,79, N = 2608, n = 120), profesionālā medicīniskā palīdzība (M = 0,28, SD = 0,88 , N = 2608, n =120). Pārējo atbalsta veidu novērtējumu sk. 3.att.

 Secinājumi

Salīdzinot šī pētījuma datus ar Padujas Universitātē (Itālijā) veikto pētījumu   līdzīgā auditorijā (Di Giorgio, E., et al., 2020), kā viens no atbalsta faktoriem tiek izcelts miegs un ierastās dienas kārtības saglabāšana (pieņemot, ka darbs un tā esamība ir viena no ikdienas kārtību veidojošām sastāvdaļām). Tāpat šis pētījums savā ziņā sasaucas ar Īslandes Universitātē veikto pētījumu (Auðardóttir & Rúdólfsdóttir, 2020) par sieviešu uzskatu, ka atbildība šajā laikā gulstas vairāk uz viņu pleciem. Par to liecina fakts, ka tāds atbalsta veids, kā  ģimenes locekļu atbalsts atrodas 6.vietā no 33 izvēlei norādītajiem atbalsta veidiem (skat. 3.attēlu), bet pārējie apkārt esošo cilvēku atbalsta veidi atrodas vēl zemākās pozīcijās  (draugu, paziņu atbalsts, darba devēja, kolēģu atbalsts, kaimiņu atbalsts, studiju biedru atbalsts, baznīcas, draudzes atbalsts, profesionāla psiholoģiskā palīdzība, profesionāla medicīniskā palīdzība, brīvprātīgo palīgu atbalsts). Bez ievērības negribētos arī atstāt faktu, ka lielākā daļa sieviešu atradās partnerattiecībās vai dzīvoja mājsaimniecībās ar vairāk kā 2 cilvēkiem, kas savā ziņā izskaidro kā  ģimenes locekļu atbalsts atrodas visaugstāk no visiem iespējamajiem cilvēciskā atbalsta veidiem, tomēr liek domāt, ka ne vienmēr tas līdz galam tiek izmantots, jo 5 citi atbalsta rādītāji to apsteidz.

3.attēls

Atbalsta avoti

Piezīme: katra atbalsta veida vērtējums tika izteikts vērtības no 1 līdz 5

 REKOMENDĀCIJAS

Rekomendācijas nenoteiktības apstākļos mūsu izvēlētajai mērķauditorijai „strādājoša sieviete ar pirmsskolas vecuma bērnu” ir balstītas Latvijā veiktās aptaujas datu analīzē un vairāku pētījumu datu analīzē.  

Galvenais rekomendāciju vēstījums ir „Nenoteiktības apstākļos parūpējies vispirms par sevi!”, kuru tieši vai netieši apstiprina gan pētījumu analīze, gan aptaujā iegūto datu analīze. Lai vieglāk rekomendācijas būtu praktiski uztvert, tās sadalījām 4 grupās un katrai grupai pievienojām konkrētas vēlamās darbības kā rīkoties nenoteiktības apstākļos.

1.Parūpējies par sevi.

  • Pietiekami izgulies.
  • Plāno dienu, ieplānojot laiku sev.
  • Pieturies pie plāna.
  • Novērtē ikdienišķos sasniegumus.
  • Ļauj sev kļūdīties.
  • Pieņem atbalstu.

2.Runā ar bērnu. 

  • Lieto bērna vecumam piemērotu valodu.
  • Iztaujā par bažām.
  • Atbildi uz jautājumiem.
  • Dalies ar savām sajūtām un emocijām.
  • Palīdzi bērnam saprast viņa emocijas un sajūtas.

3.Lūdz atbalstu.

  • Ģimenei.
  • Darba devējam.
  • Kolēģiem.
  • Draugiem.
  • Kopienām

4.Meklē profesionālu palīdzību: 

  • Ja Tu/bērns esat saslimuši.
  • Ja Tu/bērns nespējat kontrolēt trauksmi.
  • Ja Tu/bērns esat kādreiz slimojuši ar psihiskām saslimšanām.
  • Ja Tavi/bērna miega traucējumi kļūst hroniski


 IZMANTOTO AVOTU SARKASTS

Aptaujas „Psihiskā veselība un psiholoģiskā noturība un ar to saistītie faktori Latvijas populācijā Covid-19 pandēmijas laikā un periodā pēc tās” dati.

Auðardóttir, A.M. &, Rúdólfsdóttir, A.G. (2020, August 14). Chaos ruined the children’s sleep, diet and behaviour: Gendered discourses on family life in pandemic times. Gender, Work & Organization, Online Version of Record before inclusion in an issue, https://doi.org/10.1111/gwao.12519

Cameron, E. E., Joyce,  K. M., Delaquis, C.P.,  Reynolds,  K., Protudjer, J.L.P. & Roos, L.E. (2020) Maternal psychological distress & mental health service use during the COVID-19 pandemic. Journal of Affective Disorders. 276,  765-774. https://doi.org/10.1016/j.jad.2020.07.081

Coyne, L.W., Gould, E. R., Grimaldi, M., Wilson, K.G., Baffuto, G. & Biglan A.(2020, May 6) First Things First: Parent Psychological Flexibility and Self-Compassion During COVID-19. Behavior Analysis in Practice. https://doi.org/10.1007/s40617-020-00435-w

Dalton, L., Rapa, E. & Stein A. (2020) Protecting the psyhological health of children trought effective communication about COVID-19. The Lancet Child & Adolescent Health, 4 (5), 346-347, https://doi.org/10.1016/S2352-4642(20)30097-3

Di Giorgio, E., Di Riso, D., Mioni, G. & Cellini, N. (2020, August 31) The interplay between mothers’ and children behavioral and psychological factors during COVID-19: an Italian study. 
European Child and Adolescent Psychiatry, https://doi.org/10.1007/s00787-020-01631-3


[1] pētījumā netika lūgts norādīt, vai respondents ir pirmsskolas vecuma bērna vecāks, tamdēļ iespējams respondents ir vienā mājsaimniecībā ar pirmsskolas vecuma bērnu dzīvojošs cilvēks.
[2] Atbildes vērtība 2 norādīja sekojošu ģimenes stāvokli: Precējies (-usies) vai civillaulībā.
[3] Atbildes vērtība 3 norādīja sekojošu izglītības līmeni: Bakalaura grāds.
[4] Atbildes vērtība 1 norādīja sekojošu atbildi uz jautājumi vai strādajāt veselības aprūpes jomā: Es nestrādāju veselības aprūpes nozarē.
[5] Atbildes vērtība 1 norādīja sekjošu atbildi uz jautājumu par nodarbinātības izmaiņām kopumā COVID 19 ierobežojumu laikā: Nē, nav mainījusies.
[6] Atbildes vērtība 3 norādīja sekjošu atbildi uz jautājumu par nodarbinātības izmaiņām veicamā darba apjomā COVID 19 ierobežojumu laikā: Palika bez izmaiņām.
[7]Uz jautājumu, kas CITS palīdzēja pārvarēt ārkārtas situāciju un ar to saistītus ierobežojumus respondentes sniedza šādas atbildes: „Komunikācija un laika pavadīšana ar bērnu. Bērnudārza attālinātajās mācības uzdoto radošo darbu pildīšana. Iespēja mazliet elastīgāk pieiet pie darbalaika plānošanas’’. „Miers un pozitīvas domas”. „Tas, ka bērni dzīvoja mājās radīja drošības sajūtu’’.